Tautiešiem novēl lielāku ticību sev

2018. gada 10. augusts 00:00

605

Evija Sloka ir dziedātāja, augusi un mācījusies Vecumniekos, piedalās sava tēva Māra Slokas vadītajā grupā «Klaidonis». Daudzi viņu, iespējams, atminas no 2010. gada šova «O!Kartes akadēmija».

Evijas dzimtās mājas ir Vecumnieku novada «Slokas», taču pēdējos septiņus gadus jauniete aizvada ārzemēs. Kamēr Evija ciemojas Latvijā, «Bauskas Dzīve» steidzās noskaidrot, kas viņu saista ārzemju vidē un vai jauniete plāno atgriezties dzimtenē.

Angļu valodas apguve
«Es vienmēr, drīzāk zemapziņā nekā apziņā, esmu vēlējusies padzīvot kaut kur ārzemēs. Uz Angliju aizbraucu 2011. gadā. Tur divus gadus intensīvi mācījos populārās mūzikas jomā. Iedzīvoties bija ļoti interesanti. Latvijā daudzi mani pazīst, bet tur ne – viss bija jāsāk no nulles. Atceros savas izjūtas, kad pirmo reizi ieraudzīju istabu, kurā bija jādzīvo, – gribēju raudāt, jo telpa bija ļoti maza. Reizē ar mācībām arī strādāju par viesmīli, pirmos divus gadus vienā restorānā, nākamos divus – citā. Nebija variantu, jo nauda kaut kā bija jāpelna. Bija pilna laika studijas un darbs, tikpat kā bez brīvām dienām. Tās iekrita ļoti reti, un, ja arī gadījās, nemaz nezināju, ko iesākt, kā tās izmantot, jo biju pieradusi būt rosībā,» atminas Evija Sloka.

Evija uzskata, ka Anglija ir ļoti laba vieta, kur paceļot, kaut vai tāpēc, ka to var samērā lēti izdarīt. Ar angļu valodas apguvi jaunietei sākumā gājis ļoti grūti. Lai tiktu skolā, viņa knapi nokārtojusi iestājeksāmenus, bet laika gaitā visu apguvusi un iemācījusies. Skolā visgrūtākie bijuši pirmie divi mēneši, un Evija mājās gājusi ar lielām galvassāpēm. Pirmkārt, jāapgūst mācību viela, otrkārt, vēl jāsaprot, par ko lekcijā tiek runāts, un uzmanību nevarēja novērst ne mirkli. Tomēr viņa atzīst, ka mācības Anglijā esot vieglākas nekā Latvijā.

Liktenīgā satikšanās
Lielas pārmaiņas dziedātāja piedzīvojusi, kad satikusi itāliešu izcelsmes amerikāni Frančesko Rea. Ar nākamo vīru mūziķe iepazinusies, strādādama vienā no Lielbritānijas restorāniem.
«Pabeidzot skolu, īsti nesapratu, ko vēlos darīt tālāk, jo atpakaļ uz dzimto valsti nebiju gatava doties, bet palikt turpat arī īsti nevēlējos. Tā sanāca, ka izlēmu doties līdzi Frančesko uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Iedzīvoties tur bija vieglāk nekā Anglijā, jo pie pārmaiņām jau biju pieradusi. Mēs dzīvojam Tomsriverā, kas atrodas pusotras stundas braucienā no Filadelfijas un Ņujorkas. Vienu mēnesi ļoti intensīvi braukāju uz Ņujorku, jo izdomāju, ka vēlos apgūt aktiermākslu. Joprojām to gribu, bet diemžēl tam nepietiek laika, jo, lai iegūtu vienu lomu, nepieciešams aiziet uz vismaz simt atlasēm. Lai uz katru aizdotos, nepieciešama vesela brīva diena, ko nevaru darba dēļ atļauties,» atklāj Evija.

Pilna apņēmības
Tikko pārvākusies uz dzīvi Amerikā, Evija pirmos mēnešus kopā ar dzīvesbiedru vairāk ceļojusi. Tajā laikā arī apprecējusies Lasvegasā. Bez darba viņa nevarot ilgi nosēdēt, tāpēc atradusi sev tīkamu nodarbošanos – kļuvusi par mūzikas skolotāju. Divus gadus jauniete nostrādājusi vienā skolā, bet tagad mūziku pasniedzot citā – 40 studentiem, sākot no trīs līdz 70 gadu vecumam. Profesijas izvēle apmierinot, jo viņa palīdzot citiem cilvēkiem uzlabot prasmes mūzikas jomā, redzot, kā aug un attīstās viņas skolēni. Darbs neesot viegls, bet mūziķei patīkot strādāt par visiem simt procentiem. Vakarā, pārrodoties mājās, enerģija gan ir pazudusi. Viņa sevi uzskata par ļoti stingru skolotāju, un studentu vecāki to ļoti novērtējot.

«Brīvā laika man ir ļoti maz, varētu teikt, ka tāda nemaz nav, jo pēc darba pati vēlos pamācīties dziedāt, kārtīgi spēlēt ģitāru, pati gribētu savu privātskolu izveidot, apgūt aktiermeistarību un dejotprasmi. Pērn nopirku vijoli, to arī vēlos patrenēties spēlēt. Tagad sešas nedēļas uzturos Latvijā, ierakstu šūpuļdziesmu disku, ko paredzēts izdot ziemā,» stāsta Evija.

Atpakaļ nesteidzas
Uz jautājumu, vai viņa vēlētos kādreiz atgriezties Latvijā, Evija nesteidzas atbildēt, jo Amerika esot iespēju zeme, protams, konkurence jūtama lielāka, bet tas mūziķei netraucējot izmantot visas iespējas, ko sniedz Amerikas Savienotās Valstis. «Amerikā var darīt pilnīgi jebko par jebkādu tēmu un tikt līdz lielām lietām, tāpēc atpakaļ uz Latviju vēl nesteidzos. Jābūt tikai pareizajām domām, enerģijai un jāiet uz priekšu. Man liekas, ka tagad esmu kaut ko īsti sākusi darīt. Nezinu, kādēļ, bet vistrakākais lūzuma punkts, kad gribējās atpakaļ uz mājām, bija decembrī. Toties tagad atkal esmu iejutusies ārzemju vidē un vēlos tur arī palikt kādu laiku,» par izjūtām stāsta dziedātāja.

Evija novērojusi, ka salīdzinājumā ar ārzemniekiem latvieši esot mazāk draudzīgi, īgnāki, pesimistiskāki, turklāt ļoti patīkot par daudz ko sūdzēties. Mūziķe atklāj, ka septiņu gadu laikā viņa esot mainījusies kā personība – jūtas brīvāk, neiespringst par to, ko par viņu padomās citi, kļuvusi atvērtāka. Arī citiem latviešiem viņa iesaka domāt pozitīvāk, saskatīt sliktajā kaut ko labu, mazāk sūdzēties un vairāk noticēt pašiem sev, redzēt augstāk par «griestiem».

Apsēsties zaļā zālē
Dziedātājai visvairāk trūkstot draugu, ģimenes un pierasta ēdiena.
«Daudz kā jau trūkst, bet tik traki kā pagājušā gada vasarā man vēl nebija bijis – braucot mašīnā pa šoseju, vēlējos gluži vienkārši apstāties malā un apsēsties zālē – lūk, tik ļoti biju noilgojusies pēc Latvijas!» atceras Evija.

Jauniete ilgojas atgriezties dzimtenē, tomēr tikpat liela vēlme ir vēl palikt Amerikā un izmantot tās sniegtās iespējas. Jauniete pauž: «Domāju, ja ne šajā, tad nākamajā gadā noteikti, manā dzīvē būs lielas pārmaiņas. Tieši kādas, nesteidzos pavēstīt, jo vēl pašai nav skaidrs, kur vēlos būt, kur ir manas īstās mājas. Tāpēc viss vijas vienā lielā jautājuma zīmē.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tautiešiem novēl lielāku ticību sev

Kategorijas