Iedzīvotāji vairāk interesējas par Saeimas deputātu kandidātu piedāvātajām idejām

Otro publiski plaši izsludināto tikšanos ar vēlētājiem Bauskā rīkoja Jaunā konservatīvā partija. Tā notika Bauskas «Rixwell» viesnīcā. Uz to ieradās vairāk nekā pussimts apmeklētāju.
Pirmo tikšanos ar vēlētājiem jau ziemas laikā organizēja «KPV.LV» partijas pārstāvji, bet toreiz ieradās maz cilvēku. Toties jau vairāk nekā pussimts ļaužu pulcējās uz šīs pašas partijas organizēto pasākumu šovasar Iecavā. Arī uz Jaunās konservatīvās partijas (JKP) tikšanos, kas notika 21. augustā Bauskā, ieradās kupls skaits ļaužu.
Gan biedri, gan līderi
Sanākušo skaitā bija gan Bauskas uzņēmēji, gan pensionāri, gan citi novada iedzīvotāji. «Interesē ne tikai šī sapulce, bet arī tas, ko pateiks citas partijas. Šādas tikšanās, kas notiks Bauskā, plānoju apmeklēt visas,» pastāstīja pensionāre Dzidra Levāne. Viņa pozitīvi novērtēja «Bauskas Dzīvē» publicēto informāciju – ja internetu gandrīz nelieto, citādi grūti uzzināt par šādiem pasākumiem.
Informatīvo pasākumu vēlētājiem JKP bija sagatavojusi ļoti kvalitatīvi. Vispirms par partijas mērķiem varēja uzzināt no videostāstījuma, un pēc tam runāja līderi – Jānis Bordāns, Juta Strīķe un Krišjānis Feldmans. Uz pasākumu bija ieradušies arī 12 no 17 Zemgales vēlēšanu apgabala deputātu kandidātiem, kas centās īsi un konkrēti raksturot, kāda ir viņu izglītība, nodarbošanās un ko viņi vēlas sasniegt, ja kļūs par deputātiem. Deputātu kandidāti uzsvēra, ka viņi pārstāv dažādas jomas, un katrs ir ieinteresēts panākt pozitīvas izmaiņas. «Nav tādu «mēs» un tad atsevišķi «viņi», kas veido valsti. Valsti veidojam visi kopā,» uzsvēra Andis Kursītis no Ozolnieku novada, atklājot, ka deputātu kandidāti izcēlušies ar aktīvu darbību partijā, nevis izvēlēti pēc tuvības kādam no vadītājiem. Uz tikšanos bija ieradušies arī JKP biedri, kas nekandidē uz vēlēšanām.
Sola pārskatīt budžetu
Atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem bija pārliecinošas. Vairākos gadījumos gan Jānis Bordāns meistarīgi prata izvairīties no atbildes, piedāvājot publikai saistošu informāciju, minot arī reālus vārdus un uzvārdus. Piemēram var nosaukt Gūrija Bulles jautājumus par to, vai partija nevēlas apspriest ideju par Latvijas bankas izveidi, kas izmaksātu atalgojumu valsts darbiniekiem, un «airBaltic» darbinieku atalgojuma pārcelšanu no Kipras uz Latviju. J. Bordāns uzreiz atgādināja, kā «airBaltic» sāga sākusies – ar Aināra Šlesera parakstītu atļauju pieņemt vienpersoniskus lēmumus tā laika uzņēmuma vadītājam Bertoltam Flikam. Viņš arī pauda, ka reālie labuma guvēji no «airBaltic» darbības toreiz, visdrīzāk, bijuši saistīti ar A. Šleseru un Andri Šķēli. Atbildes uz G. Bulles jautājumiem tā arī neparādījās.
Vaicāti par to, kur partija gūs līdzekļus savu solījumu izpildei, Juta Strīķe sacīja, ka ir ļoti daudz jomu, kuras valsts pārvaldē var optimizēt. K. Feldmans informēja, ka pārskatīs visas valsts budžeta jomas un pieņems konkrētas likumdošanas izmaiņas, tai skaitā solot pieņemt jaunu likumu «Par grāmatvedību», jo esošais pamata redakcijā pieņemts 1993. gadā. Solīja arī par 30 procentiem samazināt ierēdņu skaitu valsts un pašvaldību pārvaldē. Partijas pārstāvji arī uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes pausto, ka JKP ir viena no tām partijām, kuras programma neveicinās valsts parāda pieaugumu. Tiesa, pasākuma laikā ne ar vienu vārdu netika pieminēts, kā partija plāno kompensēt pašvaldībām lielus ienākumu zudumus, kas var rasties, ja neapliekamo minimumu paaugstinās līdz 500 eiro.
Novērtē pozitīvi
Aptaujātie baušķenieki atzina, ka plāno apmeklēt arī citu partiju pasākumus, jo vēlas iegūt vairāk informācijas, pirms izlemt, par ko atdot savu balsi.
«Daudz ir dzirdēts par Jāni Bordānu, ka viņš ir godīgs vīrs, un reizēm viņam to pat pārmet. Klausījos radio interviju ar Egilu Levitu, un viņš teica, pašlaik kā nopietnākās vērtē divu partiju priekšvēlēšanu programmas. JKP varētu būt viena no tām,» pauda Līvija Zemīte. «Iespaids palika patīkams. Tās idejas, kopējais plāns – viss izskatās pārdomāts,» vērtēja Rūta Āboltiņa.
Iedzīvotājus arī interesēja, kā partija plāno samazināt ministriju skaitu līdz astoņām. Krišjānis Feldmans skaidroja – apvienos Tieslietu un Iekšlietu ministriju, kā arī Labklājības un Veselības ministrija kļūs par vienu apvienotu Labklājības ministriju. Četras ministrijas – Ekonomikas, Satiksmes un Zemkopības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības – plānots apvienot Ekonomikas attīstības un zemkopības ministrijā. Pārējās kopā likt pagaidām nav plānots, lai arī ir ierosinājumi apvienot vienā Izglītības un Kultūras ministriju.
«Man šī partija patīk tāpēc, ka šeit ir komandas darbs. Īstenojam nevis viena līdera teikto, bet strādājam visi kopā,» «Bauskas Dzīvei» pauda deputāta kandidāte no Bauskas novada Inita Nagņibeda.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»