BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskā iesildās dalībai pasaules čempionātā

Uldis Varnevičs

2018. gada 14. augusts 00:00

19
Bauskā iesildās dalībai  pasaules čempionātā

Ap četri simti sporta veterānu un senioru pulcējās Bauskas pilsētas stadionā pagājušās nedēļas nogalē, lai cīnītos par Latvijas Vieglatlētikas veterānu asociācijas rīkoto sacīkšu medaļām.

Baltijas un vienlaikus Latvijas Veterānu vieglatlētikas čempionāts, kas notika 11. un 12. augustā, bija atklātais, un uz to pulcējās astoņu valstu pārstāvji – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Turcijas, Somijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Rumānijas.

Lietū un vējā
Sacensību laika apstākļi bija diezgan skarbi – nemitīgi sauli nomainīja lietus, kas īpaši ilgi smidzināja sacīkšu pirmajā dienā, savukārt otrajā lietusgāžu dēļ brīžiem spēles bija pat jāpārtrauc. Arī spēcīgs vējš radīja grūtības dalībniekiem. «Kad apli veic finiša taisnē, vēja dēļ bija tāda sajūta, ka pēc pagrieziena atduries kā pret sienu, it īpaši spēcīgāko brāzmu laikā,» atzina baušķenieks, pazīstamais soļotājs Ilmārs Saulgriezis. Viņš V60 grupā piecu kilometru soļojumā pārstāvēja Rīgas vienību un izcīnīja uzvaru, par sešām minūtēm apsteidzot tuvāko sekotāju.

Stadiona aprīkojums dabūja ciest – nācās novākt daļu telšu seguma, krita arī informatīvie rezultātu stendi. Tomēr segumam peļķes neveidojās, un katru reizi pēc lietusgāzēm varēja atsākt sacensības. Piecu tūkstošu metru skrējēji gan lielu daļu distances veica spēcīga lietus laikā, jo iesākto pārtraukt nevarēja.

Daudz dalībnieku
Baušķenieku sacensībās šoreiz bija salīdzinoši maz. Atšķirībā no Latvijas Sporta veterānu un senioru savienības mačiem, nebija neviena Iecavas un Vecumnieku novada veterānu pārstāvja. Tomēr atnākušie bija iepriecināti par iespēju piedalīties tāda mēroga sacensībās. «Vēlos mierīgi noskriet savus trīs kilometrus. Tie ir vienkārši iesildīšanās mači. Galvenais būs Malagā – Pasaules veterānu vieglatlētikas čempionātā, kur plānoju soļošanā veikt desmit un 20 kilometru distances,» stāstīja Bauskas vienības dalībniece Velta Bruce.

Malagā pasaules čempionāts notiks no 4. līdz 16. septembrim, un Latvijas izlase  pieteikta ar nebijuši lielu dalībnieku skaitu. Aktivizējušās arī citu valstu komandas, un V. Bruce izbrīnīta, ka internetā disciplīnās jau uzrādās ap 20 un vairāk dalībnieku. «Var pamanīt, ka pensionāriem ir daudz laika – vecākajās grupās ir pat vairāk dalībnieku nekā jaunākajās,» atzīst sirmā vieglatlēte.

Veselības recepte
Vērojot sportistus sacensību gaitā, dažam labam gadu skaitu uzreiz neuzminētu, piemēram, baušķenieks Jānis Buks gana aktīvi piedalījās gan sprinta skrējienos, gan dažādu smagumu mešanā, bet viņam jau 80 gadu. Uz jautājumu, kā saglabāt labu sportisko formu tādā vecumā, viņam atbilde ir vienkārša: «Nelietot dzīvē neko sev kaitīgu!»

Ventspilniekus atkal pārstāvēja Valdis Cela, kurš V70 vecuma grupā šogad kļuva par pasaules rekordistu daudzcīņā, sasniedzot 8142 punktus. «Visu mūžu esmu aktīvi nodarbojies ar sportu vidējā līmenī, bet pietiekami labā. Sākumā bija basketbols un galda teniss, tad no 40 gadu vecuma sāku nodarboties ar vieglatlētiku,» stāsta V. Cela. Pašlaik trenējoties teju katru dienu – četras reizes nedēļā vieglatlētika, divas reizes peldot un spēlējot galda tenisu. «Kā pensionārs varu atļauties,» smej veterāns. Turklāt Ventspilī ir pietiekami laba sporta bāze – gan stadions, gan vieglatlētikas manēža, arī cita veida telpas sportam. Pasaules čempionātā Malagā V. Cela plāno startēt nevis daudzcīņā – tur lai citi pacīnās par medaļām –, bet gan atsevišķos sporta veidos, kur labāk jūtas.

Seniori sadraudzējas
Sava veida atgriešanās bija sanākusi Ingai Robežniecei, kas tagad dzīvo Līvānos, bet agrāk bija Saulaines profesionālās vidusskolas šofere. Viņa savulaik Bauskas stadionā piedalījusies daudzās sacensībās. «Bija viena reize, kad pēc stafetes skrējiena pēkšņi kājas it kā «noņēma». Mani uzreiz aizveda uz Bauskas slimnīcu, un tur kādu laiku pagulēju. Nekādas vainas – no tā laika palikušas tikai labas atmiņas,» smaida I. Robežniece.  Abas dienas pagājušas pozitīvā gaisotnē – sacensībās satikts ne viens vien labs paziņa arī no Bauskas novada.

Priecīgi par čempionātu bija divi no vecākajiem sacensību dalībniekiem – daugavpilietis Romualds Saušs, kuram 84 gadi, un Vladimirs Maksimovs no Igaunijas – viņam 81 gads. Abi savulaik tikušies sacensībās un sadraudzējušies, tāpēc priecājoties par katru iespēju atkal būt kopā un piedalīties sacīkstēs. Finišā abi sportisti sirsnīgi sveica viens otru pēc veiktā piecu tūkstošu metru skrējiena. V. Maksimovs apbrīnojot savu Latvijas draugu – R. Saušs vēl aizvien uztur nelielu zemnieku saimniecību, kur ir savs zirgs un govis.

Treneru nozīme
Veterānu sporta līmenis aug, un vietām komandas jau ierodas kopā ar treneriem. Ventspils vienībai tas ir Vadims Drapeza, bijušais sporta meistars desmitcīņā. «Trenerim ir liela nozīme. Kam nav tehnikas, tam iemācīs, kam ir, – palīdzēs saglabāt,» pauž vieglatlēts V. Cela.
«Treneris veterāniem ir kā konsultants, kurš palīdz labot tehniskas kļūdas. Tehniskais izpildījums jau vecumu nemainīs uz labo pusi – jāpalīdz pielāgoties, lai sasniegumi būtu stabili vai pat uzlabotos,» saka V. Drapeza. Pie viņa treniņi notiek trīs reizes nedēļā, un uz katru atnāk vismaz desmit veterānu. Sportistu skaits gan ir lielāks, bet daļa strādā, tāpēc reizēm rīko treniņus tādā laikā, kad uz tiem tiek gandrīz visi.

Trenerim ir liela pieredze. Veterānus viņš pavada uz lielajiem čempionātiem, kur tīk piedalīties arī pašam, piemēram, diska mešanā V50 grupā šoreiz pirmā vieta.

Savukārt daļa baušķenieku trenējas Jelgavā pie Viktora Folkmaņa. «Trenerim šajā vecumā ir ļoti liela nozīme. Ar gadiem mazinās muskuļu saišu un muskulatūras elastība. Individuāli trenējoties, pieaug traumatisma iespējamība. Parasti jau ir tā – kad bērni uzaudzināti, tad vecumā pēc 40 gadiem sāk nodarboties ar sportu un to pašu maksimālismu, kas ieguldīts bērnu audzināšanā, vēlas pārnest uz sportu. Pārcenšoties pieaug iespēja gūt traumas,» pauž V. Folkmanis. Viņš vērtē, ka ar normālu treniņu procesu, kas individuāli piemērots sportistam, arī pusmūža gados un vecumdienās var uzrādīt labus rezultātus. «Vidējo un garo distanču skriešana – tā ir veselība mūža garumā. Un šajās distancēs arī traumatisma mazāk,» saka treneris. Viņš uzsver, ka ļoti liela nozīme ir treniņu regularitātei un nepārtrauktībai – pat ārzemju komandējumos būtu vēlams atrast laiku treniņiem.

Spēcīgie igauņi
Salīdzinoši daudz sporta pārstāvju šoreiz bija no Turcijas un Baltkrievijas, bija arī vairāki somi. Atbraukuši kaimiņi no Lietuvas, bet viena no lielākajām delegācijām bija igauņiem, kuri uzrādīja ļoti spēcīgu konkurenci visos sporta veidos.

Viens no vecākajiem sacīkšu dalībniekiem bija igaunis Antons Lauss, kuram šogad apritēja 85 gadi.

«Ziemā Igaunijā treniņiem izmantojam manēžas. Nopērku abonementu 20 apmeklējuma reizēm un eju, kamēr tas izbeidzas, tad pērku atkal. Vasarā trenējamies ārā. Cenšos, lai treniņi būtu vismaz katru otro dienu. Pie mums tā visi veterāni lūko darboties – vismaz tie, kas brauc uz Eiropas un pasaules čempionātiem,» stāsta A. Lauss.

Viņam šoreiz pārliecinošas uzvaras diska un vesera mešanā, kā arī lodes grūšanā. A. Lauss  izcīnījis  apmēram 15 medaļas pasaules un Eiropas čempionātos un smej, ka Baltijas un savas valsts čempionātu medaļas jau vairs neskaita. Arī viņu esot izbrīnījis lielais pieteikto sportistu skaits – būšot grūtāk cīnīties par godalgām, bet tas stipro vīru nebiedē.

Bauskas sacensības viņam patīk – gan vieta, gan organizācijas līmenis. Iepriekš startējis gan Lietuvā, gan Igaunijā – esot, ar ko salīdzināt. Igaunijā gan citādi organizējot valsts veterānu čempionātu. Valdība gluži vienkārši pasaka, kuram rajonam jāuzņemas organizācija, un viss. «Šogad sacensības notika Sāremā. Līdz šim bija tā, ka veterānu čempionātos nepiedalījās tikai Hījumā un Sāremā pārstāvji. Lai vienu no šīm vietām iekustinātu, čempionātu uzdeva rīkot Sāremā,» smaida
A. Lauss.

Slavē organizatorus
Baltijas un Latvijas čempionātu Bauskā rīkoja biedrība «Latvijas Vieglatlētikas veterānu asociācija». Kopā ar Bauskas novada sporta centru «Mēmele» lielu darbu ieguldīja asociācijas vadība – valdes priekšsēdētājs Arvīds Vītols, vietniece Laine Kreicere, sacensībās piedalījās arī valdes pārstāve Mārīte Vilcāne. Pasākumu vadīja pieredzējušais Māris Jaudzems no Jēkabpils. «Šādus sporta pasākumus vadu jau 20 gadu. Kad kājas vairs tik labi neklausa, mute jau paliek, un tā var runāt un runāt. Kamēr varēšu paiet, tikmēr darbošos,» smaida M. Jaudzems.

«Bauskā bija ļoti pretimnākoša pašvaldība, un tas bija galvenais nosacījums, lai spēles notiktu šeit,» atzīst L. Kreicere. Viņa pastāstīja, ka Baltijas spēļu rīkošanu katru gadu atsevišķi uzņemas katru valsti pārstāvošā organizācija. Asociācijai jau ir 11 gadu, bet Baltijas čempionātam tas ir piektais gads. Nākamgad sacensības notiks Lietuvā.

Baušķeniekiem galvenā tiesneša Raivja Maķevica vadībā gāja gana grūti – vējš un lietus plosīja inventāru, traucēja strādāt. Tomēr sacensības noslēdzās bez lieliem starpgadījumiem. Viens no pārmetumiem gan šoreiz bija organizatoriem, nevis tiesnešiem – medaļas bija diezgan blāvas, un reizēm esot bijis grūti atšķirt, kādu godalgu sportists saņēmis – zelta vai bronzas, varbūt sudraba?

Novada pašvaldības un īpaši sporta centra «Mēmele» galvenās speciālistes Ingas Ūbeles paveikto slavē treneris Viktors Folkmanis: «Bauskas darbs ar veterāniem un tieši Ingas Ūbeles paveiktais ir visaugstākajā līmenī starp Zemgales reģiona pašvaldībām. Paldies par šādu pozitīvu attieksmi ne tikai pret jaunatnes un augsto sasniegumu sportu, bet arī pret veterānu paveikto. Tāpēc ar saviem audzēkņiem izvēlos pārstāvēt Bausku,» rezumē jelgavnieks V. Folkmanis.

UZZIŅAI

Bauskas novada vienības pārstāvju rezultāti


Ivars Borisovs, vecuma grupa V35, 800 metru skrējienā – 3. vieta Latvijā, 5000 metru skrējienā – 3. vieta Latvijā.

Jānis Mesters, V40, 800 metru skrējienā – 2. vieta Latvijā, 5000 metru skrējienā – 1. vieta Latvijā.

Alberts Pešiks, V65, tāllēkšanā – 2. vieta Latvijā, trīssolī – 3. vieta Latvijā, diska mešanā – 7. vieta Latvijā.

Guntars Vāvers, V50, trīssolī – 2. vieta Latvijā.

Jānis Buks, V80, lodes grūšanā – 1. vieta Latvijā un Baltijā, diska mešanā – 1. vieta Latvijā, 2. vieta Baltijā, 100 metru skrējienā –
1. vieta Latvijā un Baltijā.

Guntars Šumila, V40, lodes grūšanā – 3. vieta Latvijā, diska mešanā – 2. vieta Latvijā, vesera mešanā – 4. vieta Latvijā.

Dace Kalniņa, S45, 400 metru skrējienā – 2. vieta Latvijā un Baltijā, 800 metru skrējienā – 1. vieta Latvijā un Baltijā.

Velta Bruce, S70, 3000 metru skrējienā – 2. vieta Baltijā.

Ligita Leitlande, S45, 3000 metru skrējienā – 1. vieta Latvijā.

Aiga Vīdmane, S40, 3000 metru skrējienā – 1. vieta Latvijā.

Līga Valnere, S55, lodes grūšanā – 2. vieta Latvijā un 3. vieta Baltijā, diska mešanā – 2. vieta Latvijā un 3. vieta Baltijā, vesera mešanā – 3. vieta Latvijā un Baltijā.

Ineta Ruhocka, S35, šķēpa mešanā – 1. vieta Latvijā un 1. vieta Baltijā, lodes grūšanā – 2. vieta Latvijā un 3. vieta Baltijā.

Sanda Dzile-Milosevica, S30, lodes grūšanā – 2. vieta Latvijā, šķēpa mešanā – 1. vieta Latvijā.

Jeļena Kriščūne, S55, diska mešanā – 1. vieta Latvijā un 2. vieta Baltijā, vesera mešanā – 1. vieta Latvijā un Baltijā.