Iecava smaku ielenkumā

Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes amatpersonas informē, ka uzņēmumiem ap Iecavu ir rosināts veikt pasākumus smaku samazināšanai. Tomēr amatpersonas atzīst – pilnībā tikt vaļā no smakām neizdosies.
Uzņēmumu, kas iesaistīti smaku radīšanā, amatpersonas, Iecavas novada domes vadība un Valsts vides dienesta pārstāvji tikās ar Iecavas iedzīvotājiem 31. jūlijā. Jāatzīst gan, ka sapulces noslēgumā iedzīvotājiem neradās pārliecība par pozitīvām pārmaiņām tuvākajā laikā.
Trīs uzņēmumi
Uz tikšanos Iecavas kultūras namā bija ieradušies apmēram 30 apmeklētāji. Kopumā attieksme abu grupu – iecavnieku, pašvaldības un valsts amatpersonu un uzņēmumu pārstāvju – starpā bija diezgan asa. No amatpersonām, kas bija ieradušās, savu vārdu un uzvārdu nosauca tikai Evita Beitlere, Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītāja, bet par pārējiem iedzīvotājiem atlika tikai minēt, kas ar viņiem sarunājas. Elementāra pieklājības prasība – stādīties priekšā – daudziem diemžēl ir sveša.
Sākumā pašreizējo situāciju aprakstīja Jelgavas reģionālās vides pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis. Dienesta darbinieki pavadījuši daudz laika Iecavā, veicot lielu darbu, un konstatējuši smaku avotus. Sliktā ziņa – to ir diezgan daudz. Vispirms izejvielas SIA «Agro Iecava» darbībai – putnu mēsli, notekūdeņu dūņas, kā arī skābbarība. SIA «Egg Energy» tā ir digestāta lagūna, un vēl ir arī SIA «Jaunpagasts plus», par kura radītajām smakām pagaidām sūdzību nav. Jārēķinās arī, ka par smaku avotiem kļūst transporta līdzekļi, kas iesaistīti izejvielu un digestāta izvadāšanā, kā arī zemnieku saimniecības, kas digestātu izmanto lauku mēslojumā. Tādējādi Iecava nonākusi smaku ielenkumā.
Plāno pārklāt lagūnu
Vispirms VVD pārstāvji panākuši vienošanos – kādu laiku nevedīs notekūdeņu dūņas uz SIA «Agro Iecava» ražotni, kas samazinās vienu smaku avotu. Panākta vienošanās ar abām biomasas stacijām, ka brīvdienās – sestdienās un svētdienās – nenotiks digestāta izvešana no lagūnām, kas nodrošinās mazāku smaku izplatību. VVD pārstāvji likuši veikt arī citus pasākumus smaku ierobežošanai, bet pilnībā tas smaku izplatību novērst nespēs – digestāta lagūnas vienalga paliek kā nepatīkamas smakas avots.
«Digestāta lagūnas ir izklātas ar melnu plēvi. Tādējādi saulē digestāta masa uzkarst, notiek teju vārīšanās,» stāstīja E. Beitlere. Par SIA «Agro Iecava» digestāta lagūnu sūdzību nav, turpretī SIA «Egg Energy» saņem daudz sūdzību, arī vadība ir gatava veikt darbības smakas ierobežošanai. Uzņēmuma valdes loceklis Jevgeņijs Rjabko informēja, ka plānots lagūnu pārklāt un izmantot ventilācijas sistēmas, kas ierobežotu smaku izplatību. Tomēr konkrētu laiku, kad šo pasākumu varētu īstenot, nosaukt vēl nevarēja.
Bezvējš un karstums
Abu biomasas elektrostaciju vadītāji pauda, ka viens no galvenajiem smaku iemesliem ir neierasti karsti laika apstākļi. «Pastiprinās rūgšanas procesi. Uzkarstot lagūnas virsmai, pastiprinās visas gāzes emisijas,» stāsta J. Rjabko. Viņš uzskata, ka problēmas radīja arī ilgstoši bezvēja apstākļi – smakas virs lagūnas neizklīst, sakrājas, koncentrācija palielinās un tad, parādoties nelielam vējam, pārvietojas. Diemžēl pēdējās nedēļās valdošais vēja virziens bija no ziemeļu puses, tāpēc smakas neierasti spēcīgi skāra Iecavas ciema teritoriju.
Sarunā ar iedzīvotājiem šķietami emocionāli neskarts bija a/s «Balticovo» valdes loceklis Kārlis Valdens, bet sarunā ar «Bauskas Dzīvi» viņš atzina, ka uzņēmums vēlējies visu paveikt pēc iespējas labāk. «Mūsu ražotne Iecavā ir kopš 1973. gada. Ar putnu mēslu smaku vienmēr kāds ir bijis neapmierināts. Likās, ka ar biomasas ražotnes darbību šī problēma būs atrisināta,» pauda K. Valdens. Par to atgādināja arī Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks.
Arī citus gadus no Iecavas ir saņemtas sūdzības par smakām, par ko sapulcē norādīja iedzīvotāji. 2016. gadā Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis tikās ar SIA «Agro Iecava» pārstāvjiem, bet tik aktīvi kā šoreiz apspriešanu neturpināja.
Zemniekiem darbs mēnesim
Laikraksta «Bauskas Dzīve» pārstāvji ir bijuši gan SIA «Egg Energy» ražotnē, gan 1. augustā apmeklēja SIA «Agro Iecava» biomasas elektrostaciju. Teritorijā ir manāma neliela dvaka, kas ir stiprāka ap šo smaku rašanās vietām, bet tomēr tā nav izteikti spēcīga. SIA «Agro Iecava» valdes loceklis Mārtiņš Pelšs atzīst, ka ražotnē ir gandrīz katru dienu un spēcīgas smakas jūt reti. «Varbūt esmu pieradis,» viņš parausta plecus.
Tomēr gan laikraksta žurnālistiem, gan iedzīvotājiem savulaik ir nācies spēcīgas smakas just uz šosejas, kas savieno Iecavu ar Rīgu. Regulāri par spēcīgu smārdu sūdzas cilvēki, kas izmanto ceļu, kurš ved uz Baldoni. Daži iedzīvotāji gan pauž aizdomas, ka ražotnes noteiktos brīžos ir pietiekami labi sakārtotas, lai pārbaudošie spēcīgu smaku izplatību nevarētu sajust.
Iecavnieks Jānis Karpovičs ieteica izvietot ciemā ierīci, kas regulāri noteiktu smaku koncentrāciju gaisā, aicinot šai aktivitātei pievienoties arī ražotnes. Viņš atzina – nav pārliecības, ka pārbaude vienreiz pusgadā, ko varētu veikt VVD, dod reālo ainu par smaku izplatību. M. Pelšs atzina, ka par to var padomāt, bet J. Rjabko uzsvēra, ka efekts būs nevis no smaku noteikšanas iekārtas, bet gan no darbiem smaku novēršanai, kam uzņēmums arī plāno tērēt līdzekļus.
Lai arī ir skaidrs, ka pagaidām šādas iekārtas nebūs, tomēr daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka tas varētu būt vienīgais veids, kā ieviest kārtību. Gadījumā, ja konstatētu, ka smaku vienības pārsniedz normu, varētu arī ierosināt ražotņu darbības apturēšanu. Bez likumīga pamata to nav vērts darīt.
Tikmēr iedzīvotājiem vēl kādu laiku būs jāsamierinās ar īslaicīgu smaku izplatību, kamēr digestātu no lagūnām izvedīs uz laukiem. Viens no Iecavas novada zemniekiem atzina, ka vidēji dienā spēj iestrādāt digestātu apmēram desmit hektāru platībā, bet kopējā mēslojamā platība ir 300 hektāru, kas nozīmē, ka tikai vienai saimniecībai vien tas aizņems vismaz mēnesi.
Iedzīvotāji atkarīgi no pašvaldības vadības attieksmes un opozīcijas aktivitātes
Smaku avotu ienākšanu apdzīvotās vietās bieži vien ir iespējams novērst jau pašā sākumā, ja tāds ir iedzīvotāju viedoklis sabiedriskās apspriešanas rezultātā. Tiesa, šādu uzskatu iedzīvotājus paust var aicināt tikai novada pašvaldība – bez šāda lēmuma sabiedriskā apspriešana nenotiek.
2011. gadā «Agro Iecava» biomasas elektroenerģijas ražotne Iecavā parādījās daudziem negaidīti. Sapulcē, kas notika 31. jūlijā, pašreizējais novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks skaidroja – bijis būvvaldes lēmums par šo būvi un licies, ka sabiedriskā apspriešana nav nepieciešama. «Toreiz arī nebija pieredzes saistībā ar šādu ražotņu būvi,» pauda A. Mačeks.
Pretēja situācija 2013. gadā bija Vecumnieku novadā, kad kļuva zināms par ideju izveidot biomasas staciju Vecumnieku ciemā. Trauksmi cēla opozīcijas deputāti, un dome pieņēma lēmumu par sabiedriskās apspriešanas rīkošanu. Gan ciema, gan novada iedzīvotāju vērtējums bija negatīvs, un ideju noraidīja. Novada vadība informēja, ka ir apmeklējusi līdzīgus uzņēmumus un konstatējusi, ka uzņēmēju solītais atšķiras no realitātes. Uzņēmuma pārstāvji solīja, ka šo spriedumu var apstrīdēt caur tiesu, bet tas nenotika.
Tomēr tajā pašā Vecumnieku novadā iedzīvotājus fakta priekšā nostādīja 2016. gadā, kad paziņoja par digestāta lagūnas ierīkošanu Bārbeles pagasta «Jušos». Dažādi protesti un sūdzību vēstules gan domei, gan dažādām valsts iestādēm nedeva nekādu efektu. Lagūnu ierīkoja ar būvvaldes atļauju.
Liela digestāta lagūna ir arī SIA «Agro Iecava», bet šeit smaku piesārņojums ir ievērojami mazāks. Uzņēmuma vadība to skaidro ar citādāku izejvielu saturu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»