BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziemāju pļauja teju pabeigta

Ruta Keiša

2018. gada 27. jūlijs 00:00

6
Ziemāju pļauja teju pabeigta

Latvijas maizes klētī, Zemgalē, ziemāju pļauja uzņēmusi apgriezienus,  un ražas guvums zemniekus īpaši nepārsteidz.

Prognozes un patlaban nokultais ziemas kviešu un miežu laukos gan atšķirīgs. Kopējais kūlums no hektāra mazāks, graudi sīkāki. Mitrums lielas raizes nerada, jo laikapstākļi pieņemami, kaut arī pagājušajā nedēļā dažus novadus piemeklēja stiprs lietus. Jāatceras, ka ražu ietekmē  arī pagājušā rudens sējas grūtības, kas traucēja to paveikt vislabākajos agrotehniskajos termiņos.

Nokults mazāk nekā pērn
Jānis Zvirbulis Vecumnieku novada Valles pagasta saimniecībā «Zemgaļi» labības pļauju sāk šonedēļ. Kopējā platība ap 250 hektāriem, kur iesēti ziemas un vasaras kvieši, rudzi, mieži un zirņi. Zemnieks par svarīgāko uzskata rudzu pļauju 45 hektāros, lai varētu laikus sagatavot sēklu. Jānis Zvirbulis teic, ka tehnika gan nolietota, tomēr kredītu bankās nav. «LATRAPA» speciālisti devuši padomu, lai nesteidzas kult mitrus graudus. Kāds zemnieks tos esot piegādājis ar mitruma rādītāju divdesmit divi procenti, tad žāvēšana nudien sanāk dārga.

Valentīns Titovičs Rundāles novada Viesturu pagasta «Grantskalnos» apsaimnieko 180 hektārus. «Ziemas kviešu pļauja četrdesmit hektāros pabeigta. Salīdzinājumā  ar pagājušā gada ražām, protams, nokults mazāk. Pirms lietus, kas piemeklēja trešdien, graudu mitrums bija ap vienpadsmit procentiem, pēc lietus – pat tuvu piecpadsmit.  Proteīna rādītāji pazemi,» stāsta V. Titovičs.  Zemnieks atzīst, ka vasarāju iekūlums būs niecīgs, bet tagad galvenās rūpes ir augsnes sagatavošana jaunās ražas sējai.

Jābūt labai darba organizācijai

Raimonda Kazbuķa zemnieku saimniecībā «Mūrnieki» Rundāles novadā ziemas kviešu ir  350 hektāru, nokulti jau astoņdesmit procentu platības. Pieredzējušais zemnieks saka: «Salīdzinājumā ar  pagājušo gadu raža vidēji par divdesmit procentiem zemāka, bet daudz labāka nekā vasarājiem. Secinājums: produktīvāk ir sēt pēc iespējas vairāk ziemas kviešu un rapšu. Labi, ka graudi sausi, tas samazina ražošanas izmaksas; kvalitātes rādītāji atbilst A grupai; graudu cena biržā arī lielāka nekā gadu iepriekš šajā laikā.

Augsnes sagatavošana ziemas rapšu sējai ir finiša taisnē. To sēsim ap desmito augustu, jo vēlāk  strauji mainās saules intensitāte un rapši dīgst lēnāk. Šis gads atkal ievieš korekcijas. Jāsēj  agras, vidējas un vēlas šķirnes. Svarīgi jo agrāk sākt vākt ražu un pēc iespējas nokult paredzētajā laikā.

Lai veiksmīgi apvienotu atlikušos kulšanas darbus un augsnes sagatavošanu nākamai ražai, jābūt labai darba organizācijai un intensīvi jādomā, kā lietderīgāk izmantot katru minūti un cilvēku resursus.»

Zemnieks atzīst, ka no kādreiz iegūtajām agronoma zināšanām tagad noder ļoti maz. «Mainās augsnes apstrādes tehnoloģijas, sēklu šķirnes, augu aizsardzības līdzekļi un pats galvenais – mainās klimats. To jūtam no gada gadā arvien vairāk. Bieži vien iepriekšējā pieredze nelīdz, un esam spiesti ierastajām lietām meklēt jaunu pieeju un risinājumus,» pārliecināts Raimonds Kazbuķis.

Zemnieku saimniecība «Mūrnieki» ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «LATRAPS» biedre, graudus ved nodot uz pirmapstrādes kompleksu Elejā.

Bauskas reģionā – vēlāk nekā citviet valstī
Pirmā ziemas rapšu krava lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «LATRAPS» Bauskas graudu pirmapstrādes kompleksā tika ievesta 16. jūlijā, reģionā pašlaik tiek kultas un uz graudu pieņemšanas punktu vestas divas kultūras – ziemas rapši un kvieši.

Labība tiek vesta uz visiem «LATRAPS» pirmapstrādes kompleksiem visa Latvijā.

«Ziemāju kulšana Bauskas reģionā ir sākusies vēlāk nekā citviet valstī.  Ir skaidrs, ka raža būs mazāka, taču precīzāk par to varēs spriest tikai pēc ražas ievākšanas beigām.

Šī ir mana piektā graudu pieņemšanas sezona, un katra bijusi pilnīgi citādāka, nav divu vienādu sezonu,» saka Jānis Vaivars, «LATRAPS» Bauskas graudu pirmapstrādes kompleksa vadītājs.

«LATRAPS» aicina visus lauksaimniekus nākamajā sezonā izmantot iespēju apdrošināt sējumus, jo  «LATRAPS» kopā ar lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas sabiedrību «Vereinigte Hagel» («VH Latvija»), Zemkopības ministriju un Zemnieku saeimu ir panākuši vienošanos par sausuma un ilgstošu lietavu radīto postījumu apdrošināšanu,sākot ar 
2019. gadu.

«LATRAPS» apvieno jau vairāk nekā 1000 zemnieku no visas Latvijas un ir 100% Latvijas lauksaimnieku uzņēmums.