Vairāk atbalsta mazsaimniekiem un zināšanām

Iveta Tomsone, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra apgāda vadītāja*

2018. gada 7. augusts 00:00

273

Vairāk atbalsta mazsaimniekiem un zināšanām

Nākotnes ES kopējai lauksaimniecībai vairāk jāatbalsta mazās un vidējās saimniecības, kam trūkst līdzekļu pamatkapitāla atjaunošanai, jāiegulda ceļu infrastruktūrā, kā arī jāfinansē zināšanu apguve un konsultāciju pakalpojumi, tā uzskata aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) no 7. jūnija līdz 10. jūlijam veica lauksaimnieku aptauju par Eiropas Komisijas 1. jūnijā publiskotajiem regulu priekšlikumiem nākamajam ES plānošanas periodam. Ar anketās pausto viedokļu apkopojumu varat iepazīties LLKC mājaslapā: http://new.llkc.lv/lv/nozares/augkopiba-ekonomika-gramatvediba-lauku-attistiba-lopkopiba/aptaujas-par-lauksaimniecibas

Zemgalieši – mazāk aktīvi
Rezultāti apkopoti, izvērtējot 1118 no 1698 aizpildītajām anketām. Balstoties uz IP adrešu analīzi, tika pieņemts lēmums neizvērtēt 573 saņemtās anketas, jo tās tika aizpildītas no vienas IP adreses un visās anketās bija sniegtas identiskas atbildes, kas liecina par vēlmi ietekmēt aptaujas rezultātus. Ja anketas tiktu ietvertas rezultātu apkopojumā, tas mainītu respondentu vecuma struktūru, statistiku par saimniecību atrašanās vietu un to lielumu. Atbilstīgi šīm anketām, ievērojami pieauga atbilžu skaits par vajadzību noteikt lielākus atbalsta griestus vienai saimniecībai divu miljonu eiro apmērā, vairāk parādījās arī balsis par atbalsta nepieciešamību aktīvajiem (lielajiem) lauksaimniekiem.

Dati rāda, ka aktīvākie viedokļa paudēji ir vecumā no 40 līdz 64 gadiem, otra aktīvākā grupa – no 25 līdz 40 gadiem. No reģioniem visvairāk uz jautājumiem atbildējuši vidzemnieki, tad kurzemnieki un latgalieši. Mazāk aktīvi bijuši zemgalieši un Pierīgā saimniekojošie. Pārstāvētās nozares? Vienādi aktīvi ir augkopības, lopkopības un citās nozarēs strādājošie. No aptaujas dalībniekiem 61% strādā konvecionāli, 39% – bioloģiski. Saimniecību lielums? Visvairāk – 40% – ir tādu, kam ir 30 – 250 ha, nākamā lielākā grupa (23%) ir 5 – 30 ha saimniekojošie.

Pārdalošais maksājums
Ņemot vērā aptaujas dalībnieku profilu, atbildēs pārsteigumu nav. Jautājumos, kur skarta taisnīgāka maksājumu sadale, vairākums atzīst, ka pienācis laiks daudz vairāk atbalstīt mazās saimniecības un ierobežot atbalsta apmēru lielajām, vai nu nosakot griestus (EK piedāvā ne vairāk kā 100 tūkst. eiro vienai saimniecībai), vai piemērojot procentuālu samazinājumu, pārsniedzot noteiktu atbalsta summu. Populārs ir viedoklis, ka jāievieš pārdalošais maksājums, par pirmajiem hektāriem maksājot augstāku likmi. Vairākums uzskata, ka ES maksājumi pienākas tikai tiem, kas aktīvi nodarbojas ar lauksaimniecību.

Paužot viedokli par atbalsta intensitāti investīciju projektiem, 87% apgalvo, ka mazajām saimniecībām tā jānosaka ievērojami lielāka nekā lielajām un jānosaka atsevišķas «aploksnes» finanšu sadalē mazajiem un lielajiem. Arguments – lielās jau sen modernizējušās, turpretī mazajiem pieeja finansējumam ir krietni apgrūtināta pat elementārai pamatlīdzekļu atjaunošanai. Kopumā 71% aptaujas dalībnieku uzskata, ka jānosaka maksimālais atbalsta apmērs (griesti) – vienam atbalsta saņēmējam periodā ne vairāk kā 500 tūkst. eiro.

Primārā vajadzība ir normāli ceļi
Aptaujas dalībnieki uzskata, ka investīciju atbalstu nevajadzētu piešķirt tikai specifisku mērķu, piemēram, vides sargāšanas, sasniegšanai. Kādas tad ir lielākās vajadzības? Dominē šādas: traktortehnika un augsnes apstrādes tehnika, tad seko ražošanas iekārtas, noliktavas, meliorācija, tehnikas novietnes.

EK priekšlikumos daudzas jomas skartas ar prasībām zemniekiem ieviest tādas saimniekošanas tehnoloģijas, kas saudzē klimatu, saglabā dabu un ainavu. Vairākums atzīst, ka to var panākt, ieguldot attiecīgās tehnoloģijās, un Eiropai par to jāmaksā. Vaicāti par to, vai saimniecības tālākai attīstībai nepieciešamas zināšanas, vairāk nekā 86% saka, ka jā. Kādas? Praktiskas un teorētiskas apmācības, demonstrējumu saimniecību plašāka ierīkošana un citu saimniecību piemēru aplūkošana.

Jautāti, kam nepieciešams atbalsts, lai nodrošinātu tirgu ar vietējo pārtiku, 26% norāda – vietējiem pārstrādes uzņēmumiem,
23% – mājražotājiem, 20% teic, ka bioloģiskajiem ražotājiem, bet 16% domā, ka vajadzīgs atbalsts augstas pievienotās vērtības produktiem. Populārs ir viedoklis, ka palīdzētu atbalsts savas tirdzniecības vietas izveidei (14%).

Kā noturēt jauniešus laukos? 35% atbild, ka to var izdarīt ar atbalstu saimniecību pārņemšanai, bet 23% pauž, ka ar atbalstu izglītībai un konsultācijām. Piektā daļa aptaujas dalībnieku uzskata, ka nepieciešams finansējums gan saimniecību pirkšanai, gan īpašiem kredītiem.
Vērtējot iespējas veidot plaukstošus lauku apvidus, aptaujas dalībnieki uzsver, ka primārā vajadzība ir normāli ceļi.

Par riskiem nedomā
Tiktāl viss kārtībā. Kārtības nav ar uztveri par to, kā mazināt riskus. EK deklarējusi, ka jaunajā periodā valstīm risku vadības sistēmas ieviešana būs obligāta, nevis kā līdz šim izvēles kārtā. Šajā jautājumā mazākums ir tādu, kas pieļauj daļu no ES maksājumiem veltīt tam, lai grūtos laikos būtu līdzekļi, no kā pašiem saņemt atbalstu. Nedaudz vairāk kā puse – 52% – uzskata, ka vienotu sistēmu nevajag – kas grib, lai apdrošinās. Gan jau sliktos laikos Eiropa (tātad – ES nodokļu maksātāji) par skādi samaksās. Tomēr kā pozitīvs fakts jāatzīmē, ka 23% aptaujas dalībnieku ir gatavi piedalīties lauksaimnieku kopfondos un 22% piekrīt, ka daļu ES finansējuma vajadzētu novirzīt risku apdrošināšanai.

*Pārpublicēts no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informatīvā izdevuma «Lauku Lapa».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vairāk atbalsta mazsaimniekiem un zināšanām

Kategorijas