Ar audumu pret plastmasu

Speciālistu apkopotie dati liecina, ka gada laikā planētas
iedzīvotāji patērē triljonu plastmasas maisiņu. Tas ir, 1 000 000 000
maisiņu minūtē, taču pārstrādā tikai daļu, pārējais nonāk izgāztuvēs,
poligonos vai dabā.
Aptuveni 80 procentu no visiem Eiropas jūru
atkritumiem ir plastmasa. Lielākie krājumi veidojas pasaules okeānos,
kur tie ar straumi tiek sanesti no visiem kontinentiem, veidojot
atkritumu «zupu» 20 metru dziļumā. Pamatīgākā plastmasas atkritumu sala
izveidojusies Klusajā okeānā, kur tā aizņem tikpat lielu teritoriju kā
trīs Pireneju pussalas.
Augusta sākumā Latvijā noslēdzās kampaņa
«Mana jūra», kas notika jau septīto reizi. Atkritumu monitoringa
(‘novērošanas’) dati diemžēl apliecinājuši, ka pludmales ar katru gadu
kļūst aizvien netīrākas, turklāt šogad uzrādot visā izvērtējumu vēsturē
vissliktākos rezultātus. Atkritumu daudzums ir audzis par apmēram
trešdaļu, un gandrīz 60 procentu no monitoringa laukumos atrastajiem
atkritumiem ir plastmasa.
Eiropā katru gadu patērē 1,62 miljonus
tonnu plastmasas maisiņu, Latvijā – 3,05 tūkstošus tonnu. Plastmasas
iepakojums veido trešdaļu no visiem sadzīves atkritumiem. Turklāt
plastmasas sadalīšanās dabā var ilgt vairākus simtus gadu. Tas nozīmē,
ka visa plastmasa, kas saražota, uz zemeslodes atrodama joprojām, ja
tikai nav sadedzināta, noārdot ozona slāni.
Līdz 2025. gadam
vismaz 55 procenti mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu
būtu jāpārstrādā, to paredz noteikumi Eiropas Savienībā. Līdz 2030.
gadam šim rādītājam jāpalielinās līdz 60 procentiem, līdz 2035. gadam –
līdz 65 procentiem. Līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65 procenti iepakojuma
materiālu, līdz 2030. gadam – 70 procentu. Dažādiem iepakojuma veidiem –
papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam, kokam – noteikti
atšķirīgi mērķrādītāji.
Saskaņā ar «Eurostat» informāciju, 2016.
gadā Latvijā pārstrādāti nepilni 30 procenti atkritumu, bet vairāk nekā
70 procentu nonācis poligonos. Likumprojekts paredz, ka 2035. gadā
poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 10
procentu.
Iespējams, tas viss var kalpot par pamudinājumu katram
pašam kaut ko pasākt kopīgā mērķa labā. Ir vismaz pāris lietu, ko
noteikti var darīt jebkurš, piemēram, vairāk uzmanības pievērst
atkritumu šķirošanai, censties lietderīgi un ar apdomu izmantot pārtikas
produktus. Pati vienkāršākā lieta ir maksimāli samazināt plastmasas
maisiņu lietošanu ikdienā.
Mūsdienās ir neaptverami plašs dažādu
auduma maisiņu un tašiņu piedāvājums, tās noteikti varēsit piemērot
iepirkumu ievietošanai.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»