BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Pilsētnieku mazdārziņi – uzturam un atpūtai

Zeltīte Šmite
Vietējās ziņas

2018. gada 4. augusts 10:38

978
Pilsētnieku mazdārziņi – uzturam un atpūtai

Vairāki daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie baušķenieki cītīgi saimnieko Lepšu mazdārziņos Ziedoņu ielā. Pēdējā laikā tur notikušas lielas pārmaiņas – vairums dārziņu ir uz privātās zemes, kas pārdota, tāpēc ļaudis brīdināti, ka dārzs jāatstāj.

Līdzās ir arī pašvaldībai piederoša zeme, kas daudzus gadus bijusi nekopta un aizaugusi. Daudzi iedzīvotāji, izmisuma mākti, bija gatavi «līst līdumus» un iekopt te dārzu. Pašvaldībai piederošā zeme pamazām top par glīti sakārtotu vietu, bet bijušie iekoptie dārziņi – par
aizaugušiem laukiem un čūskulājiem, jo īpašnieku biznesa plāni ir apstājušies. Te sastopas cilvēku neizdarība ar uzņēmību un čaklumu. «Bauskas Dzīve» devās noskaidrot, kā jūtas iedzīvotāji, kas Lepšās kopj savu stūrīti zemes.

Strādā un atpūšas
Andrejam kopš pavasara te esot pašvaldības ierādīts dārziņš. Pavisam netālu ir privāto īpašnieku zeme. Pagājušā gada maijā Andrejs brīdināts, ka 15 gadu koptais dārzs pāris mēnešu laikā jāatbrīvo. Andrejs devies uz pašvaldību un lūdzis ierādīt citu zemesgabalu. Noslēdzot līgumu uz pieciem gadiem, iedalīta ļoti aizaugusi, nekopta teritorija. Pašvaldība esot izveidojusi policiju, kas it kā varot sodīt tos, kuri nekopj dārzus, bet neviens neliekoties ne zinis.

Andrejs no iepriekšējā dārza ar traktoru te pārvedis mājiņu, tagad to remontējot un uzlabojot. Pārvesti un pārstādīti arī visi ogulāji. Dārzā briest kartupeļi, sīpoli un ķiploki, lepni izslējusies siltumnīca, iekopts zāliens. Vīra neatlaidība un uzņēmība šķiet apbrīnojama. Rodas jautājums: «Vai tiešām dārzs tik ļoti nepieciešams?» Un Andrejs atbild: «Jā, man tas ir vajadzīgs, esmu izdienas pensijā un šeit pavadu brīvo laiku.  Arī tad, kad strādāju, brīvajā laikā devos šurp, nesēdēju četrās sienās pilsētas dzīvoklī. Arī sieva un dēls labprāt te uzturas, visi kopā dārzā strādājam un atpūšamies. Turklāt pašu audzētais ir daudz veselīgāks nekā veikalā pirktais, ir arī ekonomija.»

No Bauskas uz dārzu braucot ar mašīnu vai velosipēdu. Lielas problēmas esot ar ūdeni, to vedot no upes vai mājām. Pietiekot siltumnīcai, bet pārējais augot tāpat, lietus kādreiz aplaistot.

Ūdeni ved no upes
«Bauskas Dzīve» apmeklēja arī kādu uz privātās zemes esošu dārzu, ko jau 11. gadu kopj Zane. Viņa atklāj, ka saimniekojot te pēdējo gadu, jo pavasarī brīdināti – dārzs jāatstāj. Tāpēc Zane vērsusies pašvaldībā ar lūgumu piešķirt dārziņam zemi citviet.

Te audzējot visu ģimenei nepieciešamo. Zanei esot divas pieaugušas meitas, viena skolniece un divi mazbērni – visi priecājoties par izaudzēto un labprāt te atpūšoties. Saimniece gan piebilst, ka ir daudz jāstrādā, lai kaut kas izaugtu un teritorija būtu skaista. Ar zemes uzaršanu pavasarī neesot problēmu, esot pietiekami daudz piedāvājumu, bet ar ūdeni gan esot sarežģīti – to vedot no upes.

Pārvērš «īstus džungļus»
Novēlot Zanei labu ražu, «Bauskas Dzīve» dodas tālāk un sastop 83 gadus veco Birutu Artmani. «Šis man ir ceturtais dārzs. Visur mani laikus, gadu iepriekš, brīdināja, ka iekoptā vieta jāpamet,» stāsta B. Artmane. Iepriekš dārzs atradies netālu no Bauskas mūzikas skolas, taču tur Birutai zemi vairs nedeva, sacīja, ka būšot trase, celšot birojus utt. Tomēr jo-projām tur neesot ne ofisu, ne trases, viss aizaudzis.

Kaimiņiene teikusi, lai no privātajiem zemi neņemot. Ja būšot izdevīgs pircējs, viņi zemi pārdošot, nedomājot par dārzu kopējiem. Kaimiņiene ieteikusi lūgt zemi pašvaldībai. «Par to esmu ļoti pateicīga. Labi, ka to izdarīju pagājušajā pavasarī, tagad ir liela konkurence,» teic sirmā kundze. Lielu paldies B. Artmane saka pašvaldības darbiniecei Dacei Sausajai, kura bez kavēšanās ierādījusi dārzu. Te bijuši «īsti džungļi», tāpēc B. Artmane nolīgusi palīgus, kas palīdzējuši izpļaut un sakārtot piešķirto zemes stūrīti. «Kādēļ man dārziņš? Milzīgus ražas kalnus nevēlos, man izaug sīpoli, ķiploki, ziemai kartupeļi. Dārzs man ir kā izklaide. Cenšos nepārstrādāties, visu daru mierīgi. Iesaku visiem strādāt ar mēru un saudzēt veselību,» tā B. Artmane.

Baušķeniece katru dienu ar autobusu braucot uz dārzu. Viņasprāt, būtu labi, ja pašvaldība piešķirtu pensionāriem atlaides autobusa biļetēm. Birutai neesot ģimenes, ar visu tiekot galā viena.

Dārza kaimiņi esot ļoti labi. Kad pļauj ceļmalu, nopļauj arī viņas teritoriju. Ar pļaušanu un zemes apstrādi problēmu neesot. Par to saimniece pateicīga privātajiem traktoristiem. Ražu mājās nogādājot pamazām, esot ratiņi, ar kuriem visu varot aizvest. Tikšanās reizē saimniece vāca sviesta pupiņas un dāsni piedāvāja tās arī ciemiņiem.

Gādā veselīgu uzturu
Baušķenieks Raivis kopā ar ģimeni pašvaldībai piederošo zemesgabalu apsaimnieko pirmo gadu, pirms tam desmit gadus bijis dārziņš uz privātīpašnieku zemes tuvāk Lepšām. Rudenī aruši, mēslojuši zemi, jo tika solīts, ka gadījumā, ja dārzs būs jāatstāj, brīdinās gadu iepriekš, bet par to paziņojuši tikai pavasarī. Viņi vairs neko neesot darījuši, nolaidušās rokas. Tad dzirdējuši par iespēju dārza vajadzībām dabūt pašvaldībai piederošu zemi, un noslēgts līgums uz pieciem gadiem.

Piešķirtā teritorija bijusi ļoti aizaugusi. Dārza iekopšanā ieguldīts pamatīgs darbs. Maisu maisiem vākti akmeņi, naglas, bundžas. Ar traktoru izrāvuši nozāģēto koku celmus, un visbeidzot apstrādāta zeme. Tagad tikai jāravē. Teritoriju rotā puķu dobes, dārzeņu vagas, siltumnīca un no iepriekšējā dārza pārvesta mājiņa.

Ģimenē esot četri cilvēki, jaunākā meita – piektās klases skolniece, bet vecākā jau savā dzīvē Rīgā. Baušķenieki audzējot visu iztikai nepieciešamo. «Ja gribas ķīmiju, visu var pirkt veikalā, bet mums svarīgi, lai ēdiens ir dabisks,» stāsta Raivja sieva. Nepieciešamas arī fiziskas aktivitātes, un kāpēc gan lai tās neveiktu dārzā? Baušķenieki uz dārzu braucot ar mašīnu vai velosipēdu. Te viņi atbrīvojoties no darbā uzkrātā stresa. Dārza darbus ģimene vērtē kā patīkamu relaksāciju svaigā gaisā. Paši esot auguši laukos, strādāt pieraduši, rokas prasot darbu, un sirdi priecējot sakoptais dārziņš. Visa ģimene brīvdienās te sanākot kopā, atpūšoties un uz grila gatavojot pusdienas. Saimnieci priecējot šādi brīži un pašas iekoptās dobes, bet skumdinot nelūgtie ražas vācēji. Bijuši gadījumi, kad novākta visa raža. Uz komplimentu par strādīgām rokām īpašnieki atbild, ka darbs veicoties tad, ja tas patīk, ja tā ir sirdslieta.

Uzklausot ļaudis, kļūst skaidrs – baušķeniekiem dārziņi ir vajadzīgi. Tie nodrošina veselīgu uzturu, fiziskas aktivitātes, relaksāciju un ģimenes kopābūšanas mirkļus. Varbūt pašvaldība šim faktam nākotnē piešķirs lielāku uzmanību un piedāvās kvalitatīvākus zemesgabalus, gādājot par pilsētas ļaužu labklājību un brīvā laika pavadīšanu.

Kategorijas

Kategorijas