Komentāri: palikt pie vasaras laika

Sandra Danosa, Vilnis Auzāns, Uldis Varnevičs

2018. gada 24. augusts 00:00

Latvijas pozīcija paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu, saglabājot vasaras laiku. Kā šo lēmumu vērtējat?

Lēmums atbalstāms
Uldis Mantons, ģimenes ārsts Vecumnieku novadā:
– Es noteikti atbalstu lēmumu par atteikšanos no pulksteņa pārregulēšanas. Cilvēks, protams, pielāgojas, bet paiet laiks, un šajā periodā noteiktai ļaužu grupai tas ir ar paliekošām sekām. Ja cilvēks ir jauns un vesels, šo laikrāža grozīšanu īpaši neizjūt, jo adaptācijas aizsargmehānismu vēl pilnvērtīgi nodrošina. Grūtāk ir gados vecākajiem un pacientiem ar hroniskām kaitēm. Laika maiņa var izraisīt arī stresu. Parasti adaptācija pie laika maiņas prasa vienu līdz trīs dienas, citam gan var ievilkties ilgāk. Iešana gulēt agrāk un arī celšanās agrāk var samazināt šo adaptācijas periodu.
Pirms septiņiem gadiem Krievija pēc 30 gadu lietošanas atcēla laika maiņu, pamatojot ar kaitīgo ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Pēc Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas pētījumiem, pārejas periodā ļoti pieauga neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi. Arī citu valstu zinātnieki atklājuši, ka organisma diennakts ritma pārkārtošanās ir smaga un prasa laiku, pulksteņa pārregulēšana sarausta miegu un samazina tā efektivitāti.
Ikdienā pats daudz nesekoju līdzi, kad satumst ātrāk, kad vēlāk, tālab man personīgi gluži vienalga, vai mēs paliktu pie vasaras vai ziemas laika. Taču viens no tiem būtu jāizvēlas.

Mīnusu vairāk
Ekonomikas ministrijas viedoklis:
– Aptauju internetā veicām jau pirms Eiropas Komisijas – 2014. gada martā. Kopumā viedokli izteica 6244 respondenti, no kuriem 4917 pauda neapmierinātību ar esošo praksi. Divas trešdaļas uzskata, ka Latvijai jāpāriet uz vasaras laiku un jāpaliek pastāvīgi, jo šī laika josla esot atbilstošākā Latvijai.
Kā galvenos trūkumus laika grozīšanā aptaujātie min dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.
Augkopībā ievērojamas izmaiņas nepastāv. Enerģētikas sektorā, pārejot uz vasaras laiku, vērojama enerģijas ekonomija, taču valstiskā mērogā tā ir nebūtiska. Būvniecības nozarē pāreja uz vasaras laiku pozitīvi ietekmē darba ražīgumu un ļauj darbus organizēt divās maiņās. Komercdarbībā vasaras laika periodā vērojams neliels elektroenerģijas patēriņa ietaupījums.
Veselības nozares pārstāvji pauduši, ka papildu gaisma pēcpusdienās veicina gan psiholoģisko, gan fizisko veselību – D vitamīna sintēze, kā arī garākas gaišās vakara stundas palielina iespēju iedzīvotājiem nodarboties ar dažādām fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā.

Būs jāvienojas visām 27 dalībvalstīm
Andris Kužnieks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks:
– Eiropas iedzīvotāji šovasar varēja piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, lai paustu viedokli par vasaras laika kārtību. Eiropas valstīs ir vienāda pāreja no/ uz vasaras laiku, lai varētu efektīvi organizēt iekšējo tirgu, labāk plānot transporta, loģistikas jomas. Eiropas Komisija vēlējās noskaidrot, cik labi darbojas pašreizējā pāreja uz vasaras laiku, un novērtēt, vai šo kārtību vajadzētu mainīt. Šovasar no 4. jūlija līdz 16. augustam apspriešanā, kas notika tiešsaistē, piedalījās 4,6 miljoni iedzīvotāju.
Kas notiks tālāk? Tā kā apspriešanā iesaistījās tik daudz iedzīvotāju, tad patlaban Komisija strādā, lai visas atbildes apkopotu un analizētu, būs nepieciešams zināms laiks. Patlaban tiek lēsts, ka Komisijas paziņojums par aptaujas rezultātiem klajā nāks rudens sākumā. Bez iedzīvotāju aptaujām Eiropas Komisija attiecībā uz vasaras laika kārtību veic arī pētījumus un konsultējas ar dažādām iesaistītajām pusēm – uzņēmējiem, valsts institūcijām u. tml. Noslēgumā Komisija apkopos visu iegūto informāciju un piedāvās savus priekšlikumus, par kuriem būs jālemj un jāvienojas visām 27 ES dalībvalstīm.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: palikt pie vasaras laika

Kategorijas