Medības – tas ir dzīvesveids

2018. gada 24. jūlijs 00:00

376

Iecavas mednieku klubs «Zirnieki» dibināts 2006. gadā, bet ar citu nosaukumu («Progress») tas pastāv jau kopš 1991. gada. Kolektīvā ir aptuveni 60 dalībnieku, un viens no galvenajiem mērķiem ir racionāla dzīvnieku nomedīšana platībās, par kurām klubam noslēgts līgums. Tās ir a/s «Latvijas Valsts meži», zemnieku saimniecībās, piemājas zemē, laikrakstam skaidro mednieku kluba «Zirnieki» valdes loceklis Dainis Upelnieks.

Sacensības – jau svētdien
«Mums ir sava mednieku māja, ko kopjam. Svarīga ir nesen izveidotā Iecavas novada sporta kluba «Zirnieki» attīstība,» atklāj Dainis, minētā kluba vadītājs. Sporta kluba galvenie uzdevumi – šaušanas sporta attīstīšana Iecavas novadā; Iecavas novada popularizēšana, startējot sacensībās reģionālā, valsts un starptautiskā mērogā; godalgotu vietu izcīnīšana Latvijas čempionātos, olimpiādēs un citās sacensībās; Iecavas novada jauniešu un pieaugušo piesaistīšana un trenēšana; šaušanas pasākumu organizēšana Iecavas novadā; šautuves kā treniņu bāzes izveidošana; pasaules un Eiropas mēroga šāvēju sagatavošana.

Viena no biedrības tradīcijām ir reizi gadā rīkot iekšējās sacensības šaušanā, kurās pārbaudot mednieku prasmes, jo ne visi godprātīgi dodoties uz šautuvēm mācīties rīkoties ar ieroci. Jau šajā nedēļas nogalē, 29. jūlijā, sacensības notiks šautuvē Vecumnieku novada Bārbelē. Katru gadu tiekot rīkotas dzinējmedības, kurās piedalās ne tikai dāmas, bet arī visa ģimene. Diena izvēršoties diezgan jautra – medījot, piedaloties dažādās atrakcijās, rīkojot šaušanas sacensības ar pneimatiskajiem ieročiem.

«Vislielākās problēmas sagādā Āfrikas cūku mēris, kas mūsu medījamā teritorijā ienācis pirms pāris gadiem. Ievērojam sanitārās prasības, ko nosaka Pārtikas un veterinārais dienests, tāpat arī laikus evakuējam saslimušā dzīvnieka mirstīgās atliekas. Noteikumus godprātīgi pildām, cerot, ka vīruss atkāpsies. Tas virzījies pa mūsu teritoriju, bet tagad vairāk plosoties Jelgavas pusē,» stāsta «Zirnieku» valdes priekšsēdētājs Ēriks Upelnieks.

Tikai pats un daba
Ē. Upelnieks skaidro, ka medības esot kas vairāk nekā dzīvesveids un aizraušanās. Tas esot darbietilpīgs process – tiekot iekoptas platības, baroti zvēri, jācīnās arī ar kustoņu postījumiem. Gaides medībās esot visinteresantāk, tajās jūtama patiesā dabas gaisotne, dzirdamas meža skaņas – tajā brīdī esi tikai tu pats un daba. Lai iegūtu savā īpašumā mednieku karti, jāapmeklē kursi – jāzina visu dzīvnieku, putnu nosaukumi un citas lietas. Agrāk eksāmenā bija tikai desmit jautājumu, tagad, lai nokārtotu pārbaudījumu, nepieciešams atbildēt uz 60 jautājumiem. Medniekam jāspēj novērtēt dzīvnieku dažās sekundēs, kļūdīties nedrīkstot. Ja kustoni nomedī neīstā laikā, tās uzskata par malumedībām. Tas ir diezgan rupjš, sodāms pārkāpums. Ja neesi pārliecināts, nevajag riskēt. Medniekam jābūt drošam par to, ko dara, īpaši dzinējmedībās, kad neesot tik labas pārredzamības, piebilst Dainis Upelnieks.

Kolektīvā tikai puse aktīvi medī. Par aktīvu varot saukt mednieku, kas to darot vismaz reizi nedēļā. Kluba dalībnieki sadalīti trijās grupās, katrai savs vadītājs un pienākumi. Kolektīvā darbojas trīs sievietes. Viena no viņām ir Daiņa dzīvesbiedre Diāna Upelniece, kas vairāk piedalās šaušanas sacensībās. «Medībās dodos dažas reizes sezonā – vairāk pīļu un dzinējmedībās. Man tā ir atpūta, patīk pastaigāt svaigā gaisā, piedalīties aktīvos pasākumos, atslēgties no rutīnas,» apliecina Diāna.

Cīņa ar plēsoņām
Dainis uzskata, ka par dzīvnieku populācijas atjaunošanu gādā valstiski izstrādāta sistēma – nomedījamo dzīvnieku skaitu regulē Valsts meža dienests (VMD). Kluba biedriem palīdz jaunās tehnoloģijas. Dzīvnieku barotavās izliktās novērošanas kameras ļauj apjaust, kādi īpatņi mitinās mežā. Tas vairāk attiecas uz plēsējiem, pēdējā laikā esot ļoti daudz vilku.

D. Upelnieks stāsta: «Mēs mēģinām tos medīt, bet ir ļoti grūti, tie ir tramīgi un uzmanīgi. Vienam plēsējam dienā nepieciešami četri kilogrami gaļas. Ja to ir vairāk, arī gaļas vajag vairāk. Tagad zvēru skaits ir limitēts. Tos var medīt no 15. jūlija līdz 31. martam jeb līdz VMD noteiktā limita izmantošanai. Vienlaikus ar vilku medībām sākušās bebru medības, kas ilgs līdz 15. aprīlim.

Interesants gadījums piedzīvots pērn. Pa mūsu medījamo teritoriju ļoti bieži staigāja vilki. Apsekojot pēdas, kādu rītu konstatēts, ka viens plēsoņa iegājis privātā īpašumā šķūnī. Gribētos izprast, kas dzīvnieku tur piesaistīja. Pagājušajā sezonā izdevās nomedīt tikai vienu vilku trīs mednieku klubu sastāvā. Esam novērojuši, ka vilka apsekojamā teritorija ir diezgan plaša – vismaz 20 kilometru rādiusā. Katru nakti tie izstaigā tikai daļu un periodiski atgriežas konkrētā vietā.»

Mednieki piedzīvojuši dažādus kuriozus. Dažkārt medības beidzas, nemaz nesākoties, jo mājās aizmirstas patronas. Bet tik traki kā nesen interneta vietnē «Facebook» ievietotajā video neesot gadījies. Lietuvieši fiksējuši, kā mašīnā pieceļas un atdzīvojas medījums. Līdzīgu gadījumu piedzīvojuši arī latvieši, bet ne «Zirnieku» biedri.

Godalgotas vietas
Dainis Upelnieks piedalās šaušanas sacensībās – valsts mēroga un starptautiskās, bijis arī olimpiskajās spēlēs. Vislabāk veicies Eiropas čempionātā –13. vieta, Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs – 14. vieta. «Medniekiem ir daudzveidīgs ekipējums un plašs piedāvājums, pat karavīriem tā nav,» smejot teic Dainis.

Tēva Ērika īpašumā ir visas dzīvnieku un putnu trofejas, izņemot medni. Ar medniecību nodarbojies arī Ērika tēvs, onkulis, brālis, to darot arī paša bērni.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Medības – tas ir dzīvesveids

Kategorijas