Nebaidās no darba

2018. gada 24. augusts 00:00

931

60 gadu jubileja Jānim Koceram Vecumniekos.

Vakar Jānim Koceram apritēja sešdesmit gadu. Viņš sevi raksturo kā devīgu cilvēku un iedvesmu smeļas darbā. Par vislielāko vērtību jubilārs uzskata veselību, jo, kā pats smejot teic, plānots nodzīvot līdz 150 gadu vecumam.

Raiba dzīve
Jānis uzaudzis bērnunamā – vispirms bijis Kalkūnes zīdaiņu novietnē, tad aizvests uz Baldones bērnunamu, pēc tam uz Igati un beigās uz Irlavu. Par saviem bioloģiskajiem vecākiem, iespējamiem brāļiem un māsām informācijas neesot. Audzināšanas iestādēs klājies visādi, bet kopumā par dzīvi tur nesūdzas: «Ar citiem bērniem man bija labas attiecības, bet švakāk ar pedagogiem. Tur iemācījos patstāvību – regulāri strādāju, piemēram, pļāvu zāli, skaldīju malku. Darbu bija ļoti daudz, ko darīt. Man patika vērot, kā rosās pavāri, tādā veidā pats iemācījos arī ēst taisīt. Mūsdienās ir tādi jaunieši, kas pat olu nemāk uzcept.»

Jānis apmeklējis vairākas izglītības iestādes, pēdējā bijusi Irlavas vidusskola. Iegūta tikai septiņu klašu izglītība tādēļ, ka viņam konstatēta viegla garīgā atpalicība, atklāj Jānis. Ļoti bieži viņš ticis bez iemesla sūtīts uz Jelgavas slimnīcu, ar ko nav varējis samierināties. Sagadījies, ka tieši minētajā medicīnas iestādē viņš sastapis aizbildni Edgaru. Deviņpadsmit gadu vecumā Jānis sācis dzīvot Vilcē. 80. gadu vidū abi pārvākušies uz dzīvi Vecumniekos. Jaunietis aizbildnim vairāk gan bijis nepieciešams kā palīgs dažādos saimniecības darbos, par ko viņam iebildumu nav bijis.

Deviņdesmitajos gados Jānis beidzot sācis patstāvīgu dzīvi. Pašlaik viņš apmeties Vecumnieku novada lauku mājā: «Dzīvi pilsētā es nevarētu iedomāties. Nevēlētos atrasties tajā drūzmā. Laukos vismaz ir miers un klusums. Ikdiena man aizrit mājās, gādājot iztiku. Ir divas govis un cūkas, arī vistas. Taisu biezpienu, sviestu. Vienīgi maizi pērku veikalā, jo pats to necepu.»

Sasniegumi sportā
Jāņa vislielākā aizraušanās ir sports. Jubilārs ar to nodarbojas sevis dēļ, lai pierādītu, ko var izdarīt. «Bērnībā krosu pusotra kilometra garumā skrēju tā, ka kājas neturējās pie zemes, tikpat kā lidoju pa gaisu,» atminas sportists. Vislabāk viņš sevi ir pierādījis vieglatlētikā – lodes grūšanā, diska un šķēpa mešanā. Par sasniegumiem liecina vairākas bronzas, sudraba un zelta medaļas.

Latvijas simtgades un Latvijas Sporta veterānu un senioru savienības 55. sporta spēles bijušas pēdējās sacensības, kurās sportists šovasar piedalījās, iegūstot divas sudraba godalgas. Fizisko formu viņš uzturot regulāri – katru dienu trenējoties un izvēloties veselīgu uzturu. Istabā ir izveidota pat neliela trenažieru zāle.

Jāņa viskvēlākais sapnis joprojām ir piedalīties starptautiskās invalīdu vieglatlētikas sacensībās, bet baidās, ka iecerētais var neizdoties. Viņš ir arī liels dzīvniekmīlis, pieņemšot jebkuru pieklīdušu suni vai kaķi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nebaidās no darba

Kategorijas