Jautri izspēlē danču plača notikumus

2018. gada 14. augusts 00:00

Tieši simt dienas pirms 18. novembra – 11. augustā – visā Latvijā katrā pašvaldībā parkos, pļavās, pakalnos, upju līčos un pilsdrupu estrādēs ļaudis līksmoja kopīgā maģiskās enerģijas naktī, zaļumballē priecājoties par kopā sanākšanu, godinot tautas tradīcijas un vērtības.

Mūspusē simtgades zaļumballes notika Bauskas pilskalna parkā, Rundāles novada Svitenes parkā, Budbergas parkā Brunavas pagastā, Iecavas parkā. Vecumnieku novada Stelpes pagasta brīvdabas estrādē tradicionālie Teātra svētki sestdien norisinājās simtgades zaļumballes zīmē.

Sarīkojums Stelpē sākās ar tautā mīlētā Dailes teātra aktieru ansambļa «Ilga» koncertu. Turpinājumā jaukus un jautrus mirkļus sagādāja pašmāju mākslinieku un ciemiņu skanīgie un atraktīvie priekšnesumi. Izjust zaļumballes garu un smeķi piedāvāja amatierkolektīvi, kuri dziedāja, muzicēja un izspēlēja dažādu laiku danču plača notikumus. Valša, fokstrota un arī straujākos ritmos varēja laisties, izbaudot akordeonista Dzintara Morozova (Rīga) un saksofonista Jura Krūmmaļa (Bauska) spēlētās melodijas. Apmeklētājiem bija iespēja apskatīt fotogrāfijas ar agrāko gadu ballīšu muzikantiem un pieskarties viņu «darba rīkiem» – tubām un garmoškām.

Savijas dažādas tradīcijas
Stelpes pagasta kultūras dzīves organizatores Sandras Neliusas pārdomātais svētku scenārijs priekšnesumus savija ar ziņām no drošiem avotiem un atmiņu stāstiem par ballēšanos dažādos vēstures posmos. «Vecajos, labajos Ulmaņlaikos» zaļumballes rīkojušas dažādas organizācijas (aizsargi, ugunsdzēsēji) un biedrības, piemēram, dāmu komitejas. Līdz Otrajam pasaules karam danči notikuši teju katru nedēļas nogali, zaļumballes kuplinājušas arī Vasarsvētkus, Jāņus un pat kapu svētkus.

Savas tradīcijas ieviesuši padomjlaiki, kad modē nāca kļošenes, raibi krekli, bītlenes, puķainas katūna kleitas un krimplēns. Toreiz la-
bais tonis nez kāpēc prasīja ballē ierasties vismaz stundu vēlāk, turklāt pirms tam aiz krūmiem bija jāizdzer «polšs» – drosmei.

Brauciens piena mašīnas mucā
Vidējās un vecākās paaudzes ļaudis atsauca atmiņā savu jaunību, kad nokļūt uz pārdesmit kilometru attālo balli bijusi svēta lieta. Ja nekā citādi, tad gājuši kājām, bet vienmēr jau gadījusies kāda mašīna, ko nobalsot. Visjautrāk bijis braukt «gazika», «kamaza» kravas kastē vai traktora kabīnē, skaļi smejoties un ālējoties.

Stelpiete Ilga Viņķele atminas, ka viņu kopā ar draudzenēm uz balli aizvedis kāds šoferītis ar kravas auto, kurš solījies atbraukt pēc balles pakaļ. Danči beigušies, bet no vedēja ne miņas. Mērojušas teju 20 kilometru atpakaļceļu kājām. Kad lielā gaismiņā pārradušās mājās, satikušas vedēju, kurš, izrādās, aizgājis gulēt, aizmidzis un aizmirsis par daiļavām.

Aizraujošs ir Dagmāras Venclovas piedzīvojums, braucot mājās no balles… piena mašīnas mucā. Viņa stāsta: «Studiju laikā vasaras brīvdienās piepelnījos, strādājot Stelpes pienotavā. Vienā sestdienas vakarā meitenes mani pierunāja braukt uz Skaistkalni, uz balli. Turp nokļūt bija viegli – ar autobusu Rīga–Skaistkalne. Ceļabiedres solīja, ka visas reizē dosimies arī mājās. Kad balle gāja uz beigām, viena no meitenēm pavēsta, ka prom nebraukšot, pēc brīža arī otra paziņo, ka paliks Skaistkalnē. Ko nu? Man otrā dienā jābūt darbā. Pēc brīža meitenes apžēlojas par mani un saka: labi, mēs tevi iepazīstināsim ar vienu piena mašīnas šoferi, viņam gan ir greizsirdīga sieva, bet varbūt tevi aizvedīs. Satiekam šoferīti, saku – man līdz Stelpes pienotavai jānokļūst. «Kabīnē vietas nav,» viņš paziņo, «ja esi ar mieru kāpt cisternā, tad varu aizvest.» Pēc balles ātri sameklēju auto un fiksi mucā iekšā. Nebiju tur vienīgā, bijām kādi četri braucēji. Lai mēs neatdotu galus – nenosmaktu, starp mucu un vāku bija ielikts koka gabaliņš. Mucā bija sega, dēlīši sēdēšanai, lai nodrošinātu komfortu. Pirms brauciena šoferis piekodināja – ja apstājos un nerunāju, tad jūs ar’ esat klusu; kad būs jākāpj ārā, es ziņošu. Ballētāji tika izlaisti divās pieturās – Bārbelē un Stelpes pienotavā. Varu nomierināt tos, kas šo stāstu lasa, – pēc pasažieru vizināšanas šoferītis aizbrauca uz pienotavu un cisternu izmazgāja.»

Valles pagasta amatierkolektīvu dalībnieces Ruta Cinovska un Aija Cirša atcerējās leģendārās zaļumballes Krūzes līcī, kur augstu vilni situsi gan jautrība, gan kaislības ar sīvā baudīšanu un dūru vicināšanu. Vallieši labprāt devušies «šīberēt» arī uz Ķeru līci Bārbelē un Ievu līci Birzgalē. «Agrāk vecāki balles apmeklēja kopā ar bērniem. Kopīgā izklaide vienoja ģimenes, deju placis bija arī laba iepazīšanās vieta, kur radās pārīši. Bieži vien zaļumballes romantika turpinājās līdzās esošajā pļaviņā,» atminas A. Cirša.

«Misiņgrauzēji», taurnieki un pūtēji
Par to, ka kaislības danču plačos plosījušās jau 19. gadsimta otrajā pusē, varēja pārliecināties, uz lielā ekrāna vērojot fragmentus no Rolanda Kalniņa filmas «Mērnieku laiki» un Leonīda Leimaņa kinodarba «Purva bridējs».

20. gadsimta 20. – 30. gados Rīga kļuva slavena ar krāšņajām Preses ballēm, ko rīkoja turīgais Benjamiņu pāris, savukārt laukos ļaudis pulcējās romantiskās zaļumballēs, kur muzicēja par «misiņgrauzējiem», taurniekiem un ballīšu brigādēm dēvēti pūtēju orķestri. Zaļumballēs visbiežāk skanēja ragu mūzika, bet vietējie muzikanti labprāt spēlēja arī garmoškas, ermoņikas, cītaru, bandžo un citus instrumentus.

Stelpes danču placī izskanēja laiku lokos mīlētas melodijas: «Gaujas laivinieks», «Kas reiz mīlējis latviešu meiču», «Pie dzintara jūras», «Zilais lakatiņš», «Vaidava», «Atceries, meitenīt!», «Šalc zaļais mežs», «Gaujas laivinieks», «Vecais ratiņš», «Kā pa miglu», «Laimes putns», «Viss nāk un aiziet tālumā», «Vālodzīte», dziesmas no «Brāļu laivinieku» repertuāra u. c.

«No balles prom devāmies mazliet pirms pulksten diviem. Cerējām sagaidīt kādu modernāku ritmu, bet jūsu novadā ir vareni amatiermākslinieki, kuriem ir daudz ko rādīt un laikam dīdžeju liktu mūziku te ne īpaši tur cieņā,» vērojumos dalās Agnis Sauka, kurš atzīst, ka sarīkojums bijis ļoti jauks.

Simtgades zaļumballes dalībnieki

Bauskas novada Jaunsaules amatierteātris «Laucis» (Inga Cepure), Īslīces amatierteātris «Dadži» (Evita Novicka).

Bārbeles tautas nama lauku kapela «Savējie» (Baiba Pētersone), folkloras kopa «Tīrums» (Irita Vimba), amatierteātris «Bārbelīši» (Ingus Pavinkšnis).

Kurmenes kultūras dzīves atbalstītāji (tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse).

Misas tautas nama sieviešu vokālais ansamblis «Vēja meitenes» (Olga Černišova-Stūriška), amatierteātris «MIStērijA» (Sandra Vēvere).

Neretas novada Mazzalves amatierteātris «Tradare» (Silvija Lisovska).

Skaistkalnes tautas nama pūtēju orķestris «Skaistkalne» (vadītājs Jānis Kalniņš), sieviešu vokālais ansamblis «Vēl mazliet» (Sarmīte Zariņa), amatierteātris «Gadījums» (režisore Aija Skosa).

Stelpes pagasta sieviešu vokālais ansamblis «Nianse» (Iveta Grantiņa), amatierteātris «Urguči» (Lilita Berliņa).

Valles saieta nama sieviešu vokālais ansamblis «Atziņa» (Sarmīte Zariņa), Valles amatierteātris (Aija Skosa).

Vecumnieku tautas nama amatierteātris «Vecmuiža» (Vēsma Petruševica).

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jautri izspēlē danču plača notikumus

Kategorijas