Barības krājumu govīm nepietiek

2018. gada 21. augusts 00:00

532

Vecumnieku novadā daudziem zemniekiem lopbarības krājumus ziemai izdevies savākt par pusi mazāk, nekā būtu vajadzīgs. Ko tas nozīmē govju ganāmpulku turētājiem, «Bauskas Dzīvei» skaidro šī novada Lauku attīstības konsultante, zemnieku saimniecības «Madaras» īpašniece Anita Smilškalne: «Diemžēl, piena nozares jau tā skarbos izdzīvošanas apstākļus šogad vēl pasliktinājis sausuma periods. Izžāvēt pirmo pļāvumu vai sagatavot skābsienu bija viegli, bet atāls daudzviet agri sāka dzeltēt un ganības izskatās kā izdegušas, īpaši tur, kur augsne smilšaināka, vieglāka. Šādi laika apstākļi parāda, cik svarīga ir zālāju kopšana un atjaunošana. Tas ir dārgs prieks, bet tas atmaksājas.»

Zaudēta nauda, zaudēti ganāmpulki
«Protams, ka grūtāk ir mazajām saimniecībām, kam rocība neliela,» atzīst A. Smilškalne, «man tādas zināmas vismaz trīs, kas nolēmušas darbību pārtraukt un rudenī govis vai nu likvidēs vai pārdos. Šādus lēmumus nepieņem vienas neveiksmīgas sezonas ietekmē. Rūgtums krājies jau ilgstoši un lielākie «nopelni» te ir piena iepircējiem. Šogad vieglāk būs lielajiem kompleksiem, kur govis visu gadu atrodas tikai novietnēs un «dzīvās piena mašīnas» tiek darbinātas ar enerģētiski sabalansētu barību. Taču, pēc manām domām, šādā ganāmpulkā govīm tiek atņemts to dabiskais attīstības cikls. Proti, gotiņa tikai ar trešo ceturto laktāciju sāk pilnvērtīgi dot pienu. Šajos kompleksos govs izdzīvo nepilnas divas, divarpus laktācijas. Manā ganāmpulkā ir pat desmit divpadsmit gadus vecas govis ar normālu ražību un labiem tauku un olbaltuma rādītājiem pienā. Retais ganāmpulku īpašnieks šovasar spēja pasargāt lopiņus no neveselīgi lielā karstuma, ja ēnainas vietas ganībās nav pieejamas, bet krūmu tuvumā odu un dunduru pārpārēm...»

Vērtējot pozitīvo un negatīvo, A. Smilškalne atzīst, ka no gada gadā mainās situācijas un, kas vienā labs, nākamajā var nest zaudējumus. Šogad graudu kaltēm «bezdarbs», taču pērn daudziem vismaz trīsdesmit procentu izdevumu bija jāatvēl žāvēšanai vien. Graudu cena šogad salīdzinoši lielāka. Grūti klājies dārzeņu audzētājiem, vēlo šķirņu kultūras neizauga,– hektārus neapliesi. Bet tāda nu reiz ir lauksaimnieku ikdiena.

Kurmenes mazsaimnieku raizes
Andrejam Līdakam, Kurmenes pagasta zemnieku saimniecības «Kļaviņi» īpašniekam, ir ap divdesmit slaucamu govju. Zemnieks patiesi noraizējies: «No vajadzīgā skābsiena daudzuma labi ja puse sagādāta. Pirms Jāņiem nopļāvām, bet atāls neatauga. Arī siena ļoti maz, kaut gan tā nav galvenā barības bāze. Pēdējās lietavas ļauj tikai sazaļot apvītušajai zālei, nez’ vai tā pagūs pietiekami ataugt. Augsne mūspusē skopa – smilšaina un paskāba. Ziemā «Baltic Dairy Board» nesamaksāja, esam strādājuši par velti...»

Kurmenietes Sandras Bērziņas zemnieku saimniecībā «Kvieši» ir ap simt hektāriem zemes; bijušas trīsdesmit slaucamas govis, taču nācies samazināt skaitu naudas trūkuma dēļ. Arī šeit «Baltic Dairy Board» palicis parādā četrus tūkstošus eiro. Zemniece ir skeptiska: «Nav ticams, ka naudu jelkad atgūsim...Viegli mums nekad nav bijis, bet šī vasara rada gandrīz vai bezcerību. Govīm sākam jau izbarot ziemas krājumus. Agrāk zemākas vietas ganībās nopļāvām pakaišiem, šogad ar to būs jābaro govis. Dažā laukā nav pat jēgas braukt un kaut ko mēģināt vākt, smiltis un smilgas vien. Grūtības mums rada tas, ka nepieciešamā ganību platība nav tuvumā, – liela daļa zemes iesniedzas Skaistkalnes pagastā, tur ganāmpulku neaizdzīsi. Priecājos, ka mums labi, izpalīdzīgi kaimiņi. Viņu zaļināšanas laukos varam ganīt govis; tām pieejams upes ūdens un koku paēna. Ja šādas iespējas nebūtu, nez vai manas gotiņas izdzīvotu.»

Laikus atjaunot ganības
Anita Vismane, LLKC Bauskas biroja lauku attīstības konsultante, domā, ka šādas krasas klimata svārstības būs arī turpmāk, tāpēc vieglāk tās pārdzīvos rūpīgākie saimnieki, kas ganības gan appļaus, gan laikus atjaunos.

A. Vismane atgādina: «Piemēram, mums jau pasen zināmā lucerna ir samērā sausuma izturīga un ar tādām ganībām ir lielākas izredzes pārlaist sausu, karstu vasaru. Bioloģiskajām saimniecībām klājas vēl grūtāk, jo noteikumi liedz izmantot minerālmēslus, tām nākas iztikt ar to, ko daba devusi. Kaut gan arī konvencionālajā saimniekošanā tos izsēt šogad jēgas nebija... Stelpē, Bārbelē, Kurmenē ganības jūtami cietušas. Droši vien šis gads zemniekus piespiedīs savus ganāmpulkus strikti izvērtēt un ierobežoto barības krājumu dēļ paturēt tikai pašas ražīgākās govis. Jāatzīst, ka daba mums paviršību vairs nepiedod, taču salīdzinājumā ar ganībām Kurzemē, mums tomēr tik ļauni nav.»

Ganāmpulku skaits samazinās

Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopotā informācija liecina, ka slaucamo govju skaits Latvijā šogad jūlijā līdzīgi kā visus iepriekšējos šā gada mēnešus turpināja sarukt. Valstī bija reģistrētas 149 749 slaucamās govis, kas ir par 3,07% mazāk nekā 2017. gada jūlijā, kad valstī bija reģistrētas 154 491 slaucamās govis. No kopējā slaucamo govju skaita Latvijā pienu piegādei šogad jūlijā realizēja no 131 007, kas ir par 4,21% mazāk nekā attiecīgajā mēnesī gadu iepriekš.

LDC dati arī liecina, ka 2018. gada jūlijā Latvijā bija reģistrēti 15 423 ganāmpulki, kas ir par 10,62% mazāk nekā 2017. gada jūlijā. No kopējā ganāmpulku skaita 7 036 šogad jūlijā realizēja pienu piegādei, kas ir par 5,89% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā mēnesī, kad šādu ganāmpulku bija 7 476.
Avots: ziņu aģentūra LETA

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Barības krājumu govīm nepietiek

Kategorijas