Bauskas, Iecavas un Rundāles pedagogiem būs prēmijas, Vecumnieki paliek bešā

Šogad 88 pašvaldības, tostarp Bauskas, Iecavas un Rundāles vietvaras, pedagogiem varēs izmaksāt lielākas vai mazākas prēmijas, jo izpildījušas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izvirzītos kritērijus skolu tīklu sakārtošanā.
Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja IZM sagatavoto rīkojuma projektu par papildu finansējuma sadalījumu pašvaldībām pedagogu darba samaksai no 2018. gada 1. septembra līdz 31. decembrim vispārējās izglītības iestāžu skolotājiem. Šī mērķa īstenošanai šogad piešķirti vairāk nekā 1,4 miljoni eiro, kas tiks sadalīti 88 pašvaldībām.
Bauskas novada pašvaldībai piešķirti 29 349 eiro, Iecavas novadam 5422 eiro, vismazākā summa tikusi Rundālei – 2802 eiro. Vecumnieku novads saviem skolotājiem prēmijas nevarēs izmaksāt, jo nauda šim mērķim no valsts puses nav atvēlēta.
Neizpilda proporciju
IZM pārstāve Inta Bērziņa precizē, ka tās vietvaras, kuras triju gadu laikā ir pieņēmušas lēmumus par skolu reorganizāciju, lai veidotu tādu izglītības tīklu novadā, kas spēj nodrošināt skolotājiem normālus darba apstākļus, piemēram, pilnu slodzi, konkurētspējīgu un augstāku atalgojumu, un celtu izglītības kvalitāti, ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu saņem papildu finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Lai pašvaldība kvalificētos papildu finansējumam, bez šī kritērija ņemts vērā vēl viens – ja pašvaldība ir nodrošinājusi noteikto skolēnu/skolotāju proporciju, arī tad tā var pretendēt uz papildu valsts naudu pedagogu darba samaksai.
«Iecava izpilda skolēnu/skolotāju skaita proporciju un atbilstoši saņem vienu procentu, Bauska – trīs procentus, bet Rundāle divus procentus no septembrim – decembrim aprēķinātās mērķdotācijas pedagogu darba samaksai. Vecumnieku novads nav veicis izmaiņas skolu tīklā, kā arī neizpilda proporciju,» skaidro I. Bērziņa.
Pēc IZM sniegtās informācijas, Vecumnieku novadam proporcija patlaban ir 10,87, pēc noteikumiem jābūt 11,5. Vecumnieku novadā skolēnu skaits 2017./2018. mācību gadā bija 800, kas ir par 36 skolēniem mazāk nekā iepriekšējā mācību periodā.
Nav skaidrības par reformām
Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministriju nevar uztvert kā nopietnu sadarbības partneri, jo, izmantojot demagoģiju un vainojot pašvaldības izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas neizdarībā, pati ministrija nespēj izstrādāt valstisku redzējumu, katrā tikšanās reizē piedāvājot citādu risinājumu. Pašlaik pašvaldības tiekot sodītas ar finansējuma samazinājumu par to, ka nav veikušas reformas, kaut gan nevienam īsti neesot skaidrs, kādas reformas jāveic.
«Domāju, ka tā ir nepareiza pieeja – reformas veikt reformas pēc. Vecumnieku novads līdz šim ir vadījies pēc spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un valstisku redzējumu gaida joprojām, lai pēc tam to efektīvi ieviestu novadā. Tā kā ministrija tālāk par solījumiem netiek, tad esam sākuši jaunas izglītības stratēģijas izstrādi, kurā atvēlēta sadaļa skolu tīklam. Tā taps līdz oktobrim. Pēc stratēģijas apstiprināšanas domes sēdē būs skaidrs redzējums un plāns skolu tīkla sakārtošanā. Jācer, ka novada plāni sakritīs ar valsts skatījumu un darbs nebūs jāveic atkārtoti,» uzsver Jānis Kovals.
Vidējā algas likme pieaugusi
Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare skaidro, ka par piešķirtā finansējuma izlietojuma laiku vēl tiks spriests. Viņa pieļauj, ka Bauskas novada pedagogi prēmijas varētu saņemt uz Skolotāju dienu šī gada oktobrī. Māra Bauvare atgādina, ka pie papildu naudas tiks visi pedagogi, izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālo izglītības ie-stāžu skolotājus.
IZM apkopotie dati liecina, ka vidējā algas likme skolotājiem pēdējo trīs mācību gadu laikā ir pieaugusi, sākot no 701 eiro par likmi 2015./2016. mācību gadā līdz 765 eiro 2017./2018. mācību gadā. Tādējādi patlaban jau 77 no 119 pašvaldībām jeb 332 no 662 izglītības iestādēm vidējā algas likme pedagogam ir 710 eiro un augstāka. Vienlaikus ministrija atgādina, ka pedagoga vidējā slodze ir pieaugusi tikai par vienu stundu – no 22 līdz 23 stundām nedēļā. Lielai daļai pašvaldību, kuras kārto skolu tīklu, vidējā tarificētā slodze skolotājam samazinās, tātad reorganizācijas rezultātā skolotāju skaits nesarūk, un arī vidējās algas likmes visās pašvaldībās nepieaug. Dati par pedagogu slodzi liecina, ka tikai nepilni 40% skolotāju strādā pilnu slodzi un vairāk, savukārt lielai daļai tarificētas no 0,25 līdz 0,75 slodzēm, kas attiecīgi nozīmē nesamērīgi zemu atalgojumu.
Klašu piepildījums Vecumnieku novada skolās (Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz 2017. gada 1. septembri)
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»