Elektromobiļu laiks vēl tikai tuvojas

Bauskā un Iecavā šovasar sākušas darboties jau pirms laba laika uzstādītās elektromobiļu uzlādes stacijas.
Šovasar valstī sācis strādāt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) izveidotais elektromobiļu ātrās uzlādes staciju tīkls. Staciju izvietojums nodrošina brīvu elektromobiļu pārvietošanās iespēju teju visā Latvijas teritorijā.
Realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu, CSDD izveidojusi nacionālā līmeņa uzlādes staciju tīkla pirmo kārtu. Ātrās uzlādes stacijas izvietotas uz valsts galvenajiem autoceļiem un lielākajās apdzīvotajās vietās. Kopumā pirmajā kārtā darbu sākušas 70 uzlādes stacijas. Mūsu pusē bez minētajām stacijām Iecavā un Bauskā tuvākās elektromobiļu uzlādes iekārtas atrodas Elejā un Jelgavā, Lietuvā – Panevēžā.
Testē darbību
Iecavā iekārta uzstādīta degvielas uzpildes stacijas (DUS) teritorijā Rīgas ielā. Bauskā pieslēguma skapis novietots stāvlaukumā pie novada domes administrācijas ēkas. «Bauskas Dzīve» pabija abās vietās, lai uzzinātu, kā iekārtas tiek izmantotas.
Iecavā DUS darbinieces paskaidroja, ka iekārtu izmantojuši uzstādītāji, lai pārbaudītu un testētu tās darbību. Iecavā esot viens elektromobilis, kurš vienu reizi te fiksēts, ņemot elektrisko strāvu. Nepilna mēneša laikā vairāk automobiļu šeit uzpildāmies nav redzēti. Daži cilvēki ienākuši izvaicāt par uzlādes iekārtas darbību. Viens vīrietis esot atzinīgi izteicies par šādu tehnikas attīstības nākotni.
Zirnekļu tīklos
Arī ap uzlādes staciju Bauskā automobiļu burzma nav manīta. Iekārtai abās pusēs apzīmētās stāvvietas parasti esot tukšas. Par iekārtas neizmantošanu pārliecinājās «Bauskas Dzīve», jo uzlādes ierīci bija apvijuši zirnekļu tīkli.
Domes darbinieki zināja stāstīt, ka pie iekārtas reiz bija piestājis elektroautomobilis ar Lietuvas valsts numuru. Šoferis skatījies, kādas iespējas paņemt elektrisko strāvu, konstatējis, ka darbības veikšanai nepieciešama īpaša karte. Viņam tāda nav bijusi pieejama, tādēļ potenciālais klients devies projām.
14 jauni mopēdi
Uzlādes iespējas ir, taču aktuāls paliek jautājums par to izmantošanu. Piemēri Bauskā un Iecavā liecina, ka iekārtas ir minimāli noslogotas vai pareizāk – nav nemaz noslogotas. Galvenais iemesls – elektromobiļu niecīgais skaits valstī.
Pavisam Latvijā 2018. gada 1. jūlijā reģistrēti 479 elektrotransportlīdzekļi. No tiem lielākā daļa – 369 – bija vieglās automašīnas. Latvijā reģistrēts 61 mopēds, no tiem šī gada otrajā ceturksnī ielās parādījušies 14 jauni ar elektrību darbināmi mopēdi, kā arī viens jauns elektrokvadracikls. Vairāk nekā puse visu transportlīdzekļu, ko darbina elektrība, reģistrēti Rīgā.
Uzlādē garāžā
Latvijā pirmie elektromobiļi tika reģistrēti 2012. gadā. Straujāks to skaita kāpums bija 2014. un 2015. gadā, kad valsts un pašvaldību iestādes, kā arī privātie uzņēmumi tos varēja iegādāties, saņemot īpašu atbalstu. Tolaik divus šādus auto nopirka arī Bauskas novada dome. Pirmie iespaidi, vadot mazos zilos automobiļus, bija interesanti. Pārsteidza to klusums, kas brīžiem mulsināja gan šoferi, gan gājējus. Automobilis «pielavījās», teju nedzirdams.
Četru gadu laikā abi «VW e-UP» markas elektromobiļi kalpojuši labi. Būtisku problēmu to ekspluatācijā nav bijis. Novada administrācijas transporta nodaļas transporta pārraugs Aivis Rimševics skaidro, ka pēc nobrauktajiem 30 000 kilometru nācies mainīt bremžu uzlikas un bremžu diskus. Tas izmaksājis ap 200 eiro (darbs un materiāli). Pašvaldība sev piederošo automobiļu uzlādi neveic jaunajā stacijā, bet tas notiek naktīs, kad braucamie novietoti garāžā. Sešos mēnešos abu spēkratu uzlādei izlietoti aptuveni 800 kW. Tas izmaksājis ap 100 eiro. Abus elektromobiļus izmanto galvenokārt pilsētā. Ir bijuši daži braucieni uz pagastiem, arī uz Rīgu. Vai pašvaldība papildinās savu autoparku ar jauniem elektromobiļiem, A. Rimševics nav pārliecināts. Nav viņa rīcībā informācijas, ka kaut kas tāds ir plānots.
Par minūti – 15 centu
Elektromobiļu uzlādes laiks atkarīgs no auto baterijas ietilpības, bet vajadzīgas apmēram 30 minūtes, lai no tukša akumulatora sasniegtu 80 procentus. Ja baterija nebūs tik tukša, nepieciešams īsāks laiks. Par uzlādi norēķināties iespējams vairākos veidos, no kuriem viens būs jau elektromobiļu lietotājiem ierasts – ar e-mobi autorizācijas karti. Nākotnē samaksāt būs iespējams, izmantojot mobilo aplikāciju, kā arī sūtot īsziņu mobilajā tālrunī. Tad maksu par uzlādi pieskaitīs mobilā tālruņa rēķinam.
Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi paredz, ka maksa par uzlādes pakalpojumu CSDD ātrās uzlādes stacijās noteikta 15 centi minūtē.
Nav jāmaksā nodoklis
Elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveide turpinās. Līdz 2021. gadam kopumā paredzēts uzstādīt 150 ātrās uzlādes stacijas. Iespējams, jaunizveidotais uzlādes staciju tīkls vairos elektromobiļu popularitāti, jo ieguvumu ir daudz. Elektromobiļiem netiek piemērots transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis; elektromobiļu pirmreizējā reģistrācija, kā arī reģistrācija, pirmo reizi saņemot speciālas nozīmes numura zīmes, ir bez maksas. Automobiļiem, kuriem ir šīs speciālās, gaiši zilas krāsas burtiem noformētās numura zīmes, galvaspilsētā atļauts izmantot sabiedriskā transporta joslas. Rīgā, uzņēmuma «Rīgas satiksme» apsaimniekotajās autostāvvietās, elektromobiļus var novietot bez maksas. Ir vēl citas priekšrocības.
Pasaulē elektromobiļi gūst arvien lielāku atzinību. Norvēģija pat paziņojusi, ka jau 2025. gadā automašīnas, kuras darbina naftas produkti, vairs nepārdos. Tur pēdējos trijos gados reģistrēts vairāk nekā 100 000 elektroauto. Pašlaik tādu pērk katrs trešais norvēģis.
Latvijā uzskaitē esošo elektromobiļu skaits uz 2018. gada 1. jūliju
Avots: Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»