Svētceļnieki piestāj Rundālē un Bauskā

2018. gada 27. jūlijs 00:00

166

Kristiešu grupa, kas piedalās svētceļojumā «100 dienas lūgšanā par Latviju», 24. un 25. jūlijā turpināja maršrutu caur Rundāli un Bausku. Vakar, 26. jūlija rītā, svētceļnieki no Bauskas devās uz Bruknu Dāviņu pagastā. Maršruta noslēgums 13. augustā būs Aglonā, no kurienes
6. maijā kristieši sāka lūgšanu un evaņģelizācijas ceļu apkārt Latvijai.

Grupai var pievienoties
Valsts simtgadei veltītā ekumeniskā svētceļojuma apkārt Latvijai iniciators ir katoļu priesteris Arnis Maziļevskis. Šāds projekts Latvijā vēl nekad nav īstenots. Maršruta kopējais garums ir ap 2000 kilometru. Katrā apstāšanās vietā grupai pievienojas jauni dalībnieki, bet seši kristieši svētceļojumā bez pārtraukuma jau ir pavadījuši vairāk nekā 80 dienu, skaidro priesteris.

Pievienoties Arņa Maziļevska grupai arī tagad Aglonas maršruta jebkurā posmā var ikviens. Mantas pašiem nav jānes, jo tās, virtuves piederumus un pārtiku pārvadā automašīnas piekabē. Maksa par ēdienu un pajumti katram dalībniekam ir trīs eiro dienā. Brokastis un vakariņas gājējiem bieži vien gatavo arī laipni cilvēki no dažādām Latvijas draudzēm, kas svētceļniekiem piedāvā naktsmājas.

Svētā mise Zaļajā teātrī
Bauskas katoļu draudzes pārstāvji 24. jūlija pēcpusdienā svētceļniekus sagaidīja pie Rundāles pils. Ar pils muzeja administrācijas laipnu atļauju dalībnieki divas stundas piedalījās ekskursijā, ko vadīja Aija Ušerovska – Bauskas katoļu draudzes locekle. Viņa ir strādājusi Rundāles pils restaurācijā.

Pēc tam ceļinieki devās uz baušķenieku pagatavotajām vakariņām un naktsmītni Pilsrundāles vidusskolā. Pagalmā bija organizēta vietējo kristiešu un svētceļnieku tikšanās, kurā viņi stāstīja par 80 dienās pieredzēto un liecināja par Dieva klātbūtni savā dzīvē. Priesteris Arnis Maziļevskis ārā vadīja vakara Svēto misi. Tajā piedalījās arī viņa mamma baušķeniece Zenta Maziļevska.

Nākamajā rītā, 25. jūlijā, Svētā mise notika Rundāles pils dārza Zaļajā teātrī. Turpmākajā ceļā grupai pievienojās baušķenieces Aija Ušerovska, Olita Dzelzkalēja un Gunita Ūdre. Pēcpusdienā Bauskas pils tornī priesteris un svētceļnieki vienojās lūgšanā par Bausku, tad devās uz Bauskas katoļu baznīcu un naktsmājām draudzes namā.

Dieva tuvuma intensitāte
Astra Balode, Gulbenes katoļu draudzes locekle, svētceļojumā apkārt Latvijai piedalās kopš sākuma – šī gada 6. maija. Pārtraukums bijis vien dažas dienas, kad viņa iegriezusies mājās. Astrai ir 51 gads, viņa ir ģeogrāfijas skolotāja, bet profesijā vairs nestrādā. Viņa ir pievērsusies kristīgajai kalpošanai – vada Gulbenes katoļu priestera Andžeja Stoklosas mājsaimniecību un veic dažādus pienākumus draudzē.

Stāsta Astra: «Lēmums par došanos svētceļojumā man pašai bija negaidīts, taču pietiekami labi motivēts. Izvirzīju vairākus mērķus – garīgo izaugsmi un pilnveidošanos, spēju tikt galā ar pārbaudījumiem, atstājot savu komforta zonu un mājas dzīvi, kam esmu ļoti pieķērusies. Vēl bija svarīgi noskaidrot, vai spēšu noiet 2000 kilometru. Man ir labs fiziskais rūdījums kopš studiju gadiem – ekspedīcijas kalnos, riteņbraukšana, pārgājieni, taču ne reizi nebiju uzdrīkstējusies 100 dienu pavadīt ceļā. Sevi mierināju ar domu, ka Latvija ir maza, tāpēc no jebkuras vietas varēšu atgriezties mājās, ja ceļu nespēšu turpināt. Bija tikai viens liels pārbaudījums, kad Ziemeļvidzemē dienā nogājām 37 kilometrus, jo pa ceļam nebija neviena draudzes nama vai skolas, kurā pārnakšņot. Naktī no pārguruma nevarēju aizmigt, no rīta knapi spēju piecelties. Neizturami sāpēja kājas. Tomēr nolēmu maršrutu turpināt un jau pēc stundas soļoju tālāk. Dievs dod neaptveramu spēku. Viņa klātesamība visos sīkumos svētceļojumā ir spēcīgi jūtama – nekad agrāk nebiju tādu intensitāti piedzīvojusi. Apbrīnoju, ka dažas svētceļnieces, kuras ir vismaz desmit gadu vecākas par mani, ne reizi nav kurnējušas.»

Režīms un disciplīna
Gan Astra, gan daugavpiliete Lilija, kura arī ir ceļā kopš maija, ieraudzījušas dabas skaistumu un daudzveidību divos gadalaikos, iepazinušās ar simtiem draudzīgu, laipnu cilvēku, kuri svētceļniekiem dāvāja pajumti, ēdienu un sirsnību. Kristīgās mīlestības un vienotības saikne grupā ir kļuvusi ļoti stipra.

No svētceļniekiem tiek prasīts, lai viņi iekļaujas kopējā ritmā, netraucē pārējiem un bez ierunām ievēro režīmu – celšanos pulksten 6 un došanos pie naktsmiera pirms pulksten 23. Pat nav iedomājams, ka varētu ignorēt Svēto misi, kopīgas lūgšanas un evaņģelizāciju. Tālruņus drīkst lietot tikai īpašas vajadzības gadījumā. Sociālie tīkli un citas virtuālas izklaides tiek aizmirstas. Svētceļojums māca, lai stingra iekšēja disciplīna kļūst par ikdienas dzīves nepieciešamību.

Starp garīgi stipriem cilvēkiem
Jelgavas katoļu draudzes locekle Vita Strautniece grupai pievienojās Elejā. Vēl dažas dienas līdz atvaļinājuma beigām viņa pavadīs ceļā. Vitas pirmā pieredze bija 1993. gadā, ejot no Ludzas uz Aglonu. Vēlāk viņa regulāri pavadījusi vairākas dienas vai nedēļu dažādos svētceļnieku maršrutos. Vita atklāj: «Vienmēr turējos tuvumā cilvēkiem ar lielu garīgās dzīves pieredzi. Viņi bija gaiši un stipri. Svētceļojumos man vissvarīgākās ir sarunas par nopietnām garīgām lietām saistībā ar ikdienas dzīvi. Es ārkārtīgi labi jūtos starp praktizējošiem kristiešiem, ļoti daudz mācos. Svētceļnieku grupa darbojas tikai stingras disciplīnas «rāmītī», citādi nefunkcionētu. Tā atgādina kanālu, kurā man jāieplūst. Sākumā nav viegli pielāgoties diendienā būt starp svešiem, ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, taču visas negatīvās domas un izjūtas jāatdod Dievam un jālūdzas, lai Viņš manī un tajā citā cilvēkā, ar kuru grūti saprasties, atklāj dvēseles ievainojumus un dziedina. Akmentiņi jūras malā ir tik gludi tāpēc, ka visu laiku tos slīpē ūdens. Manuprāt, līdzīgi notiek ar cilvēkiem.»
Vita daudzreiz bijusi Rundāles pils muzejā, arī piedalījusies talkā, taču Aijas Ušerovskas vadītajā ekskursijā pirmo reizi viņai izdevās kopainā ieraudzīt Imanta Lancmaņa un viņa komandas sapņa – pils atdzimšanas – piepildījumu. Jaunās izstādes «Baznīcu mākslas ekspozīcija» apmeklējums Vitai kļuva ļoti emocionāls: «Nevarēju bez asarām raudzīties uz savu senču dievnama – Zemītes baznīcas – atjaunoto altāri, skaudri apzinoties, cik daudz posta sakrālajam mantojumam nodarīts padomju periodā.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svētceļnieki piestāj Rundālē un Bauskā

Kategorijas