Nesabojātā daba – patiesa bagātība

2018. gada 10. augusts 00:00

413

Ceļosim! Cilvēku sirsnība, saules, mākoņu un ēnu spēles Karpatu kalnos.

Šoreiz izbraucienā devāmies uz Karpatu un Aizkarpatu reģionu Ukrainā. Uzreiz pateikšu – tik daudz stārķu kā Karpatos nebijām redzējuši ne pie mums Latvijā, ne caurbraucot Lietuvā un Polijā. Šiem, kā arī citiem putniem tur joprojām saglabājušās dzīvotnes – daudz neskartas dabas. Novēlu ukraiņiem un citiem karpatiešiem – gucuļiem, boiko, lemko, vietējiem ungāriem – neizpostīt to naturālo vidi, kas ir patiesā bagātība, neaizrauties ar «eiroremontiem» ne dabā, ne savā domāšanā.

Trīsreiz nedēļā – gulašzupa
Karpati nav augsti un ir ļoti zaļi kalni, kas vietējos ļaudis patiešām baro un uztur. Cilvēki te lielākoties nedzīvo bagāti, toties ir ļoti sirsnīgi un viesmīlīgi. Neiedziļinoties sarežģītajā un garajā Rietumukrainas vēsturē, minēšu, ka braucām cauri ciemiem, kuru teritorija līdz 1939. gadam bija Ungārija, un te joprojām dzīvo ungāri, ir savas skolas ungāru valodā.

Vienā no šādiem ciemiem nakšņojām vietējo ungāru mājās. Saimnieki esot Ungārijā trīs mēnešu kursos apmācīti, kā jāuzņem tūristi. Katrā namā izbrīvētas trīs istabas, lai var sešus ceļotājus uzņemt. Mūsu sešnieks nokļuva pie Ferenca. Viņš un sieva strādājot kaimiņciemā itālietim piederošā šūšanas fabrikā. Alga esot līdz 230 eiro mēnesī, ar to neizdzīvot, tādēļ piepelnoties ar tūristu izmitināšanu. Ceļojumu aģentūra noteikusi visiem saimniekiem, kas tūristiem jādod vakariņās, kas – brokastīs. Vakarā galdā mums tika celta gulašzupa, kāpostu tīteņi ungāru gaumē, kā arī vīns, ko šajā reģionā paši darina, vīnogas aug pie mājām, un vietējais ungāru paštecinātais augļu brendijs – palinka.

Ferencs bija runīgs namatēvs, pie galda daudz tērzējām, jo viņam esot kursos mācīts, ka ar viesiem jārisina jaukas sarunas. Saimnieks kopā ar mums savā šķīvī arī ielēja zupu, tomēr to vakara gaitā tā arī neieēda. Kad uz to norādīju, Ferencs sev raksturīgajā vaļsirdībā atzinās – trīsreiz nedēļā uzņemot tūristus, kuriem gulašzupa tiek galdā celta. Viņš tik bieži to vairs nespējot ieēst...

Ciemā skan zvārgulīši
Citu nakti pārlaidām kādā karpatiešu ciemā viesu mājā. Atverot istabiņā logu ar skatu uz gleznaini zaļajiem kalniem, izdzirdēju zvaniņu skaņas – gar ēku no kalnu ganībām mājās nāca cieminieku govis. Viesu nama saimniece paskaidroja ganīšanas kārtību – miestā govju īpašnieki tās uzmana pēc stingra grafika, tie, kuru īpašumā ir divas gotiņas, gana divas dienas pēc kārtas. Govis arī bija lielākās trokšņotājas vakara krēslā slīgstošajā ciemā. Visapkārt klusums, miers, spirgtais kalnu gaiss... un zvārgulīši. Dzirdams, kā kūtīs slaucenēs čurkst piens.

Pļavas kalnu nogāzēs dekoratīvi rotā siena kaudzītes, kas Karpatos tiek krautas citādāk nekā savulaik pie mums. Tur tādi zārdi netiek taisīti, bet kopā sastutē divus zarainus kokus un uz tiem liek zāli kaltēties. Tādas mazākas un slaidākas ir karpatiešu siena kaudzītes.

Rūta joprojām zied sarkana
Populārā ukraiņu dziesma «Červona ruta» (latviski – ‘sarkanā rūta’) mūs pavadīja visu brauciena laiku Karpatos – tā skanēja autobusā, to dziedāja mūsu ukraiņu gide, to spēlēja restorānos. Padomjlaikus piedzīvojušie droši vien visi arī Latvijā dzirdējuši šo karpatiešu kolomijkām – tautasdziesmām – tuvo mūziku.

«Červonu rutu» tieši pirms pusgadsimta – 1968. gadā – komponējis toreiz jauniņais ārsts Volodimirs Ivasjuks. Diemžēl 1979. gadā mežā pie Ļvovas Ivasjuks tika atrasts miris, pakārts kokā. Oficiālais to gadu atzinums – 30 gadus vecais komponists izdarījis pašnāvību, bet patiesība nav noskaidrota līdz pat šai dienai. Ivasjuka nav, taču dziesma jau 50 gadu skan, mitoloģiskais ziediņš – sarkanā rūta – joprojām nes laimīgu mīlestību tām meitenēm, kuras to atrod.

VAR NODERĒT

Rietumukraina ir droša vieta, no Ļvovas līdz kara darbības zonai vairāk nekā 1200 km.

Latvijas iedzīvotājiem vīza nav nepieciešama.

Nacionālā valūta grivna; 100 grivnas (UAH)=3,20 eiro.

Cenas: paēst pusdienas ne pārāk dārgā restorānā var par 100 grivnām; kafijas tase maksā 22 UAH; 1,5 litru pudele ūdens – 10 UAH; pudele vīna – 80 UAH; benzīns – 25 UAH par litru.

Vidējās viesnīcu cenas Ukrainā ir vismaz divas reizes zemākas nekā vidējā cena Latvijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nesabojātā daba – patiesa bagātība

Kategorijas