BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svelmes nenogurdinātie Bauskas mākslinieki

Aina Ušča

2018. gada 8. augusts 17:02

1118
Svelmes nenogurdinātie Bauskas mākslinieki

Aplūkojot plenēristu gleznu izstādi Bauskas kultūras centrā (BKC), atliek vien iesaukties: paldies jums, svelmes nenogurdinātie! Nedēļu gleznot ārā tikai dienvidzemēm tipiskā karstumā ir īsts pārbaudījums. Tomēr izrādās, ka tveice nav bijusi apgrūtinājums, bet gan iespēja vasaras kulminācijas skaisto laiku saglabāt neparastā tonalitātē un izjūtās.

Arī skolotāji glezno
Plenēra «Bauskas vasara» dalībnieku darbu ekspozīciju BKC atvēra 2. augustā. Līdz  mēneša beigām to var aplūkot pirmā stāva izstāžu zālē. Izstādi atklāja Bauskas mūzikas un mākslas skolas vistitulētākā audzēkne flautiste Klēra Kuļikauska. Viņa ir vienīgā Bauskas reģionā, kuru Latvijas Jauniešu pūtēju orķestra diriģents Jānis Puriņš šogad uzaicināja spēlēt šajā sastāvā.

Varbūt jāaizmirst aizspriedumi, ka vasara nav īstais laiks izstāžu apmeklējumiem, jo šī kolekcija ir īpaša arī tāpēc, lai uzzinātu, ka Bauskas mūzikas un mākslas skolas pedagoģes Olita Dzelzkalēja, Aija Ušerovska, Mārīte Šulce, Signe Pansova un Aina Putniņa ne tikai māca jauno paaudzi zīmēt, gleznot un domāt, bet arī pašas strādā radoši.

Mākslas skolotājiem vasara ir vienīgā sezona, kad pievērsties glezniecībai, jo ikdienas pedagoģiskā darba slodze to vienkārši neļauj darīt. Šo skolotāju audzēkņi ik gadu gūst ievērojamus panākumus starptautiskās un vietējās izstādēs. Apbalvošanas ceremonijās parasti tiek ielūgti arī bērnu vecāki, un daudzi tās ir apmeklējuši. Būtu bezgala jauki, ja skolēni, mammas un tēti atnāktu uz BKC un ieraudzītu mākslas skolotāju radošuma vēl neizzinātos aspektus.

Rezidenci atver visiem
Plenērā piedalījās arī mākslinieces Īra Rozentāle un Laura Matilde Ikerte no Rundāles novada – atzītas un veiksmīgas pedagoģes. Strādāja arī ceraukstiete restauratore Līga Jansone un novadnieks Egils Skuja, kurš jau ilgi dzīvo Lietuvā. Ar viņu plenēra organizatore Inga Krolle iepazinās, pērn īstenojot projektu par Bauskas un apkārtnes profesionālo mākslinieku darbību no 19. gadsimta līdz mūsdienām. Plenēra dalībnieku un rīkotāju simpātiju lokā nokļuva visjaunākā kolēģe, Bauskā dzimusī grafiķe Dārta Stafecka, kura pagājušajā gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru.

Bauskas pils muzeja administrācija laipni piedāvāja savas mākslinieku rezidences telpas nakšņošanai. Tās gan neizmantoja visi, taču rundāliete Laura Matilde Ikerte, iecavniece Aina Putniņa un Egils Skuja piedāvājumu neatraidīja. Rezidenci testēja arī Mārīte Šulce, vienu nakti pavadot pils īpašajā vidē. Bezdelīgu sasaukšanās, Mēmeles pāri akmeņiem skrejošā ūdens ritmi iepriekšējos plenēros bezgala valdzināja ārzemju māksliniekus. Mums tā šķiet ikdiena, taču, pārnakšņojot pils rezidences askētiskajos mājokļos, arī vietējie atklāja jaunas noskaņas un nianses.

Pamana spilgtus akcentus
Darbu kolekcija BKC labi raksturo vietējo – Bauskas – glezniecības tradīciju, kas, ņemot vērā senas iestrādnes, ir balstīta profesionalitātē un tolerancē pret jaunu izteiksmes veidu meklētājiem.

Izstādes spilgtākie atklājumi «Bauskas Dzīvei» bija Dārtas Stafeckas darbu kolekcija, Līgas Jansones fantastiski tvertais Rīgas ielas fragments, Lauras Matildes Ikertes panorāma, gleznota Gailīšu  pagastā, Aijas Ušerovskas vecpilsētas rakursi, Ainas Putniņas vecpilsētas ārdurvju sērija un Īras Rozentāles negaidīti akvareliskās abstrakcijas. Dalībnieku un citu apmeklētāju domas atšķīrās, toties visi bez izņēmuma nosauca Līgas Jansones gleznu kā vienu no izstādes favorītēm.

Vērtē Rundāles mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Inese Mežkaze: «Ainas Putniņas krāsās visekspresīvākā glezna no vecpilsētas durvju sērijas man šķiet izcila. Arī Signes Pansovas izteikti dekoratīvais darbs ar Latvijas karodziņu motīviem tālejošā perspektīvā mani ļoti saista. Ar izsmalcinātu, vibrējošu tonalitāti Zemgales ainavās  pārsteidza Laura Matilde Ikerte. Ilgi viņu kā mākslinieci pazīstot, ieraudzīju jaunas un izcilas kvalitātes Lauras glezniecībā.»

Savukārt Mārīte Šulce uzsvēra, ka kolēģes Ainas Putniņas «Durvis», ko minēja Inese Mežkaze, ir izstādes «nagla». Tas ir bezgala simpātiski, jo Mārīte, būdama klasisko vērtību piekritēja mākslā, nemēdz liekuļot. Savukārt Laurai Matildei izsmalcināts un tonāli graciozs šķita Signes Pansovas atainotais Bauskas pils apdares motīvs.

Nesteidzina laiku
Dārta Stafecka, šķiet, varētu gleznot karstumā, salā un varbūt arī vētrā. Jaunā māksliniece ir absolūti mierīga, apgalvojot: «Plenēra katrā dienā uzgleznoju divus  darbus. Man plenērs nav izklaide, bet koncentrēšanās spēju attīstīšana. Strādājot vecpilsētā, protams, meklēju ēnaināku vietu. Viens darbs gan ir specifisks – pozīciju nācās mainīt daudz reižu, jo saule nemitīgi sekoja.
Man ļoti patika nedēļa, kad no sirds varēju izgleznoties. Man nekur nav jāsteidzas. Tikai pērn pabeidzu Mākslas akadēmijas maģistrantūru. Nedaudz strādāju animācijā, arī citos projektos. Īsu periodu aizvietoju kolēģi Rīgas
J. Rozentāla mākslas vidusskolā. Varbūt tālā nākotnē pievērsīšos pedagoģiskajam darbam, bet ne tagad. Nesteidzinu laiku. Tas nav vajadzīgs.»

Aizslēgt un atvērt durvis
Filozofiski līdzīga doma bija arī izstādes īpašajai skatītājai baušķeniecei Katei Krollei. Viņa ir viena no Latvijas laikmetīgās mākslas visspilgtākajām personībām. Kates multimediālā izstāde «Mūsu sirdis pieder mums» ekspozīciju zālē «Arsenāls» pirms dažiem gadiem bija nozīmīgs notikums Latvijas kultūras dzīvē. Tas bija arī viņas diplomdarbs pēcmaģistra studiju programmā Francijā.

Stāsta Kate Krolle: «Nu jau astoņus gadus, ieskaitot studijas, dzīvoju Francijā un  Beļģijā, bet nesen nolēmu atgriezties. Kāpēc? Man ir divi motīvi: «sirds-āķītis»  Latvijā un daba. Gribu dzīvot globalizācijas neskartā vidē, Latvijā tas vēl ir iespējams. Protams, gadu vai divus nāksies pavadīt Rīgā, lai atjaunotu saikni ar mākslas vidi, jo pārāk ilgi atrados prombūtnē. Man vēl ir aktuāli projekti Briselē, kur dzīvoju un strādāju beidzamajos gados. Septembrī Beļģijas pilsētā Ģentē teātru sezonas atklāšanas programmā tiks izrādīta performance par gaidām, cerībām, ilgošanos. Tas būs stāsts par laiku, kad gaidām «īsto brīdi» un palaižam garām savas dzīves patieso tagadni. Es pati izrādē nepiedalīšos, esmu režisore. Ar šo performanci Beļģijā es aizslēgšu aizvadīto periodu un atvēršu durvis jaunai dzīvei. Mans ideālais modelis tagad ir dzīvot mākslā astoņus deviņus mēnešus Latvijā un pārējā laikā radoši darboties ārzemēs.»


UZZIŅAI


Mākslinieku pirmais plenērs «Bauskas vasara» 2004. gadā notika pēc mākslas skolotājas Ainas Putniņas un viņas bijušo studiju biedru iniciatīvas. Aina Putniņa ir Bauskas mūzikas un mākslas skolas un Iecavas mūzikas un mākslas skolas pedagoģe.

Plenēru 11 gadu organizēja Bauskas mākslas galerijas un amatiergleznošanas studijas «Meistars Gothards» dibinātāja un vadītāja  Indra Liepa. Tika nodibināta arī tāda paša nosaukuma nevalstiska organizācija, kurā apvienojās vietējie mākslinieki.

 Pēc mākslas galerijas slēgšanas 2016. gadā amatierstudijas darbību, izstāžu un plenēru organizēšanu turpināja biedrības «Meistars Gothards» pārstāve Inga Krolle. Gleznošanas studija kļuva par Bauskas kultūras centra interešu izglītības kopu.

Plenērs «Bauskas vasara» ar Bauskas novada domes, Bauskas pils muzeja un Bauskas apkaimes uzņēmēju atbalstu šogad notika jau
15. reizi, un tajā piedalījās deviņi vietējie profesionālie mākslinieki. Pieci no viņiem ir Bauskas mūzikas un mākslas skolas pedagogi.


Muzejam dāvinās deviņas ainavas
Bauskas muzeja direktore Baiba Šulce iepazīstina ar patīkamu jaunumu:
– Pirmo reizi Bauskas plenēru vēsturē katrs mākslinieks muzejam dāvinās vienu gleznu, lai papildinātu jau esošo mūsdienu mākslas krājumu. Visi mākslinieki ir vai nu baušķenieki, vai citādi ar Bausku saistīti, viņu darbos attēlota pilsēta un apkārtne. Tā ir nozīmīga kultūrvēsturiska vērtība. Muzeja krājumā jau ir vairāku Bauskas mūsdienu mākslinieku un 20. gadsimta autoru gleznas un grafikas. Nākamgad esam nolēmuši iepriecināt skatītājus, veidojot jaunieguvumu plašu izstādi. Paldies plenēristiem, kuri papildinās Bauskas ainavu kolekciju muzejā!