Ja dara, tad precīzi un rūpīgi

2018. gada 10. augusts 00:00

Mārtiņš Krūze dzīvo Iecavas novadā un strādā vecāku uzņēmumā, kas nodarbojas ar mežsaimniecību. Viņš strādā par sagādnieku un palīdz labot traktorus. Iecavnieks pabeidzis Rīgas 13. arodvidusskolu, ieguvis automehāniķa profesiju. Tehniskas lietas viņu interesējot jau no mazotnes, bet īpaši patīkot iepirkt un atjaunot BMW trešās sērijas mašīnas – konkrēti E30 modeli.

Reti sastopami
Par šī modeļa mašīnām Mārtiņam interese parādījusies aptuveni 13 gadu vecumā, bet tā nopietni šai lietai pieķēries tikai pēdējo četru gadu laikā, restaurējot un pārdodot dažus minētā modeļa vāģus. Pašlaik viņa pagalmā gozējas viens 1988. gada un otrs 1989. gada izlaiduma BMW E30 automobilis.

«Šīs markas mašīnas ir ļoti populāras jauniešu vidū, bet to palicis ļoti maz. Līdzsvarojums ar dzinēju un vadītāju ir ļoti labs, mašīna lieliski vadāma sānslīdē, tāpēc šos vāģus izmanto arī driftā. Pats tajos nepiedalos, tik pāris reižu esmu aizbraucis uz lidlauku Rīgā paprovēt, ko šie auto spēj. Šis modelis man visvairāk interesē, tas izskatās eleganti un arī vienkārši. Tur nav nekā lieka. Ātrumkloķis, beņķis, stūre – tas ir viss, kas nepieciešams, lai fantastiski izbaudītu braucienu. Pagaidām vienu no abām esošajām mašīnām vēlos paturēt savā īpašumā, bet, kas zina, – visas iepriekšējās arī vēlējos paturēt, bet pēdējā brīdī tomēr izlēmu pārdot. Manējā vāģī dzinējs būs no jaunāka BMW modeļa – benzīna dzinējs ar tilpumu 2,8 litri. Otrajā (1988. gada) ir dīzeļa dzinējs ar tilpumu trīs litri un jaudu 184 zirgspēki,» atklāj Mārtiņš.

Pozitīvs novērtējums izstādē
Vislielākā problēma esot detaļu meklēšana, it īpaši divdurvju E30 modeļiem. Tās varot atrast tikai forumos internetā, bet cenas esot samērā augstas. Iecavnieks kaut ko arī pats iekrājis, neko lieku ārā nemetot. Pēc Mārtiņa sacītā var secināt, ja detaļas būtu ļoti viegli iegūstamas, tad viņam šī tipa mašīnas nebūtu apgrūtinoši visu laiku labot, skrūvēt un ņemties ar tām. Kādreiz viņš tādas pircis par 200 latiem, tagad auto maksā ap pusotru tūkstoti. Pēdējā mašīna, ko viņš atsvaidzinājis un pārdevis, bijis E30 modeļa 1985. gada izlaiduma braucamais. Tas guvis atzinību šogad, piedaloties Baltijas nozīmīgākajā, lielākajā un krāšņākajā autonozares pasākumā Ķīpsalā.

Konkrēti Mārtiņš nevarēja pateikt, cik laika prasa vienas mašīnas atjaunošana. «Viss atkarīgs no tā, cik daudz pašam ir brīvu brīžu un resursu. Šos auto es lēnu garu taisu, jo pa starpai ir pamatdarbs un jāmūrē māja. Es ļoti nesteidzos, jo zinu, ka šogad nepabeigšu. Esmu iecienījis visu darīt akurāti, nevis pavirši. Vēl daudz ko ņemties – jākrāso diski, jāieliek dzinējs, jāsataisa salons, kas būs pats ilgākais process,» teic iecavnieks. Grūtības pakāpe, veicot darbus, esot atkarīga no tā, cik kvalitatīvi gribēts visu sagatavot. Vissarežģītākā esot krāsošana, slīpēšana un špaktelēšana. Viens no tagadējiem auto pārkrāsots divas reizes. Pirmajā nesanācis tā, kā gribējies, jo nav bijusi īstā krāsa. Viss noslīpēts, nopulēts, un uzklāta cita krāsa – atkal nekā, jo izrādījies, ka lielā karstumā to nevarējis likt. Tomēr iedvesma nekur neesot pazudusi, un pamazām viss virzoties uz priekšu.

Hobijs, nevis bizness
«Bizness te nekāds nesanāk, jo tas ir tāds modelis, kas jāmetina, jāpārkrāso, jānosēdina, jāsaliek salons, jāpārkrāso diski, neskaitot ieguldīto laiku. Dzinējs vien izmaksā ap 650 eiro. Tā kā beigās īpaši nopelnīt nesanāk. Pašlaik tirgus situācija ir tāda, ka Latvijā par šiem modeļiem vairāk par trim tūkstošiem eiro neviens nevēlas maksāt. Jau ir uzradušies divi klienti, kuri gaida, kad mašīnas pabeigšu atjaunot, lai tās iegādātos un pārdotu tālāk Vācijā pa lielāku summu,» stāsta E30 īpašnieks. Šajā neparastajā vāģī Mārtiņš jau «ielicis» divus tūkstošus eiro, bet priekšā vēl daudz darba – katra detaļa jāmeklē, jo pēc tām pieprasījums ir samērā liels. Entuziastu ir daudz, kam patīk šāda tipa auto. Vērtība tiem tikai pieaugot, un ir zināms, ka ieguldītais darbs atmaksāsies kaut vai ar nelielu peļņu.

E30 markas mašīnas iecavnieks vienmēr veiksmīgi atrodot, bet nepērkot kuru katru. Vispirms vajagot vāģus apskatīt un novērtēt, vai tos vispār būs jēga restaurēt. «Pēc četrdurvju mašīnas nav tik liels pieprasījums, bet man tāda bija – ieliku turbīnu, notonēju logus, nosēdināju, uzliku diskus un pārdevu vienam jūrniekam Rīgā. Liela ekstra ir tad, kad nav lūkas, jo tie auto nav tik ļoti sapuvuši,» zināšanās dalās Mārtiņš. Viņš pats tradicionāli katru gadu divas reizes brauc uz E30 auto salidojumiem, to atklāšanu un noslēgumu.

«Citu hobiju man nav – darbošanās ap mašīnām vien aizņem ļoti daudz laika. Bija periods, kad domāju – atmetīšu tam visam ar roku, lai pabeigtu mūrēt māju, bet pagāja vairāk nekā mēnesis, un sapratu, ka tas tomēr ir mans aicinājums un lieta, kas piesaista,» uzskata Mārtiņš.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ja dara, tad precīzi un rūpīgi

Kategorijas