BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mežāžu peldvietā uzstāda peldošu laipu

Sandra Danosa

2018. gada 27. jūlijs 10:27

1697
Mežāžu peldvietā uzstāda peldošu laipu

Šovasar projektā «Mēs savam novadam» Gailīšu pagasta Mežāžu peldvietā uzstādīta peldoša laipa, portālu informēja Gailīšu pagasta pārvaldnieks Aleksandrs Gurkovskis.

«Pasakaina vieta, prieks par labi paveiktu darbu. Savulaik bija čūskulājs. Zalkši ir iecienījuši šīs puses krūmājus un zalienu, pārošanās laikā tuvējos dārziņos to ir ka biezs. Tagad peldvieta regulāri tiek pļauta un uzturēta kārtībā, ir sakārtota, skatam tīkama vide,» teic šīs nedēļas vidū Mežāžu peldvietā sastaptā uzvariete Lija Stīpniece. Viņa uz upi dodas ik rītu un, ja sanāk, arī pa dienu, vakaros gan peldētluste esot mazāka. Peldētāji sarodoties jau ap sešiem rītā, pirms darba pagūst veldzēties Mūsas ūdeņos.

«Jābauda vasara, tās pēdējā laikā tik cimperlīgas, pērn bija ļoti maz siltu dienu, bet šogad saule lutina. Ja upe ir deguna galā un ja nevar atnākt, tad ko vēl vajag?!» teic  L. Stīpniece. 

Īpaši liels prieks par peldvietu ir Uzvaras bērniem. Desmit gadu vecā Adriana Maļeca labrāt sauļojas uz jaunās laipas, demonstrē mums arī dažus lēcienus un aizrautīgi stāsta, ka šeit iespējams spēlēt paslēpes. Arī zivis parocīgi ķert ar makšķeri, tik skāde, ka tās kārtīgi piebarotas un cope nav interesanta.

Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis atklāja, ka vietējiem puišiem ideja par šādu peldošu laipu bijusi jau pagājušajā gadā, taču tā palikusi vien  «prāta vētras» līmenī. «Stiprais dzimums vairāk ir darītāji, ne papīru rakstītāji. Tāpēc prieks, ka pagastā ir biedrība «Sadarbības tilts», kuru dibinājušas māsas Irēna un Laila Kalniņas, kurām ir krietna pieredze projektu gatavošanā. Kopsadarbībā vēl viens projekts realizēts,» gandarīts ir A. Gurkovskis.

Daudz paveikts pašu rokām. «Laipas konstrukciju nedaudz «nošpikojām» no uzņēmumiem, kas pārdod līdzīgas. Firmu mājaslapās izpētījām, zvanījām un teicām, ka vajag tikai caurules, uz kurām montēt dēļus. Tos pirkām gaterī, jo tā ir lētāk. Par dēļiem un peldošo pontonu iekļāvāmies piešķirtajā 960 eiro novada finansējumā.  Par pagasta naudu iegādājāmies skrūves, ķēdes un stiprinājumus.  Uz pašu pleciem palika piegādes, uzstādīšanas un krāsas izmaksas. Vairāk nekā 1000 eiro sanāca,» izmaksas raksturo A. Gurkovskis.

Viņš nosauc nozīmīgākos palīgus: Mārtiņš un abi Māri Bluši, Jānis Rullis, Egils Buls, Jānis Aizbalts, Leo Linards Tamašūns, Kristers Ķūrēns, Mārcis Pļaviņš un citi.  Tagad virmo jaunas idejas – vajag vēl vienu peldošu konstrukciju, tikai mazāku, ko novietot upes vidū, lai arī pieaugušie var droši lēkt ūdenī. Pret šo aktivitāti ir divējāda attieksme. Vieni teic, ka ir liels traumatisms, citiem tā šķiet forša izklaide.

A. Gurkovskis atminas, ka šeit peldvieta bijusi jau 80. gados, taču tad tā aizaugusi un piemirsta, jo pavīdējušas citas, kas iedzīvotājiem šķitušas tīkamākas. Pēc tam aizaugušas arī tās, bet  ap 2013. gadu pārrobežu projektā iztīrījuši krūmus, aizaugušo dūksnāju, labiekārtojuši teritoriju, un līdz šim brīdim pašvaldība to uzturot pienācīgā kārtībā.

«Lielus ieguldījumus tas neprasa, grants krava izmaksā ap 160 eiro, to katru gadu arī neatjaunojam, vien izlīdzinām, pielabojam. Mazuļiem tīkamākās ir rotaļas piekrastes smiltīs. Zāli upmalā pļaujam regulāri, upes gultne, kur aktīvi peldas, tik ļoti neaizaug, pārējo par novada līdzekļiem jau trešo gadu pēc kārtas iztīra amfībija,» stāsta A. Gurkovskis.