Gleznas – spārni ilgām pēc Latvijas

2018. gada 28. augusts 00:00

124

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta bibliotēkā 24. augustā notika novadnieka Mārtiņa Štrovalda gleznu izstādes atklāšana un tematiska pēcpusdiena.

To rīkoja bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze sadarbībā ar mākslinieka radinieku, rīdzinieka Zigfrīda Grīnpauka ģimeni un Viesītes novada Elkšņu pagasta pārvaldi. Izstāde atvērta līdz 23. septembrim.

Mantinieka dāvana
Izstādē ir vairāk nekā 20 gleznu, kas tapušas M. Štrovalda mītnes zemē Zviedrijā. Mākslinieks, kurš vēl pirms Otrā pasaules kara beidza Latvijas Mākslas akadēmiju, 1944. gadā devās bēgļu gaitās ar laivu uz Gotlandi un visu turpmāko dzīvi pavadīja Zviedrijā.

Z. Grīnpauks uzsvēra, ka izstāde ir īpaša, jo gleznotāja dzimtajā vietā tā notiek Latvijas simtgadē, turklāt šogad ir viņa atceres 110. gadskārta. Bārbeles bibliotēkai Zigfrīds uzdāvināja vienu savas kolekcijas gleznu ar piebildi, ka iestāde to var nodot Bauskas muzejam novadnieku darbu krājuma papildināšanai.

Bārbeles pagasta bibliotēka ar Andreja Eglīša Latviešu fonda Zviedrijā un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (agrāk – J. Misiņa Akadēmiskā bibliotēka) starpniecību jau pirms vairākiem gadiem saņēma nenovērtējamu dāvanu – divas M. Štrovalda gleznas. Tās ir pastāvīgi eksponētas lasītāju apkalpošanas telpā.

Ekspozīcijas lielāko daļu veido mākslinieka mantinieces – Grīnpauku ģimenes – kolekcija, bet sešas gleznas izstādei laipni piedāvāja Viesītes novada Elkšņu bijušās pamatskolas novadnieku mākslas galerija. Sarīkojumā piedalījās Elkšņu pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Černauskis un novadpētniece Rudīte Urbacāne, Bārbeles pagastā dzimusī Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas ilggadēja vadošā speciāliste Velga Kince, Grīnpauku pāris un Bauskas muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode. Sarīkojumu vadīja Elīna Jegorova, kura pašlaik dzīvo un strādā Bauskā, bet vienmēr jūtas piederīga Bārbelei.

Pētījums atver durvis
M. Štrovalds ir viens no izcilākajiem trimdas gleznotājiem. Bārbelieši viņa vārdu zināja, taču citiem glezniecības mīļotājiem Bauskā un apkaimē tas nebija dzirdēts līdz 2017. gadam. Pavērsienu vēl neizzinātajā daudzu novadnieku – profesionālu mākslinieku – daiļradē pērn radīja Bauskas biedrības «Meistars Gothards» pārstāvju Ingas Krolles un Veldas Mizišas īstenotais pētījums par Bauskas un apkārtnes māksliniekiem no 19. gadsimta līdz mūsdienām. I. Krollei izdevās savākt ļoti daudz vērtīgu materiālu par vismaz 50 novadniekiem – profesionāliem gleznotājiem, grafiķiem un tēlniekiem. Projekta lielākā vērtība ir līdz šim plašai publikai nezināmu mākslinieku radošās darbības izzināšana, kontaktu nodibināšana ar viņu pēctečiem vai mantiniekiem. Par to I. Balode stāstīja izstādes atklāšanā.

Biedrības «Meistars Gothards» pētījums ir nodots Bauskas muzejam. Digitālā formātā ar to var iepazīties skolēni, vēstures un mākslas pedagogi, studenti, kā arī jebkurš muzeja apmeklētājs. Nākamais posms ir grāmatas izdošana par Bauskas un apkārtnes māksliniekiem. Pagaidām tā ir vīzija, jo biedrībai nav tādu līdzekļu, taču ideja nekļūst mazāk aktuāla. Lokālpatriotisma gars un pētnieču azarts, šķiet, nedrīkstētu aprobežoties tikai ar projekta pirmajiem, apbrīnojami labajiem atradumiem.

Pagasta skrīvera dēls
B. Krauze stāsta par bārbelieti Štrovaldu: «Gleznotāja tēvs, arī Mārtiņš Štrovalds, 20. gadsimta sākumā bija Bārbeles pagasta skrīveris. Ekscentriska un azartiska personība. Par viņu pagastā joprojām ir dzīvi nostāsti, kas tiek pārmantoti paaudzēs. Tomēr retais zina, ka Štrovalds juniors, mācoties Kļaviņas ģimnāzijā Bauskā, nejauši satika gleznotāju Kārli Miesnieku, kurš, pamanījis jaunekļa dotības, mudināja doties uz Latvijas Mākslas akadēmiju.

Mārtiņš studēja slavenā scenogrāfa Ludolfa Liberta meistardarbnīcā un profesionālo karjeru sāka kā palīgdekorators Rīgas Nacionālajā operā. Viņš veidoja skatuves dekorācijas arī Stelpes, Bauskas, Vecmuižas (Vecumnieku), Bārbeles, Skaistkalnes amatierteātru izrādēm.»

Gleznotājs guva labus panākumus arī trimdā. Zviedrijā viņam bija 15 personālizstādes, kas mākslas pazinējiem ļāva nojaust tonālo meistarību, ekspresiju un neatdarināmi plastisko audekla virsmas apdares metodi – paletes naža pielietojumu. Tas nozīmē, ka laukumi tiek veidoti nevis ar otu, bet paletes nazīti, it kā nopludinot kontūras. Štrovalda darbos ir nolasāmas Rietumeiropas 20. gadsimta glezniecības izcilās kvalitātes un vienlaikus arī spilgts un savdabīgs nacionālais kolorīts.

Grīnpauku ģimenes mantotās kolekcijas izcilākie darbi Bārbeles pagasta bibliotēkā ir eksponēti ēkas logu pusē. Kolekcijas īpašnieks Zigfrīds vaļsirdīgi atzīst: «Sākumā man šķita, ka tās ir gluži vienkārši nepabeigtas gleznas, līdz mākslas speciālisti atzina, ka tie ir Mārtiņa Štrovalda vislabākie darbi mūsu ģimenes mantotajā kolekcijā.»

Vienmēr prātā dzimtene
Visu mūžu M. Štrovalds ir bijis uzticīgs Latvijai un valsts ideāliem. Viņa glezniecība pārsteidz ar motīvu dažādību un vizuālo paņēmienu izteikti atšķirīgu pielietojumu. Droši vien arī tāpēc, ka autora izjūtu spektrs sniedzas no dievturības mitoloģiskajiem priekšstatiem līdz sociāli aktīvai latvietībai – bēgļu gaitu, latviešu karavīru drāmām.

Mākslinieka laikabiedrs, arī Bārbelē dzimušais un Zviedrijā mūžu pavadījušais rakstnieks Alfrēds Dziļums, ir dokumentējis savas izrādes «Rītausma» faktu 1973. gadā Stokholmā: «Diena sākās ar aplausiem gleznotāja Štrovalda radītajai dailei. Ar latviešu Dziesmu svētku simtgadei veltīto inscenējumu gleznotājs kļuva par Stokholmas Latviešu teātra pastāvīgo dekoratoru.»

Novadniece V. Kince atgādināja M. Štrovalda paša formulēto galveno uzdevumu mākslā. Viņš vēlējās notvert debess gaismu un ilgām dot spārnus krāsās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gleznas – spārni ilgām pēc Latvijas

Kategorijas