Posta laiks Zemgalē turpinās

2018. gada 28. jūlijs 16:06

4857

Kaucmindes pils attēlus un informāciju par ēku var atrast daudzos ceļojumu portālos. Īstenībā jau sen tas nav tūrisma objekts. Gluži pretēji – ēkai ir bīstami tuvoties, jo centrālā portika kolonnu pārsegums visdrīzākajā laikā sabruks. Arī netālu esošā Bornsmindes muižas ēka Ziedoņos jau ir gandrīz pārvērtusies par drupām. Abas vēsturiskās muižas atrodas Rundāles novadā – apmēram piecus kilometrus no Bauskas un septiņus – no Rundāles pils.

Jābūt bagātam un ģeniālam
Daudzu Latvijas muižu dramatisko situāciju šomēnes aktualizēja gan lokālais ugunsgrēks Kaucmindes pilī, gan 17. jūlija postošā ugunsnelaime Ventspils novada Popes muižkunga diezgan nolaistajā ēkā, kas gandrīz pilnīgi iznīcināja šo Eiropas nozīmes kultūras mantojuma objektu.

Brūkošo piļu un muižu juridiskais statuss valstī ir atšķirīgs, taču galvenokārt tās pieder firmām vai privātpersonām, kuras objektus – arī Kaucmindes un Bornsmindes kungu dzīvojamās ēkas – nopirkuši no pašvaldībām un privatizējuši.

Komentē mākslas zinātnieks, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis: «Pēdējais 25 gadu periods Latvijā ir bijis ļoti grūts un ļoti nelabvēlīgs seno muižu atjaunošanai. Visu izšķir nauda, bet tās katastrofāli trūkst. Padomju laikā vēsturisko ēku bieds bija nevīžība un necieņa pret kultūras mantojumu, bet tagad muižu sabrukums ir tieši saistīts ar līdzekļu trūkumu.

Ir jābūt ļoti bagātam cilvēkam un ģeniālam biznesmenim, lai restaurētu muižu un saprastu, ar kādu funkciju, kas nestu peļņu, to piepildīt. Pie manis ir bijuši Kaucmindes un Bornsmindes muižu vairāki īpašnieki, kas, laikam ritot, mainās, un daži viņu plāni šķita visnotaļ atzīstami. Diemžēl tie joprojām eksistē kā neīstenotas idejas. Manuprāt, viena no retajām Latvijā vēl neaizņemtajām nišām ārpus Rīgas ir medicīnas pakalpojumi, tāpēc variants par rehabilitācijas centra izveidi Kaucmindes pilī ir apsverams, jo investoriem pamazām ļautu atgūt ieguldīto kapitālu. Taču ir pilnīgi utopiski iedomāties, ka lauku viesnīcas vai konferenču centri varētu nest peļņu!

Pirms gadiem divdesmit uz Rundāli bija atbraucis Kaucmindes muižas īpašnieku pēctecis Seržs Pālens, kurš ir koncerna «Fiat» dibinātāja Anjelli znots. Mums notika saruna. Viņam bija nauda un vēlēšanās Kaucmindi atjaunot, taču visu izšķīra estētiski apsvērumi. Seržs Pālens, ieraudzījis piebraucamo ceļu no šosejas līdz pilij ar silikātķieģeļu mājām, tehnikuma ēku un citām neglītām būvēm, no ieceres atteicās. Tā ir degradēta ainava. Lūk, fakts, kā padomju laika mantojums var kļūt par šķērsli labiem nodomiem!»

Izčākstējušās idejas
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis arī vairākkārt ir sarunājies ar Kaucmindes un Bornsmindes īpašniekiem. Viņš stāsta: «Bornsmindes muižas ēka pēc Ziedoņu tuberkulozes slimnīcas slēgšanas tika Bauskas rajona padomei, kas īpašumu tālāk nodeva Rundāles pagasta padomei. Izsolē namu un 0,2 hektārus zemes 1999. gadā nopirka SIA «Rīts – L», bet tagad ir pat grūti izsekot īpašnieku maiņai, jo nemitīgi notiek iekšējas manipulācijas. Ēka atrodas te vienas, te citas privātpersonas valdījumā. SIA «Rīts – L» pirms gadiem desmit bija izstrādājusi un prezentēja Bornsmindes atjaunošanas projektu ar atpūtas centra un viesu mītnes piedāvājumu. Pēc tam viss noklusa. Muižas ansambļa zeme un dendroloģiskais parks pieder pašvaldībai.

Situācija ar Kaucmindes pili ir vēl sarežģītāka. Pārņemot ēku no Zemkopības ministrijas, tās apsaimniekošanai Rundāles pašvaldība 90. gadu beigās izveidoja kopuzņēmumu SIA «Kaucmindes pils», kuras pamatkapitāls bija pats nekustamais īpašums. Šīs kapitāla daļas SIA «Kaucmindes pils» 2001. gadā pārdeva Mārim Gulbim senioram piederošai SIA «Intelco», kas jau bija privatizējusi pili un parka četrus hektārus. Pils kreisajā spārnā līdz 2010. gadam atradās Saulaines bērnudārzs, kura telpas no jaunā īpašnieka novada dome īrēja par simbolisku cenu. Rundāles pašvaldība tuvumā uzcēla jaunu bērnudārzu, jo vecajā, pamestajā pilī nebija iespējams radīt drošu un komfortablu vidi.

Mārim Gulbim senioram bija vērienīgi pils atjaunošanas un izmantošanas plāni. Viņš pat sāka kaut ko darīt ēkas labā spārna nostiprināšanā, taču saslima un drīz vien nomira. Pirms dažiem gadiem mantinieks pili pārdeva juridisko pakalpojumu firmai «Cvir», kas ir pašreizējā likumīgā īpašniece.»

Vārdu un darbu disonanse
Kopš bērnudārza slēgšanas 2010. gadā pils stāv tukša, ir vēl vairāk izpostīta un piedrazota – bez durvīm, logiem. Ne jau atbraucēji no tālienes, bet apkaimes iedzīvotāji zāģē malkai koka konstrukcijas un barbariski grauj visu, kas vien pieejams. Pils teritorija nav nožogota, to neviens neapsargā. Ēka ir paaugstinātas bīstamības objekts, tāpēc šķiet mulsinoši, ka neviena uzraugošā institūcija par to neliekas ne zinis.

Tiesa, pēc nesenā ugunsgrēka SIA «Cvir» pārstāvis Roberts Ligers «Bauskas Dzīvei» uzsvēra, ka tiekot darīts viss iespējamais, lai teritorijai liegtu piekļuvi un nomainītu pils jumtu. Dienā, kad «Bauskas Dzīves» žurnālists fotografēja Kaucmindi, nekas no «visa iespējamā» pat nebija sākts. Īpašnieki plāno Kaucmindē iekārtot rehabilitācijas centru, kur cilvēki atlabtu pēcoperācijas periodā.

R. Ligers prāto: «Bez optimisma šāds projekts nav realizējams. Glābšanas darbos patlaban svarīgākā ir jumta atjaunošana. Pils renovācijas ideju izstrādē sazināmies ar vēsturiskajiem īpašniekiem fon Pāleniem. Mums ir nozīmīga šīs dzimtas interešu ievērošana. Jūtam morālu pienākumu. Esam tikušies ar fon Pāleniem Rīgā un Maskavā, domājams, ka attiecības uzturēsim. Var būt arī tā, ka ļausim projektā iesaistīties Pālenu pēctecim, kuram Sanfrancisko pieder arhitektu birojs...»

Starp citu, plašsaziņas līdzekļos 2017. gada aprīlī R. Ligers apgalvoja, ka apstiprināšanai būvvaldē esot iesniegts Kaucmindes renovācijas «pirmais būvprojekts klasiskā izpratnē». Par to bija sajūsmā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kuras pārstāve intervijā TV «Spektrs» atzina, ka īpašnieki daudz konsultējoties un pārņemot labāko pieredzi.
Speciālisti lēš, ka Kaucmindes renovācijai būs vajadzīgi vairāk nekā desmit miljoni eiro. Pagaidām nav informācijas par potenciālo investoru piesaisti.

Pretrunīga situācija
Kāpēc pašvaldība neizmanto likumā noteiktās tiesības daļēji sabrukušo Kaucmindes un Bornsmindes muižu īpašniekiem uzlikt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli? Atbild Aivars Okmanis: «Esam sākuši par to domāt. Vispirms pašvaldības saistošajos noteikumos ir precīzi jāformulē grausta definīcija. Līdzko to izdarīsim, nāksies sodīt arī visus pārējos īpašniekus, kuru īpašumā atrodas kāds kolhozu laika grausts. Sodīt vietējos iedzīvotājus būtu netaisnīgi, jo viņi nav vainojami fermu un citu būvju sabrukšanā.

SIA «Cvir» Rundāles pašvaldība nesen nosūtīja brīdinājumu ar prasību slēgt piekļuvi Kaucmindes pilij kā bīstamai vietai. Ja paredzētajā termiņā īpašnieki nerīkosies, tiks noformēts administratīvais protokols un uzlikts sods. Drīz vien drupu slogs Rundāles novadā palielināsies, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pašvaldībai grib nodot Saulaines tehnikuma kādreizējo saimniecības zonu – stalli un darbnīcas, kas arī tuvojas sabrukumam. Atkal būs jādomā, ko iesākt. Saulaines tehnikums – Kandavas lauksaimniecības tehnikuma struktūra – atrodas IZM pārziņā.

Par laimi, Svitenes pils ir Rundāles novada domes īpašums. Tajā darbojas mākslas skola, notiek daudz sarīkojumu. Pašvaldības prioritāte ir Svitenes pils saglabāšana un atjaunošana, tāpēc meklējam un noteikti atradīsim finansiālas iespējas, iesaistoties projektos.»

Sistēma bez mugurkaula
Mākslas zinātnieks Dainis Bruģis atzīst: «Man nav pieņemams, kādā intensitātē iet bojā vēsturiskās arhitektūras mantojums. Tās ir mūsu nožēlojamās pieminekļu aizsardzības sistēmas sekas. Cik sodu Kaucmindes un Bornsmindes īpašniekiem ir uzlikusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas nesen reorganizēta par Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP) Baidos, ka nevienu!

Šī gada 13. jūnijā stājās spēkā grozījumi «Likumā par kultūras pieminekļu aizsardzību». Turpmāk netiks akcentēta kontroles funkcija, lielāku atbildību par mantojuma saglabāšanu nododot īpašniekiem un procesā iesaistot pašvaldības. NKMP prioritāte būšot konsultācijas. Pavājinot kontroli, situācija kļūs vēl ļaunāka. Jau tā inspekcijas bezmugurkaulainā attieksme ir veicinājusi, ka īpašnieki var netraucēti sabrucināt Kaucmindi un Bornsmindi. Es uzskatu, ka bija bezatbildīgi ļaut privatizēt abas ēkas, jo īpaši lielo manipulāciju laikā pirms 20 vai 15 gadiem. Tagad līgumiem ir cits svars – daudz strikti ievērojamu nosacījumu, ko īpašnieki teorētiski nedrīkstētu ignorēt.»

UZZIŅAI

BORNSMINDE

Bornsmindes muižas kungu māja atrodas Lielupes krastā Rundāles novada Ziedoņos No 15. gs. beigām līdz 1920. gada agrārajai reformai tas bija fon Šepingu dzimtas īpašums.
Ap 1763. gadu tika uzcelta vienstāva dzīvojamā mūra māja baroka stilā, kas 19. gs. sākumā pārbūvēta vēlīnā klasicisma formās.

19. gs. beigās atkal notika pārbūve tolaik aktuālajā neogotikas stilā.

Muižas ansambli veido divas kalpu mājas, kūts, stallis.

Pēc kārtējās pārbūves padomju laikā kungu nams zaudēja vēsturisko stilu iezīmes, saglabājās vienīgi tornis.

KAUCMINDE

Kaucmindes pils jeb muižas kungu dzīvojamā māja un saimniecības ēkas būvētas ap 1780. g. agrīnā klasicisma stilā.

Muižu ieskauj regulārā plānojuma un ainavu parks.

Īpašnieki no 18. gs. līdz 1920. gadam bija baroni fon Pāleni.

No 1923. līdz 1943. gadam muižas dzīvojamā namā atradās Kaucmindes mājturības institūts. Mācības notika Rīgā, bet jauno saimnieču vasaras prakses vieta bija Kaucmindē.

Kaucmindes kungu māja kopš 1998. gada ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Plašs pētījums par Kaucmindi un Bornsmindi – D. Bruģa monogrāfijā «Bornsmindes muiža» (izdota 1997. g.) un I. Lancmaņa grāmatā «Kaucmindes muiža» (1999. g.).

Kapu zvans atskanēja sen
Vai vēsturisko ēku sabrukums ir tipiska postpadomju laika parādība? Dainis Bruģis meklē cēloņus tālākā pagātnē:
– Pirmais signāls bija 1905. gada notikumi, kad Latvijā tika nopostīts un nodedzināts ap 100 muižu. Sekoja Pirmais pasaules karš, kas daudzas pilis burtiski noslaucīja no zemes virsas, taču īsts kapu zvans bija 1920. gada agrārā reforma, lai gan vēsturnieki par to runā izvairīgi. Reforma atņēma muižniekiem īpašumus, atstājot vien dažus hektārus zemes un ierādot dzīvojamo platību. Protams, ir labi, ka muižu zemi piešķīra latviešu jaunsaimniecībām, bet tajā brīdī sākās muižu kultūras sabrukums. Pilīs ierīkoja skolas, slimnīcas, nabagmājas un pat cietumus. Izputinātie muižnieki cerēja, ka laiki mainīsies, taču velti. Viņiem tika atņemtas iespējas saglabāt muižas, jo tika iznīcināta peļņu nesošā infrastruktūra. Daži jau pirmās brīvvalsts laikā aizlaida postā ēkas, tāpēc ka trūka naudas uzturēšanai un remontam.

Padomju laikā pilīs un muižās turpināja ierīkot kolhozu kantorus un citas iestādes, pielāgojot telpas un nenieka nesaprotot no kultūras vērtībām. Paradoksāli, tomēr šie kolhozu centri kaut kādā veidā noturēja vēsturiskos namus no iznīcības. Tie tika izzagti un sabojāti, bet nekļuva par graustiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas liela daļa muižu ēku ir tukšas. Turklāt zibenīgā ātrumā laukos samazinās iedzīvotāju skaits. Tāda ir skarbā realitāte. Ironiski, ka pašlaik par «jauno muižu» centriem veidojas lielzemnieku saimniecības. Darbības sistēma ir līdzīga senajam modelim, vienīgi strādnieki laukos vairs nav vajadzīgi, jo visu paveic jaunās tehnoloģijas – ar pulti vadāma lielas jaudas tehnika.

KOMENTĀRS

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova «Bauskas Dzīvei» atsūtījusi plašu komentāru par darbu kultūras mantojuma – abu minēto muižas ēku – saglabāšanā, uzsverot, ka konsultācijas un atbalsts ir svarīgākais sadarbības procesā ar īpašniekiem, tomēr tiek piemērots arī sods par bezdarbību. Daži piemēri:

Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamā ēka (valsts aizs. Nr. 6179), Parks (valsts aizs. Nr. 6180). Latvijas Administratīvo pārkāpumu (AP) kodeksā paredzēta administratīvā atbildība par remontdarbu neveikšanu kultūras piemineklī, ko Pārvalde piemērojusi, sākot ar 2013. gadu. Īpašniekiem, kas gadu gaitā mainījušies, noformēti vairāki administratīvo pārkāpumu protokoli un piemērots sods par remontdarbu laikus neveikšanu. Piemēram, 2014. gada 7. augustā, kad kultūras piemineklim bija divi īpašnieki –juridiska un fiziska persona – , noformēts AP protokols un sods juridiskai personai – 700 eiro par glābšanas un remonta darbu laikus neveikšanu. 2014. gada 7. augustā sods fiziskai personai 210 eiro par glābšanas un remonta darbu laikus neveikšanu.
Rundāles novada domei 2014. gada 10. janvārī nosūtīts atzinums, ka piemineklis netiek uzturēts atbilstīgi kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, aicināts piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi.
Par nākotni – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Būvniecības ieceru izvērtēšanas komisijā 2017. gada 3. aprīlī atbalstīta Kaucmindes pils C un E daļas korpusu jumtu un D daļas fasādes atjaunošana (izstrādātāja SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa»), izsniegta kultūras pieminekļa remonta, konservācijas, restaurācijas, rekonstrukcijas darbu atļauja, kas derīga līdz 2019. gada 12. septembrim.
Glābšanas programmā 2018. gadā plānots restaurēt ēkas D korpusa jumta segumu un jumta konstrukciju.

Bornsmindes muižas kungu māja, aizs. Nr. 8606, vietējā nozīme. Šī muiža netiek apsaimniekota kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma. Īpašnieks 2001. gadā izstrādāja pils rekonstrukcijas projektu (arhitekts A. Dimiņš), kura realizācija nav sākta.
Bornsmindes muižas kungu mājas īpašnieki: divas juridiskās personas, viena no tām atrodas Austrijā, un tās intereses pārstāv advokātu birojs un viena fiziska persona.
Pašlaik īpašnieks ir juridiska persona, kurai izsniegti norādījumi par kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas prasībām.
2018. gada 2 jūlijā ir izsūtīts priekšraksts par Bornsmindes muižas kungu mājas saglabāšanas nodrošināšanu. Priekšrakstā noteikts:
1) līdz 2018. gada 2. augustam iesniegt Pārvaldes Zemgales reģionālajā nodaļā rakstveida paskaidrojumu par situāciju īpašumā esošajā kultūras piemineklī, kā arī informāciju par plānotajiem ēkas saglabāšanas pasākumiem;
2) līdz 2018. gada 2. oktobrim veikt neatliekamus ēkas glābšanas un teritorijas sakopšanas pasākumus, tos saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pēc 2018. gada 2. oktobra tiks veikta atkārtota pieminekļa apsekošana un pieņemts lēmums par lietvedības sākšanu administratīvā pārkāpuma lietā.

Pārvaldes speciālistes komentāru pilnībā publicēsim «Bauskas Dzīvē» 31. jūlijā.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Posta laiks Zemgalē turpinās

Kategorijas