Lugas iestudē bez režisora

2018. gada 17. augusts 00:00

Droši vien neticētu, ja man kāds mēģinātu iestāstīt, ka uz amatieru uzvestu izrādi brīvā dabā nomaļā vietā laukos, kur ir tikai dažas viensētas, straumēm plūst automašīnas un sarodas simt un vēl pārdesmit mazu un lielu skatītāju. Tomēr tā notiek. Par to pārliecinājos, apmeklējot Mežmuižas teātra entuziastu un Valles amatierteātra saspēlēšanos uz brīvdabas skatuves zem kupla ozola «Cerībās» – lauku mājās Vecumnieku novada Valles pagasta Mežmuižā.

«Cerību» saimnieks Dzintars Dīcis agrākos gados kopā ar palīgiem savā īpašumā rīkojis gan sporta spēles, gan ledus skulptūru šovu; svinēti arī Jāņi un Ziemassvētki. Par noturīgu tradīciju kļuvusi teātra uzvedumu skatīšanās.

Vairākus gadus ciemos braukuši vallieši, izrādot savu jaunāko veikumu. «Šis ir, kā smejos, «jaunās ēras» otrais gads,» teic Dz. Dīcis, jo nu vairs nenotiek tikai viesizrādes vien; arī vietējie sadūšojušies uz spēlēšanu. Pērn pirmo reizi teātra draugu kopa «Mežmuiža» publikai rādīja, kas «sastrādāts». Ļaudis tika priecēti ar izrādi «Lauku gurķis». Šogad Teātra svētkos vietējā trupa piedāvāja noskatīties uzvedumu «Kāzas «Bazūnēs»». Abu lugu autore ir kurmeniete Gunta Drezova.

Valles amatierteātris uz Mežmuižu bija atvedis Andra Niedzviedža sadzīves komēdiju «Viss otrādi».

Divas izrādes
Ar aplausiem un smiekliem publika dzīvoja līdzi Mežmuižas aktieru atainotajām situācijām «iz dzīves». Viencēliena komēdija «Kāzas «Bazūnēs»» vēsta par notikumiem pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad vēl nebija izveidoti novadi un dzīvi vietējās pašvaldībās kūrēja rajonu un pagastu padomes. Ko iesākt, ja pagastā «neviens nedzimst, neviens nemirst, neviens neprecas un neviens nešķiras»? Statistikai tas godu nedara, tāpēc, nesagaidījusi iniciatīvu no vietējiem iedzīvotājiem, «šo lietu» savās rokās ņem pagasta padomes priekšsēdētāja. Tiek atrasta līgava un līgavainis, viss sarūpēts kāzu svinēšanai uz pašvaldības rēķina, taču scenāriju nākas nedaudz mainīt neparedzētu apstākļu dēļ.

Valles amatierteātra izrādi «Viss otrādi» daudzi bija jau redzējuši, jo trupa ar savu jaunāko iestudējumu viesojusies gan apkārtējos pagastos, gan citur; uzvedums rādīts arī novada amatierteātru skatē. Tomēr, kā atzina svētku apmeklētāji, talantīgos valliešus var skatīties atkal un atkal, turklāt nekad nav par skādi lieku reizi aizdomāties par lugā pausto vēstījumu. «Kāds savu dzīvi pārdomā, kad sāk rādīties baltās pelītes, bet cits to vēlas mainīt, redzot zīmīgu sapni» – tā izrādi pieteica režisore Aija Skosa.

Visu var paši
Indra Martinska Mežmuižā dzīvo 20 gadu, savulaik atnākusi no Rīgas uz kolhozu. Viņa stāsta: «Mežmuižā sākām organizēt dažādus pasākumus, jo te ir daudz pensionāru, kuri nevar aizbraukt uz Valli vai kur citur. Nolēmām, ka paši varam savu ikdienu vērst interesantāku. Nevajag ne daudz naudas, ne sponsoru – ja grib kaut ko darīt, tad var. Un mēs varam – visu paši saviem spēkiem, un mums izdodas, jo darām no sirds,» ar lepnumu teic I. Martinska. Arī viņa iesaistījusies teātra spēlēšanā, izrādē «Kāzas «Bazūnēs»» atveidoja pagasta sekretāri Vitu.

Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, kā notiek iestudējamā darba izvēle un kurš uzņēmies režisora pienākumus, vietējā entuziaste atbild: «Brigita Sudrabiņa, kura ikdienā strādā par sākumskolas pedagoģi, sameklē lugu, un tad kopīgi spriežam, kurš kuru lomu varētu spēlēt. Katrs pats «apstrādā» savu tēlu, mācās tekstu, tad visi kopā domājam, ko vajag pielabot, papildināt. Šo iestudējumu sākām gatavot aprīlī. Līdz Jāņiem tikāmies reizi divās nedēļās. Pirmie mēģinājumi notiek «Sarkangalvjos» pie Brigitas un Jāņa Sudrabiņiem, bet, kad esam gatavāki, nākam spēlēt uz šo placi «Cerībās», lai apgūtu brīvdabas skatuvi.»

Tradīcija jāturpina
Starp skatītājiem bija arī lugas autore G. Drezova. «Man patīk, kā viņi spēlē. «Kāzas «Bazūnēs»» tik enerģiskam aktieru sastāvam ir ļoti piemērots darbs, var kārtīgi izpausties. Vīri savus varoņus tik labi atveidoja, ka es tiešām noticēju, ka viņi ir pillā. Malači!» teic kurmeniete.

Aija Šahnova no Kurmenes zināja teikt, ka mežmuižnieki neesot «jāpielauž» uz teātra spēlēšanu, visi to darot labprāt, turklāt daudzi arī dzīvē esot «īsti aktieri».

Marija Kaminska kopā ar savu švāģeri Jāzepu Kaminski bija atbraukusi no Kurmenes, lai redzētu Mežmuižas ļaužu izrādi. Iestudējums ļoti paticis, turklāt izbrīnīja daudzo skatītāju klātbūtne. «Mašīnu tik pulka sabraucis kā uz gadatirgu,» secināja J. Kaminskis.

Valliete Gunta Kupčiuna «Kāzas «Bazūnēs»» redzēja otro reizi. Pirms dažiem gadiem šo lugu bija uzvedis Kurmenes amatierteātris. «Atšķirību jutu. Kurmeniešu trupā varoņus atveidoja jaunieši, tāpēc Mežmuižas aktieru paaudzei izrādē atainotā dzeršana labāk piestāvēja,» viņa salīdzina.

Par Mežmuižas ļaužu veikumu priecājas 88 gadus vecā vietējā iedzīvotāja Zenta Ruģele: «Kārlim Rozenbergam bija laba loma, bet pērn «Lauku gurķī» viņš varēja vēl riktīgāk izspēlēties un parādīt savas aktiera dotības.»

Kārlis Rozenbergs, saņēmis uzslavu par lielisko aktierspēli, mazliet pat samulsa, bet tad atklāja, ka teātrī iesaistījies, lai ir jautri pašam un skatītājiem. Trupā darbojas arī viņa dzīvesbiedre Iluta Letkovska.

Brigita Sudrabiņa pauž, ka Mežmuižas teātra entuziasti ir talantīgi un unikāli ar to, ka izrādes gatavo paši, bez režisora, savukārt Dz. Dīcis uzteic viņas prasmi vietējos iedrošināt un aicināt uz labiem darbiem sabiedrības labā. «Gan Vallē, gan Mežmuižā ir brīnišķīgi aktieri, tāpēc tradīcija pulcēties «Cerībās» ir jāturpina,» viņš sacīja, solot arī turpmāk visus sasaukt kopā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lugas iestudē bez režisora

Kategorijas