«Es neesmu krāsots citādākās krāsās kā pārējie!»
50 gadu jubileja Uldim Bundzinskim Mežotnē.
Šodien 50 gadu slieksni sasniedzis un svin Uldis Bundzinskis. Viņš iedvesmu vienmēr smeļas ģimenē, un viņa vislielākā vēlme ir, lai paša bērni izaugtu par kārtīgiem cilvēkiem un lai tie savā dzīvē nekad nejustos slikti. «Visas vēlmes pārsvarā atduras naudā, bet tāpēc jau mēs esam radīti, lai cīnītos, strādātu un tās piepildītu,» uzskata jubilārs.
Sasniegumi sportā
Dzimtās mājas Uldis neatminas, bet pēc mammas stāstītā tās atrodas virzienā uz Bauskas novada Ceraukstes pagasta Mūsas ciemu. No pusotra gada vecuma līdz šim laikam jubilārs dzīvo Bauskas novada Mežotnes pagastā. Mamma Genovaite strādājusi par agronomi, bet tēvs Raitis agri aizgājis mūžībā.
«Bērnība bija forša. Kamēr apmeklēju bērnudārzu, tikmēr bija lieliski – tevi aizved, pabaro, izgulda, parūpējas. Atnācis no skolas, vienmēr gāju ārā dauzīties. Pēc tam sākās aizraušanās ar velosipēdiem, mopēdiem un spēcīgākām tehnikām,» atminas mežotnieks.
Jubilārs līdz sestajai klasei mācījies Mežotnē, savukārt pēc tam līdz astotajai klasei Uldis izglītojies Murjāņu sporta ģimnāzijas kamaniņu braukšanas nodaļā. Agrākos laikos šī skola rīkojusi konkursu, izbraukājot republiku un testējot jauniešus fiziskajā sagatavotībā. Tajos piedalījies arī Uldis, sasniedzis labus rezultātus un uzņemts Murjāņos. Piedalījies dažādos mačos, arī Krievijā. Mammas ietekmē aizgājis mācīties uz Saulaines tehnikumu par agronomu. 1987. gadā skola absolvēta, un par to jubilārs mammai mūžīgi būšot pateicīgs. Tur esot gājis kā pa viļņiem, bet mērķi beigās tik un tā sasniedzis.
Uldim māsu un brāļu neesot, bet tukšuma sajūtu ļoti labi aizpilda brālēni un māsīcas, ar kuriem viņš tiekoties diezgan bieži. Visi dzīvojot tepat Zemgalē. Sieva Inga strādā par mūzikas skolotāju. Abi iepazinušies Mežotnes deju kolektīvā, bet domas saiet kopā vēl nebijis. Lielākas simpātijas radušās tikai pēc vairākiem gadiem – 1992. gadā. «Tajā laikā brālēns tumši zilā krāsā nokrāsoja manu pirmo mašīnu žiguli. Tad tas bija kaut kas ekskluzīvs. Vienu dienu braukājos pa pilsētu un ieraudzīju viņu. Domājiet, ka viņa vispirms pamanīja mani? Nē, droši vien, ka automobili, bet tas neatturēja mani apstāties un sākt sarunu,» smejot teic mežotnieks. Ģimenē ir divi bērni. Atim ir
22 gadi. Viņš strādā un dzīvo turpat Mežotnē, bet ne pie vecākiem. Didzis šogad pabeidzis vidusskolu un tālāk dosies iegūt zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā.
Agronoms – par ugunsdzēsēju
Pēc skolas gaitām Uldim sācies lēciens darba vidē. Viņš vispirms strādājis par brigadiera palīgu, tad divus gadus dienējis padomju armijā. «Dienestā iemācījos pazīt cilvēku jau pēc pirmajiem vārdiem un izskata. Paraugoties uz personu, es jau varēju noteikt, kas viņš par «putnu». Tagad tas viss ir nedaudz piemirsies, bet ne pilnībā,» atklāj jubilārs. Kāds brīdis bijis arī bez darba, veikti dažādi gadījuma darbi. No 1995. gada liela pieredze iegūta Bauskas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, darbojoties dažādos amatos – sākot no ugunsdzēsēja līdz pat nodaļas komandierim. Tas bija laiks, kad iestādei bija vajadzīgi daudzi darbinieki, līdz ar to bija lielāks jauniešu pieplūdums.
Pašlaik jubilārs vada savu zemnieku saimniecību «Cielavas». «Saimniecība tika dibināta 1991. gadā, bet ar lauksaimniecību esmu saistīts praktiski visu mūžu. Neesmu liels uzņēmējs – audzēju graudus un rapšus. Kādreiz bija arī cukurbietes, bet tie laiki jau beigušies un aizmirsušies. Uzņēmumā veicas. Es neesmu krāsots citādākās krāsās kā pārējie. Pa šiem gadiem novērots, ka lielākā vai mazākā mērā visiem lauksaimniekiem klājas vienādi – kādu gadu padosies viena lieta labāk, citu gadu pārējās. Arī visi ugunsdzēsēju darba gadi nostrādāti saimniecībā. Man patika, ka tur diennakti strādāju un trīs pēc tam bija brīvas. Un visu paspēju izdarīt,» stāsta Uldis, skaidrojot, ka trakākais esot ražas laiks, kad jāsēž kombainā, bet talkā nākot dēli, lieli palīgi tēvam. Viņi ar traktoru braucot no mazotnes, kad vēl nevarējuši atsniegt pedāli.
Piesaista Zemgale
Kā smejot teic pats jubilārs, viņa mīļākais hobijs ir neko nedarīt un gluži vienkārši atpūsties. Esot arī paceļots gan pa Latviju, gan Eiropu, bet nekur neesot tik skaisti kā Zemgalē. Visinteresantākie skati no ārzemēm esot likušies Stounhedžas akmeņi Lielbritānijā, kas ir viena no mistiskākajām vietām pasaulē. «Visu laiku domāju, ko es darītu citu, ja neatrastos tur, kur tagad. Liekas, ka neko citu arī negribētu. Ja es dzīvē vēlētos kaut ko mainīt, tas nozīmētu, ka man tā bijusi tukša, kaut kā trūcis, bet tā nav. Vienīgais, es nespēju ilgi atrasties prom no mājām. Ja esmu, piemēram, nedēļu citā vietā, es jau sāku ilgoties pēc sava mitekļa, miera un klusuma,» pārdomās dalās Uldis.
«Visu mūžu esmu centies cilvēkiem nenodarīt pāri un daru tā, lai par mani atceras tikai labu. Tomēr visiem labs nevari būt. Manī ir pārliecība, ka pret citiem ir jāattiecas tā, kā gribi, lai izturas pret tevi pašu,» atzīstas mūsu novadnieks.
Jubilārs dzimšanas dienu atzīmēs mājās plašā radu lokā. Lielas svinības viņš organizējot tikai reizi desmit gados, pārējās tiek pavadītas dažu cilvēku vidū. Vissvarīgākā un lielākā vērtība Uldim esot sanākšana kopā, bez sevišķām tradīcijām.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»