Vīnoga – tu saules bērns!

2018. gada 31. jūlijs 00:00

Vasaras izbraucienos pa Latviju šogad interesantākā un sirsnīgākā pietura bija Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ar kuru saistība mūspuses ļaudīm ne tikai šodien, bet kopš Paula Sukatnieka, plaši pazīstama selekcionāra, laikiem.

Droši vien, ka «Apsītes», P. Sukatnieka mājas un dārzs, paliktu tikai vizuāli iepazītas, ja divu personu apmeklējums netiktu pieteikts Vandai Gronskai, šīs vietas pārzinei. Pēc negaisa, kad viss smaržoja un vizēja Sēlijas saulē, viņa ieradās, lai stāstītu par savu sirdsdarbu. Vanda atklāja, ka ir dvietiete piektajā paaudzē un dzīve nolikusi tādā vietā un darbā, par kuru savulaik tikai sapņots. Viņa ir P. Sukatnieka atjaunotās dzimtas mājas un dārza dedzīga vadītāja.

Zaļie sapņi un dzīve
Vanda neslēpa, ka savulaik šī vieta līdzinājusies džungļiem, taču ar pašvaldības gādību tā pārvērtusies un ieguvusi jaunu tēlu. Ilūkstes novada domes noteiktība ir izšķīrusi «Apsīšu» likteni – nopirkta zeme un ēkas, kad dzimta tās izlēmusi pārdot. 2011. gada 3. martā sākusies atjaunotne, un 2014. gadā godam nosvinēta Paula Sukatnieka 100. dzimšanas diena. Dārzs ir sakopts un izskatās neparastāk par citviet redzētajiem. Ar īpašu sirsnību Vanda stāsta par kokiem, kas turas kopš Sukatnieka aktīvā dzīves posma. Tie jāsargā un jāpieskata, lai neietu zudībā.

Saistībā ar P. Sukatnieka simto dzimšanas dienu grāmatiņā «Zaļie sapņi» apkopota viņa dzīves un dārza antoloģija, kā rakstīts krājumiņa ievadvārdos. Izdevums apakšvirsrakstā nodēvēts par dzejrindām, jo teksti ir liecības par selekcionāra ikdienas darbu, kā arī sniedz laikmeta raksturojumu. Var sacīt, ka tā ir dienasgrāmata vārsmās. Būdams neparasta personība, viņš nav daudz iekļāvies vietējā sabiedrībā, pārdomāti un negausīgi veidojis savu zaļo pasauli. Bijis prasīgs, pat nesaudzīgs darāmajā pret palīgiem. Iespējams, tikai tā var sasniegt darba augļus, kas laika plūdumā neizgaist, bet paliek nākamajām paaudzēm.

Jubileju nokrāsās
Atjaunotā ēka iekārtota pārdomāti, ja vien ir vaļas kavēties, šeit var uzzināt, cik daudz spēj paveikt viens darbīgs un ar savu ideju apsēsts cilvēks. P. Sukatnieks domājis un darbojies, kā Latvijas iedzīvotājus iemācīt audzēt vērtīgus augļus, ogas, lai būtu labs papildinājums ikdienas uzturā. Selekcionārs dzīves laikā bijis plaši pazīstams ar vīnogu, koku, puķu un dažādu interesantu krūmu šķirņu kolekciju. Savulaik dārzam pat piešķirts Valsts dabas aizsargājamā objekta nosaukums.

Ievērojamais dvietietis lielāko popularitāti guvis ar vīnogu selekciju. Tagad katrs interesents «Apsītēs» var uzzināt, ka P. Sukatnieks savā mūžā radījis jaunas vīnogu šķirnes, no kurām pazīstamākās ir ‘Dvietes zilā’, ‘Supaga’, ‘Sukribe’, ‘Guna’ un citas. Viņš izveidojis bez-ērkšķu cidonijas, ērkšķogas un jaunas meloņu šķirnes, piedalījies tomātu, arbūzu un kartupeļu šķirņu izpētē, kolekcionējis un izkopis jaunas rožu šķirnes. «Apsīšu» saimnieka krājumā ir bijušas pasaku grāmatas un dažādi akmeņi, viņam piemitušas ne tikai dārznieka dotības – bijis novadpētnieks, lielisks augu un koku zīmētājs.

P. Sukatnieka sēta ar vīnogu dārzu un daudzu citu augu stādījumiem tagad kļuvusi par mācību vietu interesentiem, šeit satiekas selekcionāri un vīnogu audzētāji. Šajā gadā tradicionālais augusta saiets nenotiks, precizē V. Gronska, jo svētku Latvijā ir ļoti daudz. Nākamgad būs Paula Sukatnieka 105. dzimšanas diena, vīnogu šķirņu ‘Sukribe’, ‘Supaga’ un ‘Zilga’ 60. gadskārta. Pamatots iemesls svinībām.

Īpašā sarakste un sūtījumi
Mājā pieejamas mapes ar bagātīgu materiālu klāstu, to vidū – par kādreizējo baušķenieku Gvido Dobeli, pašreizējiem vīnogu audzētājiem Bauskas pusē Gati Kužumu un Ģirtu Miķelsonu. Gatis sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atcerējās, ka bērnībā kopā ar tēvu, kurš bijis Sukatnieka draugs, ciemojušies «Apsītēs». Vīnogas ir Gata lielā mīlestība, un kopumā aug pieci tūkstoši stādu jeb, kā teicis Sukatnieks, «saules bērnu». Baušķenieks nodarbojas ar vīnogu selekciju, un šajā vasarā vienam hibrīdam ir
31 – 34 centimetrus garš ķekars.

G. Kužums bilst, ka Bauskas apkaimes augsne ir ļoti piemērota vīnogu audzēšanai, viņa kolēģis Ģirts Miķelsons tādēļ mainījis dzīvesvietu un ļoti rūpīgi strādā šīs kultūras kopšanā. Gatis smej, ka cits dzīvesvietu maina sievietes dēļ, Ģirts to darījis vīnogu pēc.

Vēl viņš teic, cik interesanti
P. Sukatnieks veidojis jauno šķirņu nosaukumus. Piemēram, ‘Supaga’ sastāv no viņa uzvārda pirmās zilbes, paša un sievas Gaidas vārda pirmās zilbes. Savukārt ‘Sukribe’ ir piemiņa Paula vecāku vārdu pirmajām zilbēm – Krišs un Berta.

Šajā gadā vīnogas ienāksies agrāk, jo saule ir ļoti dāsna. Paredzams, ka Bauskas pilī atkal būs vīnogu izstāde, kas pērn bija izdevusies. To apmeklēja arī dvietiete Vanda Gronska, kura ar sirsnību runāja par baušķeniekiem. Viņa piemetina, ka brauks atkal uz Bausku, ja vien aicinās.
«Apsītēs» Vanda lika galdā vēstules, kuras savulaik Sukatnieks saņēmis no bijušā Bauskas rajona un kurās izteikts lūgums par sēklu vai stādu iegādi, lasāmas audzētāju rakstītas atbildes, kā dārzos ieviestie jauninājumi padevušies. Visa 2000 eksemplāru plašā sarakste ir rūpīgi sistematizēta. Lasīju un priecājos par pazīstamiem uzvārdiem, un zinu, ka daudzos dārzos joprojām aug Sukatnieka radīto šķirņu vīnogas.

Neparasti, ka Gvido Dobelis, kurš kādreiz strādājis bijušā Bauskas rajona laikraksta redakcijā, vēlāk – Latvijas Televīzijā, iepazīstoties ar selekcionāru un stāstot par viņu, pats pievērsies vīnogu audzēšanai un ir viens no lielākajiem šīs nodarbes entuziastiem un pārzinātājiem Latvijā. Ilgu laiku viņš bijis Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības priekšsēdis un, būdams jau cienījamā vecumā, savas pilnvaras nodevis citiem. Daļu biedrības materiālu klāsta G. Dobelis novēlējis P. Sukatnieka «Apsītēm», stāsta Vanda Gronska. Tā, līdzīgi kā pavasaros sastīgo vīnogas, saaužas laika un laba darba ritējumi.

Pauls Sukatnieks

IdejasIdeju dzidrajos tīmekļos es
Ietērpies skatos, ko rītdiena nes,
Ikdiena sapņus atbīda tālu,
Paliek tik ilgas un vaigu gāles,
Vēroju cerības irstam
Un idejas zūdam.

Vai es dzimis par agru būtu,
Ka man saprast šodien par grūtu,
Skats tālāk tiem nesniedz par deguna galu,
Rītdiena nerūp, ka tik šodien būtu
Biezāks rieciens un
Miegaina būda.

Lai smej un ņirgājas «prātīgie» ļaudis,
Manus sapņus tiem postīt nav jaudas,
Jāmet ir malā žēlabas, gaudas,
Gan sapratīs mani nākotnes ļaudis,
Tik jāatstāj tiem
Manas idejas, sapņi.
(1972. g. 10. febr.)
No krājuma «Zaļie sapņi»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vīnoga – tu saules bērns!

Kategorijas