‘Latvijas brūnā’ simts gadu krustcelēs

2018. gada 3. augusts 00:00

838

Laiku pa laikam lauksaimniecībā nākas saskarties ar neapdomīgas politikas sekām. 90. gadu sākumā, sabrūkot kopsaimniecībām, tika izkauta lielākā daļa ‘Latvijas brūnās’ šķirnes govju ganāmpulka. Tas notika galvenokārt divu iemeslu dēļ – vajadzēja likvidēt ar leikozi slimās govis, un daudzviet ganāmpulks cieta nemākulīgas privatizācijas dēļ. Tikai tie speciālisti, kas garus darba gadus veltījuši ciltsdarbam, varētu novērtēt tolaik radītā zaudējuma apmērus.

Kopš tā laika piena ražošanā savus ganāmpulkus esam «dzinuši» izslaukto piena kilogramu kvantitātes virzienā, attīstot tā saukto «holšteinizāciju», ‘Latvijas brūnā’ (LB) tika krustota ar citām šķirnēm, lai kāpinātu izslaukumu.

Ar ‘Latvijas brūnās’ ģenētiskā resursa (LBĢR) saglabāšanu un attīstību nodarbojas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību un pētījumu saimniecība SIA «Vecauce». Jūlija nogalē jau trešo gadu tur risinājās Govju svētki. Tie bija labi organizēti, interesanti, goda vieta tika ierādīta gotiņām un to saimniekiem.

Dienas centrālais notikums bija govju parāde un vērtēšanas paraugdemonstrējumi, ko komentēja Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības galvenais ciltsdarba speciālists Māris Līdaks un govju vērtēšanas eksperte Sigita Lukaže. Ar ‘Latvijas zilās’ (LZ) šķirnes vērtēšanas kritērijiem iepazīstināja Vizma Sileniece, kas ar LZ strādā kopš 1996. gada. Ieklausoties speciālistu sacītajā, kļūst skaidrs – šādas zināšanas derētu ikvienam saimniekam, kurš gatavojas papildināt savu ganāmpulku, pat ja tajā ir tikai dažas gotiņas.

LB govju raksturojums
Māris Līdaks, Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības (LŠDZAS) ciltsdarba speciālists un entuziasts LB saglabāšanas darbā, jau iepriekš «Bauskas Dzīvei» stāstīja par to, kas šajā jomā veicams, un skaidroja LB nozīmi:

«Latvijas govju populācijā tieši LB ir īpaša loma, tā ir mūsu nacionālā bagātība. Šķirne veidojusies vairāk nekā simts gadu garumā Latvijas klimatā, piemērojoties vietējiem turēšanas un audzēšanas apstākļiem, ir pieticīga barības izvēlē. LB ir sarkanbrūnas krāsas apmatojums, pieaugušu govju vidējais dzīvsvars ir 580 – 600 kilogramu. Salīdzinot ar citām Latvijā audzētām govju šķirnēm, LB govīm ir labāki rādītāji piena tauku un proteīna ziņā, kāju un nagu izturība, atražošanas rādītāji, mūža ilgums.

Pēdējos 20 – 30 gados LB bieži reproducētas, izmantojot ‘Holšteinas melnraibās’ (HM) vaislinieku bioproduktu, un nu ir vērojama strauja sarkano šķirņu grupas dzīvnieku skaita samazināšanās: 1985. gadā bija aptuveni 500 000 govju, 2017. gadā – 30 867 govis,
no kurām pašlaik tikai aptuveni 130 dzīvnieku ir LB genofonda dzīvnieku statuss. Tas nozīmē, ka asinības sastāvā ir vismaz 50% LB īpatsvars, 50% drīkst būt ‘Dānijas sarkanā’ un ‘Angleras’ šķirne.»

Genofonda saglabāšanai – īpaša programma
LB skaita kritiskās situācijas dēļ to saglabāšanai jāveic strauja, efektīva un ģenētiski pamatota dzīvnieku pavairošana, pārliecināts M. Līdaks. Viņš skaidro: «Pavairošana līdz šim tika nodrošināta, izmantojot mākslīgo apsēklošanu, kā arī dabiski pārojot, bet šādā veidā rezultāta sasniegšanai ir nepieciešams pārāk daudz laika. Attīstītākajās valstīs plaši lieto embriju iegūšanu un transferenci. Efektīvākai, intensīvākai LB genofonda stabilizēšanai un šķirnes saglabāšanai, kā arī ciltsdarba programmas sekmēšanai jālieto mūsdienīgas tehnoloģijas – embriju iegūšana un transplantācija.

LB genofonda saglabāšanai izveidota īpaša programma. Tās pamatnosacījums ir neizmantot citu šķirņu «asins pieliešanu», lai nepieļautu LB tipisko pazīmju, kā augstāka piena tauku un proteīna satura, veselības un ilgmūžības rādītāju, pasliktināšanos. Šajā programmā iekļaujamo dzīvnieku skaits ir neliels – kā jau minēju, vien 130 dzīvnieku. Pārējām sarkano šķirņu grupas govīm ir «pielietas asinis» no ‘Holšteinas melnraibās’ (HM) un ‘Holšteinas sarkanās’ (HS), ‘Zviedrijas sarkanraibās’ (ZS), ‘Švices’ šķirnes vai LB radniecīgajām ‘Dānijas sarkanās’ (DS) un ‘Angleras’ šķirnes (AN). Tā rezultātā, protams, pēcnācējiem ir palielinājies izslaukums, bet vienlaikus ir samazinājies tauku un proteīna saturs pienā. LB genofonda saglabāšanai ir izveidota neliela dzīvnieku grupa LLU mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce». Šajā ganāmpulkā ir aptuveni 30 slaucamas LB govis un dažāda vecuma teles.

Lielu daļu piena šķirņu govju populācijā pašlaik ieņem dažādu šķirņu krustojumu dzīvnieki, kuriem nav šķirnes nosaukuma, bet piešķirts apzīmējums XP. Protams, piena ražošanai krustošana pieļaujama, bet ciltsdarbam svarīga tīršķirne. Šādiem XP dzīvniekiem nav stabilu labo īpašību nodošanas spēju pēcnācējiem. Lai gan jāatzīst, ka krustojuma dzīvniekiem var novērot augstākus izslaukuma rādītājus nākamajās paaudzēs, tomēr tiem nepiemīt stabilas vēlamo eksterjera un atražošanas rādītāju pārmantojamības.»

Nav motivācijas
LB govju atbilstību šķirnei nosaka citu šķirņu asiņu piejaukums un to īpatsvars, kas izteikts procentos. Māris Līdaks uzsver, ka šķirnes saglabāšanā un attīstībā liela loma ir zemnieku saimniecībām. Ir svarīgi ne tikai attīstīt šķirnes, bet arī saglabāt to ģenētisko daudzveidību. LB jaunais tips ir izteikta piena šķirnes govs, bet ir jāstrādā abos virzienos, gan pilnveidojot jauno, gan saglabājot tās ģenētisko resursu. Nav pareizi censties apvienot vairāku šķirņu īpašības vienā, tās mērķtiecīgi jāizkopj, uzskata speciālists.

Daiga Šimkevica, Latvijas ‘Zilās govs’ ciltslietu zootehniķe, pauž nožēlu, ka patlaban valsts atbalsts par vienu gotiņu – 200 eiro gadā – zemniekiem nav motivējošs. Latvijā tas joprojām ir entuziastu ziņā, dzīvnieku skaits ir ap 900. Igaunija, piemēram, plāno paaugstināt atbalstu līdz pat tūkstotim eiro gadā par genofonda govi.

LLU mācību un pētījumu saimniecības «Vecauce» lopkopības speciālisti – galvenā zootehniķe Elena Guša un galvenais veterinārārsts Jānis Tamanis – ir atklāti: «Pašreizējā piena lopkopības kontekstā, kad esam orientēti uz izslaukumu kvantitāti, ‘Latvijas brūnās’ ģenētiskā resursa saglabāšana «nav rentabla», taču esam atbildīgi par to. Svētku stendā ir apskatāmas divas telītes, kurām ir 77% tīršķirnes LB gēns. Pašlaik saimniecībā ir 36 slaucamas govis, desmit grūsnas teles un desmit jaunlopu. Varbūt līdz 2022. gadam, kad ‘Latvijas brūnā’, kopš tā reģistrēta kā šķirne, būs simtgadniece, no ģenētiskā resursa fonda varētu iedalīt līdzekļus jaunas novietnes celtniecībai, kura būtu piemērota šai šķirnei. Tajā varētu atrasties 50 slaucamās govis un jaunlopi, LLU varētu veikt zinātniski pētniecisku darbu un studentu mācīšanu, uzbūvēt arī jaunu, mūsdienu prasībām atbilstīgu novietni. Pašlaik govis mitinās 1979. gadā celtā fermā.» Varbūt arī tā izpaužas šīs šķirnes pieticība un piemērotība Latvijas apstākļiem?

Lielākais ganāmpulks – «Vecaucē»
Daina Jonkus, LLU Lauksaimniecības fakultātes profesore, stāsta: «‘Latvijas brūnās’ genofonda govis izvietotas dažādu novadu saimniecībās. Lielākais ganāmpulks atrodas mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce» – aptuveni 30 slaucamas govis. ‘Latvijas brūnās’ genofonda govis vēl audzē Barkavas, Ļaudonas, Allažu, Burtnieku, Nīgrandes u. c. pagastos. Šī šķirne varētu būt izdevīga bioloģiskajām saimniecībām, jo ir pieticīga ilgdzīvotāja. Lielās saimniecības nav ieinteresētas ar to nodarboties.

LLU Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas molekulārās bioloģijas un mikrobioloģijas nodaļā noteikti slaucamo govju genotipi. Vēlamākais govju genotips pēc šiem diviem gēniem ir homozigotais BB vai vismaz heterozigotais AB genotips.

LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes laboratorijā veiktajās analīzēs noskaidrots, ka LB un LZ govju piens ātrāk sarec, ir ar lielāku recekļa masu un stingrumu nekā ‘Holšteinas melnraibajām’. Tas ir ļoti vēlams rādītājs siera un biezpiena ražošanā.

LB govis ir Latvijā veidotas, tās ir mūsu ģenētiskais resurss, kas ir ģenētiskās daudzveidības rādītājs ne tikai Latvijas mērogā. Jāsaprot, ka ikviena valsts rūpējas par savu ģenētisko resursu dzīvnieku saglabāšanu, tādēļ mūsu ‘Latvijas brūnās’ un ‘Latvijas zilās’ govis neglabās neviens cits. Tas ir mūsu uzdevums, un pētījumi katrā ziņā jāturpina.»

Indulis Ieviņš, LLU mācību un pētījumu saimniecības «Vecauce» direktors, atzīst, ka ik gadu mācās ko jaunu, un atziņas rodas no pieredzes. Par Govju svētkiem viņš teic: «Šogad izdevās labāk nekā iepriekš. Saskaņojām ar Auces novada svētkiem, lai cilvēkiem būtu plašākas iespējas redzēt. Daudzi varbūt pasākumu nevarēja apmeklēt karstuma dēļ, un citi bija aizņemti agrīnajā ražas vākšanā, kas nav bijusi iepriekšējos gados. Kā LLU mācību un pētījumu saimniecība esam stabilāka nekā privāta saimniecība, tāpēc rūpējamies par ‘Latvijas brūnās’ šķirnes ģenētisko resursu govīm.»

No vēstures
‘Latvijas brūnā’ govju šķirne pieder pie sarkano govju šķirņu grupas. Tās veidošanās sākums ir 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums. Latvijas piena govs šķirnes selekcijas darbu sāka Paulis Lejiņš, pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, 1910. gadā uzņemoties Zemgales Lustes muižas mācību un izmēģinājumu saimniecības vadītāja pienākumus. Pirmo reizi ‘Latvijas brūnā’ govs reģistrēta 1911. gadā kā Latvijas sarkanbrūnā govs.
1922. gadā ‘Latvijas brūnā’ tiek apstiprināta kā šķirne.

Likums

No 2018. gada 1. novembra ES dalībvalstīm, arī Latvijai, jāpiemēro dzīvnieku audzēšanas regula, kas attiecas uz tīršķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu. Tajā ir paredzētas atvieglotas prasības izzušanai apdraudētām vietējām šķirnēm, kurās ir ļoti mazs dzīvnieku skaits.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu «Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums», kas aizstās spēkā esošo. Likumprojektā ir nodalītas un precizētas divas jomas: lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un ciltsdarbs.

Ikvienam saimniekam, kurš plāno nodarboties ar šķirnes dzīvnieku audzēšanu un realizāciju, rūpīgi jāsakārto dokumenti un dzīvnieki jāieraksta ciltsgrāmatā. No 1. novembra šķirnes dzīvniekus varēs realizēt tikai tās saimniecības, kuras veiks arī nopietnu ciltsdarbu un nodrošinās dzīvnieku novērtēšanu, ne tikai pārraudzību. Bet, iegādājoties tīršķirnes vaislas dzīvniekus ārzemēs, vispirms vajadzēs konsultēsies ar attiecīgo šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju Latvijā.

Plānots, ka minētais likums stāsies spēkā līdz š. g. 1. novembrim.

Avots: LLKC Lopkopības nodaļas vadītājas Silvijas Dreijeres teiktais organizācijas izdevuma «Lauku lapa» š. g. maija numurā.

Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība

Dibināta 1993. gadā, lai nodrošinātu ciltsdarba pakalpojumus visām personām, kuras vēlas nodarboties ar šķirnes dzīvnieku audzēšanu, izkopšanu un pavairošanu. 2001. gadā LŠDZAS piešķirts organizācijas statuss, kas ļauj pildīt ar ciltsdarbu saistītus valsts pārvaldes deleģētus uzdevumus.

Speciālisti nodrošina darbību četrās ciltsdarba programmās, un viena no tām ir ‘Latvijas brūnās’ šķirnes govju genofonda saglabāšana, kas Latvijā darbojas kopš 2004. gada.

Organizācija kārto lauksaimniecības dzīvnieku ciltsgrāmatu un organizē lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes pārbaudi un novērtēšanu.
Izsniedz izcelsmes sertifikātus pārdošanai paredzētajiem šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem.

Izvērtē saimniecības, kas nodarbojas ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, un piešķir tām šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu.

Sertificē liellopu vaisliniekus, to spermu, olšūnas un embrijus.

Organizē ciltsvērtības noteikšanas pasākumus, izsoles un lauksaimniecības dzīvnieku izstādes.

Pārstāv šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju intereses savas darbības jomā Latvijā un ārvalstīs.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem slēdz līgumus ar ganāmpulku īpašniekiem un administrē valsts atbalsta maksājumus.

Vienlaikus ar valsts pārvaldes deleģētajiem uzdevumiem LŠDZAS speciālisti veic ganāmpulka ģenealoģisko un fenotipisko analīzi, veido govju apsēklošanas individuālos plānus, nodrošina nepieciešamās konsultācijas dzīvnieku ēdināšanā, turēšanā, audzēšanā, apsēklošanā, kārto jautājumus par dzīvnieku iepirkšanu un pārdošanu. Pēc ganāmpulka īpašnieka pieprasījuma apmeklē saimniecību un izstrādā ganāmpulka izkopšanas plānu, informē par jaunākajiem sasniegumiem govkopībā.

Avots: LŠDZAS mājaslapa.

Govju skaita dinamika Latvijā kopš 1990. gada

Avots: LŠDZAS.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

‘Latvijas brūnā’ simts gadu krustcelēs

Kategorijas