Eiropas Parlaments atklāj vēlēšanu saziņas stratēģiju

2009. gada 19. marts 17:08

1007

Eiropas Parlaments atklāj vēlēšanu saziņas stratēģiju

Sākusies Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa, kas tiek saukta gan «mīļāk» – vēlēšanu saziņas stratēģija. 17. martā kopā ar visu 27 Eiropas Savienības valstu žurnālistiem šajā atklāšanas pasākumā Briselē, Eiropas Parlamenta ēkā, bija arī «Bauskas Dzīve».Informācijas mapes par Eiropas Parlamentu (EP) un vēlēšanām bija izliktas visās 23 oficiālajās valodās kaudzītēs uz gariem galdiem. «Angļu valodā pašlaik materiāli beigušies, pienāciet vēlāk vai varbūt vēlaties čehu valodā, to mums daudz,» ar smaidu interesentiem stāsta šī servisa meitenes. «Bauskas Dzīve», ņemot mapīti ar tekstiem latviešu valodā, ievēroja, ka to kaudzīte ir prāvākā no visām. Nav Parlamentā tik daudz latviešu valodas pratēju...Kampaņas atklāšanā uzrunas sacīja un uz žurnālistu jautājumiem atbildēja EP priekšsēdētāja vietnieki Aleho Vidals-Kvadrass (EPP-ED, Spānija) un Mehtilde Rote (PSE, Vācija). Viņi uzsvēra stratēģijas galveno vēstījumu: Eiropas Savienībai būs jāizšķiras par politiski svarīgiem jautājumiem, kas skar Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, – piedaloties vēlēšanās, pilsoņi var ietekmēt šo izvēli.Priekšsēdētāja vietnieki iepazīstināja ar kampaņas līdzekļiem – visi veidoti tā, lai uzsvērtu vairākas izvēles, kas būs atkarīgas no nākamā Eiropas Parlamenta sastāva.Viens no instrumentiem būs plakāti ar izvēles iespējām tādās jomās kā enerģētika, degviela un klimata pārmaiņas, pārtika un lauksaimniecība, vienlīdzīgas iespējas, robežas un migrācija, standarti, drošība, patērētāju aizsardzība, budžets un tirgus.Priekšsēdētāja vietnieks Aleho Vidals-Kvadrass teica: «Kampaņas vienotais vēstījums ir saistīts ar izvēli. Tā nav domāta, lai apelētu pie pilsoņu pienākuma izjūtas, bet uzsvērtu, ka ES darba kārtībā ir būtiskas politiskas izšķiršanās, kas ietekmēs cilvēku dzīvi, un šī izvēle notiks Eiropas līmenī – Parlamentam ieņemot galveno lomu, pieņemot vienu vai otru iespēju: pilsoņi var ietekmēt šo izvēli, balsojot Eiropas velēšanās par kandidātiem, kas pārstāv viņu politiskās prioritātes.»Deputāts arī uzsvēra, ka šī ir Eiropas iestādes kampaņa un neaizstāv nevienu politisku viedokli: «Tā ar nodomu veidota tā, lai vērstos pie visu politisko viedokļu pārstāvjiem – no tiem, kas ir pārliecinoši par integrāciju, līdz tiem, kam vairāk rūp dalībvalstu suverenitātes saglabāšana.» Priekšsēdētāja vietniece Mehtilde Rote paskaidroja: «Galvenais ir runāt ar cilvēkiem vienā valodā. Ne tikai oficiālo valodu ziņā, bet arī jūtu un dalībvalstu politisko un kultūras atšķirību ziņā. Mēs paudīsim skaļi un skaidri, ka Eiropas Parlaments ir svarīgs iedzīvotājiem un viņu balss ir svarīga Eiropas Savienībai. Katram vēlētājam ir izvēle: «Tev ir izvēle!»»Svarīgi apzināties, ka šīs vēlēšanas norit ļoti sarežģītā situācijā, jo ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ir ekonomiskā un sociālā spriedze. Gan vairāki Parlamenta deputāti, gan Briselē akreditētie žurnālisti uzsvēra, ka šī spriedze nes sev līdzi vēl daudzas negācijas, arī neiecietību, ekstrēmismu, rasismu. Protestu un pat grautiņu viļņi jau skāruši daudzas valstis Dienvideiropā, piemēram, franču žurnāliste no Monpeljē lauksaimnieku avīzes «Paysan du Midi» Marija Sesila vien noteica – mēs ikdienas streikus jau esam sākuši uztvert kā dzīves normu. Tas viss veicinās dažādu ekstrēmu partiju aktivizēšanos, un ļaudis Eiropā baidās, ka nākamais Eiroparlaments var kļūt ļoti radikāls, daži pat izteicās – fašistisks...Pirmo reizi 30 gados, kopš tiek rīkotas EP vēlēšanas (pirmās – 1979. gadā), tajās aicināts piedalīties tik plašs elektorāts ģeogrāfiskā un skaitliskā ziņā – 27 dalībvalstis, vairāk nekā 375 miljoni ES balsotāju. Pirmo reizi šajā vēlēšanu kampaņā iesaistās arī Eiropas Komisija (EK), kas līdz šim atturējusies. Jo pārāk sarežģīta situācija veidojas, spēki jāapvieno.Der iegaumēt – EP vēlēšanu kampaņā ne Parlaments, ne EK neaģitē par partijām vai politiskām grupām, bet gan izglīto, skaidro, piedāvā izvēles. Aģitācija ir dalībvalstu nacionālo partiju ziņā. «Bauskas Dzīve» vēl akcentē, ka pašlaik arī Latvijā ap 50 procentu likumu ir Eiropas «gaiteņos» tapuši un Parlamenta akceptēti, tātad puse visu likumu ir mums kopīgi ar Eiropu. Tas liek aizdomāties arī par to, ka EP vēlēšanas mums tomēr ir svarīgas.Vēlēšanas visā ES notiek no 4. līdz 7. jūnijam (dažādās valstīs dažādās dienās). 6. jūnijā tās būs ne tikai Latvijā, bet arī Kiprā, Maltā un Slovākijā. Vairākums dalībvalstu izvēlējušās svētdienu, 7. jūniju.UZZIŅAIEIROPAS PARLAMENTĀ (EP) jāievēl 736 deputāti no 27 dalībvalstīm.VIENĪGĀ tieši ievēlētā Eiropas iestāde un arī vienīgais vispārējās vēlēšanās ievēlētais daudznacionālais parlaments ir EP (otrais lielākais pasaulē pēc Ķīnas parlamenta).VĒLĒŠANĀS 2009. gada 6. jūnijā Latvijas balsotāji ievēlēs 8 deputātus (visvairāk no Vācijas – 99, vismazāk no Maltas – 5).ALGAS. EP deputātiem pēc šīm vēlēšanām būs jauns nolikums, kas noteiks arī vienotu algas likmi 7665 eiro vērtībā, ko maksās no ES budžeta. Līdz šim algas maksā no dalībvalstu budžeta un tās pārsvarā ir vienādas ar nacionālā parlamenta deputāta algu, tālab ļoti atšķirīgas. Piemēram, EP deputātiem no Bulgārijas alga ir ap 650 eiro mēnesī, bet Itālijas deputātiem – 11 tūkstoši eiro. Deputātiem no Latvijas – 1600 eiro.P. S. Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas žurnālistu centru un Eiropas Komisiju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Eiropas Parlaments atklāj vēlēšanu saziņas stratēģiju

Kategorijas