Matemātikā nepieciešams vairāk stundu

Šī gada centralizētie eksāmeni un to rezultāti ir raisījuši daudz
diskusiju Latvijas un arī mūsu novadu sabiedrībā. «Bauskas Dzīve»
mēģināja izprast, kas nosaka eksāmenu rezultātus un kāda ir mūsu
izglītības iestāžu pozīcija Latvijā.
Mūsu novadu izglītības
iestādes jau ilgāku laiku kritizē par zemo vietu skolu reitingā darbā ar
talantīgiem bērniem, kas Latvijā pašlaik ir populārākais. Īpaša kritika
tikusi Bauskas Valsts ģimnāzijai. Skaidrojām, vai pozīcijas starp
Latvijas skolām pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem atbilst šim
populārajam reitingam.
Labākie – pilsrundālieši
Vērtējot
centralizēto eksāmenu rezultātus, kārtējo gadu pārliecinošā vadībā mūsu
novados un arī ļoti tuvu Latvijas labākajiem rādītājiem ir Rundāles
novada Pilsrundāles vidusskola. «Mēs katru gadu esam vieni no
labākajiem,» pārliecinoši par savu izglītības iestādi saka direktore
Anda Liškauska. Pilsrundāles vidusskola ir starp 25 labākajām valsts
izglītības iestādēm, angļu valodā pat 11. pozīcija. Ja vērtē izglītības
ie-stādes, kas atrodas ārpus Rīgas, tad angļu valodā pilsrundāliešiem ir
trešais labākais rezultāts.
Turpat netālu pēc rezultātiem
atrodas arī Bauskas Valsts ģimnāzija, kas matemātikā, angļu valodā un
latviešu valodā ir Latvijas 50 spēcīgāko izglītības iestāžu vidū. Aiz
Bauskas Valsts ģimnāzijas ir daudz citu ģimnāziju un vidusskolu. Viens
ir skaidrs – šopavasar izplatītajām baumām par Bauskas Valsts ģimnāzijas
neatbilstību statusam nebija nekāda pamata.
Labākais rezultāts Bauskas Valsts ģimnāzijā bija angļu valodā – 21. vieta. Angļu valodas skolotāja Aija Cibule atzīst, ka sa-
gatavot
bērnus šim eksāmenam nav viegli, to šogad kārtoja jau 13. martā. «Tas
ir sarežģīts uzdevums. No mācībām «norauj» pāris mēnešu. Arī citām
svešvalodām tas pats. Spriedze ir liela. Katru gadu eksāmens ir aizvien
agrāk. Pārbaudījumu kārto martā, bet rezultātus paziņo tikai jūnija
beigās. Visu šo laiku ir nepatīkama gaidīšana,» stāsta angļu valodas
skolotāja.
Humanitārā pārsvars
Centralizētajos
eksāmenos Bauskas un Rundāles novada skolās vislabākie rezultāti ir
angļu valodā. «Humanitārais pārņem eksakto, veicies arī latviešu valodā.
Varbūt eksaktajos priekšmetos kaut kas nav kārtībā ar mācību
materiāliem. Varbūt kaut kas cits, bet problēma ir. Nedomāju, ka vaina
ir domāšanā – arī valodu priekšmetos māca loģiski domāt,» spriež Aija
Cibule. Angļu valodas skolotāji uzskata, ka veiksmes pamatā ir ar
ārzemju augstskolu palīdzību veidoti mācību materiāli, izpratne par
centralizētā eksāmena saturu un audzēkņu aizrautība.
Interesanti,
ka tieši angļu valodas centralizētais eksāmens ir tas, kura rezultātus
ņem vērā Eiropā atšķirībā no citiem centralizētajiem eksāmeniem Latvijā.
A. Cibule stāsta, ka tagad ir pieņemta Eiropas standartu sistēma,
nosakot, vai skolēns ir ieguvis C1, B2 vai B1 līmeni, kur B1 ir
vājākais. «C1 ir gandrīz profesionāls līmenis. Gribētos vēl nelielu
papildu vērtējumu, kādu B2+, jo citādi iznāk tā, ka 70 un 94 procentu
vērtējumam ir viens līmenis – B2. Virs 90 procentiem noteikti varētu būt
vēl kāds B2+,» saka angļu valodas skolotāja.
Kritizē eksāmenu
Matemātikas
nometnē valda drūms noskaņojums – rezultāti nebija spīdoši. Angļu
valodas eksāmena vidējie rezultāti ir 82 un 80 procenti, matemātikā – 55
un 50 procenti.
Matemātikas pedagogi spriež, ka daļēji
vainojama sarežģītā eksāmena struktūra. «Visi skolotāji atzīst, ka
eksāmens bija sarežģīts. Varbūt pirms tam vajadzēja piedāvāt kādu
līdzīgu ieskaiti, lai skolēni un pedagogi redz vājās pozīcijas.
Jāatzīst, ka pēdējos gados matemātikas eksāmena grūtības pakāpe pieaug.
Pat tiem, kam labi sokas un ir panākumi olimpiādēs, matemātikas eksāmenā
nav augstu rezultātu,» saka Dagdas vidusskolas direktore Vija Gekiša.
Šī Latgales puses izglītības iestāde izceļas talantīgo bērnu reitingā,
bet pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem ir ap 200. vietu.
Līdzīgu
viedokli, kritizējot tieši eksāmena sarežģītāko daļu, pauž Uzvaras
vidusskolas matemātikas skolotāja Valda Bičkova. «Trim skolēniem
matemātikas eksāmenā vērtējums bija virs 85 procentiem. Taču mums bija
audzēkne, kas pat Latvijas mēroga matemātikas olimpiādē ieguva trešo
vietu, un skolēni, kas regulāri veiksmīgi piedalās novada matemātikas
olimpiādē. Pēdējā daļā bija olimpiādes līmeņa uzdevumi, kam parasti
atvēlēta stunda risināšanai, bet te visiem kopā tikai viena stunda. Daži
apjuka un neizpildīja nevienu uzdevumu, ja būtu vairāk laika, noteikti
atrisinātu ne vienu vien. Pirmo un otro daļu pieveica visu, bet trešajā
gandrīz nekā,» pauž pedagoģe.
Svarīgas ir attiecības
Tieši
Uzvaras vidusskola, kas šādā statusā ir pēdējo gadu, ir trešā mūsu
novados pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Latvijas skolu vidū
visaugstākie rezultāti ir tieši matemātikā – 34. vieta.
Aptaujātie
izglītības speciālisti pārliecināti, ka ļoti liela nozīme izglītības
kvalitātē ir pedagoga personībai. No V. Bičkovas mēģinājām noskaidrot,
kādu viņa saskata veiksmīgu pedagoģisko procesu. Pedagoģe atceras Jāņa
Menča seniora teikto. «Savulaik, kad pie Jāņa Menča augstskolā mācījos,
viņš teica: «Iemāciet bērniem, ka matemātika ir vienkārša, un nemāciet
to aplami!» Jārada pamatzināšanas, un pēc tam vari arī parādīt, ka
matemātika nav ļoti sarežģīta, tā mēdz būt arī vienkārša,» saka
pedagoģe.
Viņa stāsta skolēniem, ka teksta uzdevumi jāiztēlojas
kā filma, lai saprastu, kas tur darāms. Stundās uzdod daudz pārbaudes
darbu – reizēm semestra vērtējumu izliek no vairāk nekā 50 atzīmēm.
«Ļoti svarīgas ir skolēna un skolotāja attiecības. Ja tās ir labas,
audzēkņi centīsies, jo zina, ka par neveiksmi viņus neizsmies un
nepazemos. Ir jābūt tādām attiecībām,» saka V. Bičkova.
Tomēr
Uzvaras vidusskolas pedagogu teiktajā strāvo rūgtums. Pēdējais gads, kad
izglītības iestāde ir vidusskola. Ir arī sašutums. «Kāpēc mūs šogad
neiekļāva talantīgo bērnu izglītības reitingā? Te taču vēl ir
vidusskola,» saka pedagoģe Ligita Būmeistare. Viņa norāda, ka skolai
šajā jomā bija, ar ko lepoties.
Vajag vairāk laika
Vai
var izlīdzināt matemātikas un valodu eksāmenu rezultātus? Pedagogi ir
pārliecināti, ka tas nav vienkārši. «Angļu valoda tagad dzirdama
visapkārt. Ar matemātiku tā nekad nebūs,» saka V. Bičkova. Var iziet
ārā, mērīt un novērot, bet mācību saturā tam paredzēta tikai viena vai
divas stundas. Dabiskajā vidē matemātiku iznāk maz pielietot, turklāt
standarts vairāk virzīts uz vienādojumiem, ko ikdienā gandrīz neizmanto.
Uzmanība pievērsta matemātikas saturam – tas varētu būt divos
līmeņos. «Nav jau tā, ka vienam matemātika padodas, citam ne. Dažam tās
apgūšanai vajag vairāk laika. Kādreiz Uzvarā bija četras klases, tad
varēja diferencēt pēc matemātikas spējām, un tas ļoti labi strādāja –
kaut lēnāk, bet vairāk vai mazāk to apguva visi,» vērtē V. Bičkova.
Visbeidzot
– nepieciešams lielāks stundu skaits. «Mēs esam matemātikas programmas
skola, un šim priekšmetam atvēlētas sešas stundas. Ir laiks apskatīt arī
olimpiāžu uzdevumus. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā matemātikai atvēl pat
astoņas un deviņas stundas. Citur parasti ir četras stundas, bet dažādās
profesionālajās izglītības iestādēs tikai divas. Toties centralizētajā
eksāmenā visus vērtē vienādi,» saka V. Bičkova.
Līdzīgs
viedoklis ir baušķeniekam Alvim Eimusam, kurš absolvējis Rīgas Valsts 1.
ģimnāziju un tagad studē Rīgas Tehniskajā universitātē. «Divas lielākās
atšķirības ir stundu skaits matemātikā, kā arī noskaņojums un attieksme
klasē gan no skolotāju, gan skolēnu puses. Audzēkņi galvenokārt paši
vēlas mācīties un apgūt vielu. Attieksme pret darbu ir daudz labāka nekā
daudzās citās skolās, un tas ļauj pasniedzējiem labāk izskaidrot un
precizēt visas neskaidrības, kuras netiek pieļautas centralizētajā
eksāmenā. Jo vairāk stundu, jo lielāka iespēja papildus trenēt loģisko
domāšanu, risināt problēmsituācijas, kas centralizētajā eksāmenā šogad
sagādāja īpašas grūtības,» vērtē A. Eimuss.
Bauskas,
Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada izglītības iestāžu vieta (uzrāda
skaitļi) Latvijas skolu vidū, vērtējot pēc 2018. gada obligātajiem
matemātikas, angļu valodas un latviešu valodas centralizēto eksāmenu
rezultātiem
Bauskas,
Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada izglītības iestāžu vieta
Latvijas skolu vidū, vērtējot pēc 2018. gada visu centralizēto eksāmenu
rezultātiem
Avots: Valsts izglītības satura centrs.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»