Prasme saskatīt ceriņu ziedu mežģīnes

ILONA ZARIŅA, vecmāmiņa no Vecumnieku novada Misas ciema

2018. gada 21. augusts 00:00

Vecmāmiņu un vectētiņu skola Vecumnieku novada Skaistkalnē, zemnieku saimniecībā «Upescelmiņi», šovasar norisinājās no 6. līdz 8. augustam. Tā bija jau piektā reize, kad kopā tiek pulcināti vecvecāki un mazbērni, jo, kā uzskata omīšu skolas idejas autore un organizatore Eleonora Maisaka, «vecvecākiem jāaug līdzi mazbērniem, lai viņi mūsu pieredzi un mīlestību pieņem un lai tā noder».
E. Maisakai ir pieci bērni un desmit mazbērni; viņa zina, kādu prieku un atbildību tas ienes ģimenē.

Vecmāmiņu un vectētiņu skola ir ļoti gaidīts un jau laikus ieplānots pasākums vasaras atvaļinājuma grafikā. Kas tur tāds īpašs? Īpašas esam mēs, vecmāmiņas, kuras satiekas šajā harmonizējošajā vidē. Jā, vecmāmiņas, jo piecu gadu laikā vectētiņu aktivitāte bijusi gaužām niecīga; tikai 2015. gadā viens opītis «uzdrošinājās» iesaistīties nometnes aktivitātēs.

Sargeņģelis saviem mazbērniem
«Upescelmiņos», šķiet, ir pārdomāts pilnīgi viss – katra dobīte, katrs stūrītis pilda kādu noteiktu funkciju, lai visas šeit pavadītās dienas aizritētu rāmā, bet piepildītā plūdumā.

Satikšanās, atkalredzēšanās un iepazīšanās prieks mijās ar dziļām un nopietnām sarunām. Devāmies ekskursijā pa Skaistkalnes ievērojamākajām vietām, iepazināmies ar novadpētniecības materiālu krātuvi «Novadnieki» gides Laimas Indriķes vadībā. Garīgas sarunas raisījās ar tēvu Jāni Vīlaku, kura personība vieš uzticību. Uzticība bija arī viena no vakara sarunu tēmām. Iedvesmojoša bija ģimeņu psiholoģes Dainas Reinfeldes lekcija, kur parasti smiekli mijas caur asarām, pārrunājot dažādas situācijas, izprotot vecvecāku sūtību uz šīs zemes.

Skoliņas šī gada tēma – «Vide un es». Bija ļoti interesanti saprast, kā es, vecmāmiņa, atrodoties savas dzīves pozīcijās, varu būt sargeņģelis saviem mazbērniem. Būt klātesošai, neuzspiežot savu viedokli, runāt mīlestības valodā – svešvalodā, kuru vai nu iemācās, vai ne. Gadiem ejot, mainās skatījums uz lietām, un tikai mūsu spēkos ir saskatīt mežģīnes tikko noziedējušos ceriņu ziedos. Vai kāds to ir mēģinājis? Noteikti vajadzētu...

Dzimta ir mūsu spēks
Arvien vairāk tiek runāts par dzimtas saknēm, par to, no kurienes nākam. Tas ļauj labāk izprast pašiem sevi, savus bērnus un mazbērnus. Dabiskākais ceļš šādai izpratnei ir folklora. Tāpēc arī šogad vecmāmiņu un vectētiņu skolas īpašie viesi bija folkloras kopas «Tīrums» dalībnieki. Vadītāja Irita Vimba iepazīstināja ar gadskārtu ieražu svinēšanu visa gada garumā. Visai reāla un iespaidīga bija vīzija par saimnieku un saimnieci, kuri mājas pagalmā sagaida savu saimi. Dzimta – tas ir mūsu spēks, tāpēc daudz ko jāmācās apzināties, saprast un pieņemt. Tikai koks ar dziļām saknēm stāvēs ilgi un pamatīgi.

Vecvecāku skoliņā tika gūts apstiprinājums tam, ka ir jāturpina mācīties. Lai arī šķiet, ka dzīves pieredze devusi zināmu rūdījumu, ir jomas, par kurām priekšstats ir stipri nosacīts.

Ekskursijā pa Vecumnieku novadu vērojām, kā cilvēki, izmantojot dažādus resursus, sakopjot savu vidi, darot lietas, kas patīk un izdodas, rada prieku sev un citiem. Stelpes pagasta Nīzerē Ilga un Visvaldis Viņķeļi iekopuši fantastisku īrisu un gladiolu dārzu. Viesmīlīgā Alekšūnu ģimene no Misas ciema «Mārtiņiem» ciemiņus sagaidīja ar gardu uz ugunskura vārītu zupu un izrādīja saimniecību. Pēc pusdienām krietnu devu optimisma deva saimnieka Zigmunda Alekšūna stāsts. Tālāk ceļš aizveda uz Vecumniekiem, kur mīt amatnieks Juris Audzijons. Daudziem zināmi «Jūru» saimnieka īpatnējie kokgriezu-
mi – katrs ar savu vēsturi.

Atspirdzinošā pelde Vecumnieku pludmalē jeb «mazajā jūriņā», kā vietējie to dēvē, bija viens no spēcīgākajiem akcentiem, apceļojot Vecumnieku novadu. Jauks bija Aklā ezera apmeklējums Valles pagasta Taurkalnē un tikšanās ar vietējo bibliotekāri Brigitu Čebatarovu. Liels paldies Vecumnieku novada domei par ekskursijai piešķirto autobusu, kā arī Skaistkalnes lauku sieviešu kluba «Mēmelīte» dalībniecēm Aijai Muižniecei, Guntai Pētersonei, Dzidrai Neimanei, Daigai Siliņai, Ilzei Spangerei un Laimai Indriķei par atbalstu.

Meistarklase konfliktu risināšanā
Mūsu nometnes pievienotā vērtība bija mazbērnu klātbūtne. Šoreiz viņu bija paprāvs pulciņš – 16.

Nometnē bērniem tika piedāvāta plaša radošo iespēju programma. Viss sākās ar telšu celšanu, noformēšanu, nosaukumu domāšanu un prezentāciju veidošanu. Vēlāk Kristīnes Kuzmas un Solvitas Dūdiņas vadībā bērni krāsoja un līmēja, stādīja un zīmēja. Tapa greznas cepures un krāšņi fotorāmīši, kas vēlāk noderēja fotosesijās. Daža vecmāmiņa nespēja valdīt aizkustinājuma asaras, no mazbērnu rokām saņemot pašgatavotu dāvaniņu – apgleznotu puķupodu ar augu no «Upescelmiņu» kolekcijas.

Bērniem, komunicējot savā starpā, veidojas dažādi uzvedības modeļi. Tas, kā vecmāmiņas risina konfliktsituācijas, pārējām, netieši vērojot no malas, bija gluži vai kā meistarklase. Kā atrast īstos vārdus, kādā tonī un kurā brīdī tos pateikt un kā ar mīlestību risināt radušos konfliktu mazbērnu starpā? Tas viss ir jāmācās un jāapgūst visu mūžu. Tāpēc arī šāda skoliņa ir tik noderīga, tāpēc arī prieks satikties un apmainīties pieredzē.

Mums ir laimējies, ka ir vieta, kur to darīt, – vecmāmiņu un vectētiņu skola pie Eleonoras, Noriņas un Omīšu omītes, kura mūs allaž gaida. Par to vēlreiz visu dalībnieku vārdā mīļš jo mīļš paldies.

Nometnes dalībnieku atziņas
INESE LĀPSELE no Vecpiebalgas:
«Par šo skoliņu uzzināju no savas draudzenes Andas Rožkalnes, kura bijusi vairāku nometņu dalībniece. Mana reakcija – es arī gribu. Tā nu šogad braucām abas, viņa no Bārbeles, es no Vecpiebalgas. Uz Skaistkalni devos pēc jauniem iespaidiem, gribējās redzēt citu pusi, citu novadu, jo Zemgalē esmu bijusi gaužām reti. Galvenais, ko vēlējos, – atpūsties no ikdienas, atslēgties no visiem pienākumiem, kuru, nezin kāpēc, ar katru gadu mazāk nepaliek. Ļoti svarīgi bija satikties mums, abām draudzenēm no Bulduru tehnikuma laikiem. Viena otru zinām jau 40 gadu.
Šīs trīs dienas bija burvīgas, saturīgas un piepildītas. Man patika viss: lekcijas, pārgājiens pa Skaistkalni, gides stāstījums par karsta kritenēm. Padomāt par dzīvi rosināja gan mācītāja teiktais, gan psiholoģes lekcija, ļoti patika ekskursija pa Vecumnieku novadu. Kārtējo reizi guvu apliecinājumu tam, cik mūsu Latvija ir dažāda, daudzveidīga un interesanta.
Tā kā mūsu mazbērni vēl ir mazi, uz nometni atšķirībā no citām vecmāmiņām braucām vienas un šīs dienas tiešām izbaudījām kā atpūtu.
Iespaidu daudz, un arī pārdomu gana.
Liels paldies apbrīnojamajai «Upescelmiņu» saimniecei Eleonorai Maisakai, kura visu to spējusi sagatavot, noorganizēt un saplānot. Šīs dienas man bija brīnumaina dāvana. Paldies arī pārējām dalībniecēm, no kurām varēju daudz ko mācīties. Nākamgad braukšu atkal, lai sasveicinātos ar skaisto Skaistkalni un Mēmeli.»

Anita Mellupe, grāmatizdevēja no Vidzemes:
«Interesanti nodarbināt mazbērnus visas vasaras garumā nav nemaz tik vienkārši, tālab izlēmu doties uz nometni pie Eleonoras, kuru pazīstu jau ilgus gadus (tikai ne šāda projekta kontekstā). Zinu – ja Noriņa ko pasāk, tad tas viss iet no sirds uz sirdi. Nevīlos arī šajā reizē, bet galvenais – no manu mazmeitiņu Madaras un Ievas mutes ne reizi neatskanēja vārdiņš «garlaicīgi». Arī Dainas Reinfeldes padomos nācies ieklausīties jau senāk, bet nav tādu lielo dzīves gudrību, ko nebūtu vērts uzspodrināt.
Pavisam jaunu lapaspusi manā izpratnē par Leišmalīti ierakstīja Laimas Indriķes un Noras vadītās ekskursijas pa Vecumnieku novadu, kārtējo reizi apliecinot lauku cilvēku izdomu un uzņēmību. Skaistkalnes darbīgo ļaužu aktivitātes gadu gaitā nenoplok. Lieliski būtu, ja novadpētniecības materiālu krātuve, kā plānots, tiktu izvietota plašākās telpās, jo skaistkalnieši labi apzinās: vēstures daļa nav tikai senie laiki un vakardiena, tā ir arī šodiena, šo neparasto nometni ieskaitot.»

ELEONORAS MAISAKAS VĒROJUMI

Vecmāmiņas vēlas būt labas un noderīgas saviem mazbērniem, dot visu iespējamo, reizēm pat pārāk daudz gan materiāli, gan fiziski.

Piekrītu priesterim Andrejam Mediņam, kurš apgalvo – bērnus audzināt kļūst dārgāk ne naudas, bet laika ziņā.

Mazbērni tiek audzināti ļoti lielā demokrātijā, pirmo gadu sastapos ar klaju neklausīšanu un negribēšanu. Izpaužas liels ego, jo bērni grib būt uzmanības centrā, bet, ja to nevar panākt, noiet maliņā. Arī savos mazbērnos esmu manījusi šo iezīmi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Prasme saskatīt ceriņu ziedu mežģīnes

Kategorijas