Vingrošana veicina pacietību

2018. gada 10. augusts 00:00

Vingrošanai ir jākļūst par pozitīvu ieradumu, lai uzturētu sevi enerģisku un fiziski stipru, kā arī trenētu tādu rakstura īpašību kā pacietība, pauž basketboliste un vingrošanas trenere Kristīna Petermane.

Fiziskās aktivitātes cilvēkam ļauj uzturēt kārtībā savu vizuālo formu, ķermeņa elastību un vingrumu. Diemžēl daudziem sagādā grūtības sākt regulāras nodarbības, jo trūkst motivācijas izkāpt no savas komforta zonas un mainīt mazkustīgo dzīvesveidu.

Negribētā, bet vajadzīgā
«Esmu novērojusi, ka cilvēki, atnākot uz vingrošanu grupā, nevēlas skriet, bet tā ir viena no pilnvērtīga treniņa sastāvdaļām. Lieku uzsvaru uz skriešanu, papildinot to ar kardiotreniņiem un aerobikas elementiem, kā arī reizi mēnesī iekļauju krosu, jo esmu nonākusi pie secinājuma, ka skriešana veicina izturību un pacietību. Daudziem cilvēkiem tās trūkst, un jebkuram tā ir jātrenē,» pieredzē un uzskatos dalās trenere. «Vienmēr esmu teikusi treniņu dalībniekiem, ka viņi drīkst darīt mazāk, bet jāskrien ir tik un tā,» uzsver K. Petermane. To pašu var attiecināt arī uz citiem vingrinājumiem.

«Manuprāt, svarīgi ir izkustināt, izvingrināt, stiprināt sevi viscaur, tādēļ treniņos būtiska ir visa ķermeņa tonizēšana. Protams, ja cilvēkam ir mērķis, piemēram, nomest lieko svaru, vingrošana to veicinās, bet vienlīdz vajadzīgi ir sevi padarīt tvirtāku, elastīgāku, veicinot labsajūtu. Ir labi, kad esi izvingrojies un sajūti, ka ķermenis saka paldies. Bieži pēc treniņiem ir tā, ka nākamajā dienā cilvēks jūt rezultātu, bet uz kārtējo nodarbību neierodas, pazūd, jo sāp visas maliņas,» stāsta vingrošanas speciāliste.

«Nekad treniņi nav un nevar būt vienādi. Ja pirmdien tika trenētas kājas, tad nākamajā reizē vairāk strādāšu ar rokām un muguru. Manuprāt, katrā treniņā jādarbojas ar visu ķermeni. Daudz dod pilnīga, parasta izkustēšanās un apņēmība nesēdēt mājās, bet iziešana ārpus tās. Mazsvarīgs nav faktors, ka katrs cilvēks atrod savu tempu skriešanai un vingrinājumu izpildei. Ar sportošanu nedrīkst pārspīlēt – viss jādara iespēju robežās,» piekodina trenere.

Ikdienu padara vieglāku
K. Petermane savas izbaudītās sajūtas un pieredzi iekļauj ikdienas darbā un iesaka treniņus sievietēm arī grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā. «Grūtniecība nav slimība. Jāatzīst, ka mūsdienās sabiedrībā vērojamas divas krasi atšķirīgas galējības. Pirmā – būt par grūtnieci ir kaut kas ārkārtējs, un vienīgais, ko gaidību laikā var darīt, ir tikai sēdēt mājās. Otrā – pārspīlēta vingrošana, ko es personīgi neatbalstu, ja sieviete mātes cerībās veic vingrojumus, kas prasa spēku, raušanu, asas kustības,» vērojumos dalās trenere. Viņa skaidro, ka topošā vai jaunā māmiņa var sportot, un tas ir pat vēlams, taču nepieciešams izņemt no programmas skriešanu un lēkšanu, to aizstājot ar roku, kāju, pēdu un muguras vingrināšanu. «Ir pierādīts, ka vingrošana veicina mierīgāku dzemdību norisi, kā arī pēc tam sievietei ir vieglāk atgūties,» saka K. Petermane, atklājot, ka šai auditorijai treniņos izpildāmās kustības ir liegākas.

«Pacietību, kas māmiņām un sievietēm īpaši vajadzīga, trenēs jebkura vingrošana un kustēšanās. Jo stingrākas pašas būsim, jo ikdienas darbi labāk veiksies. Vingrojot pazūd nogurums – rokas un kājas tik ātri nepiekūst. Vieglāk mājas darbus ir apdarīt, ja esi vingrāks un sportiskāks, turklāt izkoptā pacietība lieti noder bērna audzināšanas procesā,» skaidro speciāliste.

Svarīgs pareizs uzturs
Ja pieņemts lēmums regulāri un intensīvi vingrot un trenēties kaut vai mājās, bet iepriekš nekas šajā jomā nav darīts, ieteicams konsultēties ar speciālistu, jo katrs cilvēks ir individuāls. Daudzus vingrot ārpus mājas kādā sporta klubā vai grupā attur finansiālā situācija, taču speciālista apmeklējums būs nepieciešams tikai vienu reizi, lai izveidotu piemērotāko programmu – gan fiziskajām aktivitātēm, gan ēšanai.

«Bieži ir tā, ka cilvēks sācis vingrot, bet novērojis, ka no tā nav nekāda efekta. Ir jāsaprot, ka sports ir tikai 30 procenti, pārējie 70 – pareizs uzturs. Ja tas būs neveselīgs un ēšanas paradumi netiks mainīti, var vingrot, cik intensīvi vien vēlas, – rezultāta nebūs. Katram ir savas problēmzonas, un speciālists pateiks, kas tieši katram individuāli ir derīgs.

Divas stundas pirms treniņa, ja tajā paredzēta skriešana, nevajadzētu baudīt otro ēdienu. Pusstundu pirms treniņa var notiesāt banānu vai arī ābolu. Ja treniņš ir pussešos vakarā, bet pusdienas ēstas pulksten divpadsmitos vai vienos, tad tā gan nebūtu prātīga rīcība. Tad labāk apēst šķēli graudu maizes, lai piepildītu vēderu, – tad izpaliks ģībšana nespēka dēļ. Ja starp ēdienreizi un kārtīgu treniņu ir ilgs laiks, tad pēc nodarbības vakariņas sanāks dubultā – arī tas nebūtu pareizi. Grūtniecēm un māmiņām, kuras baro mazuli ar krūti, gan pirms aktivitātēm ir kārtīgi jāietur maltīte, jo viņām treniņos nav skriešanas un lēkšanas. Viņas daudz enerģijas patērē tāpat. Smalkmaizītes un kūkas gan nevajadzētu ēst – tās labāk atstāt svētku reizēm. Pēc treniņa gan ieteiktu paēst pilnvērtīgi, lai izpaliktu knakstīšanās un lieku kaloriju uzņemšana,» iesaka trenere.

Iesildīties un atsildīties
«Pirms ikviena treniņa jebkuram ir jāiesildās, kā arī jāatsildās jeb jāpāriet uz normālo režīmu. Tā var būt galvas un locītavu apļošana, kustību veikšana ar daudziem atkārtojumiem. Iesildīties var ar vieglu skrējienu un dinamisku pastaipīšanos. Vingrojot grupā, var sākt kādu spēli ar sacensības elementiem, noder arī dažādu veidu skrējieni, stiepjot atsevišķas muskuļu grupas,» ar dažiem iesildīšanās paņēmieniem iepazīstina K. Petermane. Savukārt pēc vingrošanas nedrīkst nodarbību pārtraukt, «nogriežot to kā ar nazi» – tas jādara pakāpeniski, ķermenim jānomierinās.

«Atsildīšanās var būt arī viegls skrējiens, stiepšanās vingrojumi, izceļot ķermeņa daļu, kas vairāk bija nodarbināta. Lieliski nomierina lēni stiepieni, vēzieni, vēzējošas kustības. Katru vingrojumu jāizpilda desmit sekundes. Lieliska atsildīšanās ir pelde,» stāsta trenere.

Ikdienā – dabiskas kustības
«Cilvēkiem, kuriem ir sēdošs darbs, problēmzonas ir sprands, pleci, kājas – tās galvenais ir kustināt. Bieži, strādājot birojos, tiek aizmirsts pavingrināt muguru. Tam pēc darba būtu jāvelta laiks mājās. Visu, kas cilvēkam kustas un ļaujas kustībām, ir jāvingrina. Redzēsit, ka jutīsities labāk!» iesaka K. Petermane.

Jebkuras jomas darbiniekiem, īpaši tiem, kuriem daudz laika jāpavada sēžot, ir nepieciešams piecelties ik pa stundai un kādu brītiņu veltīt visu locītavu izapļošanai – tās ir dabiskas pamata kustības. «Sākt ar galvu, pleciem, rokām, tad kājām. Kustības var padarīt interesantākas, katram pašam atrodot radošu pieeju, lai vingrot būtu tīkami. Daudz līdzēs pastaiga ārpus telpām, bet ne smēķēšana. Ja nepatīk skriet, to var aizstāt ar soļošanu tempā. Var nebraukt uz darbu ar auto, bet aiziet kājām. Mūsu laikmetā jāmācās apvienot patīkamo, vajadzīgo un lietderīgo. Esam piedzimuši, lai kustētos. Nav jāvingro tikai tādēļ, ka tas ir stilīgi, bet ir jāizvirza mērķis – vingrot savā labā. Katram arī jāatrod, kas patīk un sagādā prieku, sniedzot labsajūtu,» papildina trenere. «Galvenais ir pārvarēt sevi, iziet no ierastās komforta zonas, lai kaut ko mainītu savā labā,» pārliecināta ir K. Petermane.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vingrošana veicina pacietību

Kategorijas