Seši mēneši izvērtušies četrpadsmit gados

2018. gada 24. jūlijs 00:00

1050

Seši mēneši izvērtušies četrpadsmit gados

Mežotnē augušā Artūra Dutkas vārds plašāk izskanēja šopavasar Latvijas Televīzijas raidījumā «Latvietis. Paralēlās pasaules». Tajā bija vēstījums par jaunu latviešu uzņēmēju, kurš Somijas pilsētā Rovaniemi sācis alus ražošanu.

«Bauskas Dzīves» aicinājumam tikties Artūrs piekrita bez lielas domāšanas. Grūtāk nācās rast sarunai laiku. Latvijas apciemojuma reizēs dienas saplānotas, lai maksimāli paspētu izciemoties pie vecākiem, satikt paziņas, arī kaut nedaudz baudīt bezrūpību dzimtajā zemē.

Pazuduši šņāceņi
Sarunā aizvadītajā stundā atklājās vairākas interesantas Artūra rakstura iezīmes. Pirmais pozitīvais iespaids – ļoti laba latviešu valoda. Pēc četrpadsmit Somijā pavadītiem gadiem prieks sarunāties ar cilvēku, kura valoda nav piesārņota ar nevajadzīgiem anglicismiem, ir bez liekām, tukšām frāzēm. Vienīgais, ko pamanīju, Artūram izdodas izvairīties no šņāceņu – š, ž, dž – lietošanas vai arī viņa izrunā tie skan mīksti, nedaudz pat plūstoši.

Pārsteidza viņa daudzpusīgās zināšanas alus nozarē, ņemot vērā to, ka izglītība iegūta pavisam citās jomās. Bija nepārprotami jaušams – pretim sēdošais sarunu biedrs ir mūsdienīgs modernais eiropietis, inteliģents, sociāli aktīvs, mērķtiecīgs savas jomas profesionālis.

Tautas dzēriens
Sarunu neviļus sākām par alu, un izrādās – tā ir īstā tēma. Artūrs šī dzēriena izzināšanā ieguldījis daudz laika, ir zinošs gan alus vēsturē, gan somu tradīcijās. Vienlaikus jaušams, ka viņš labi orientējas mārketinga noslēpumos, jo vēstījumos par alu pozitīvie raksturojumi dominē.

Artūrs Dutka atklāj: «Alus ir tautas dzēriens, vienlaikus arī pārtikas piedeva. Pašlaik mainās modes tendences. Tradicionāli šķitis, ka pie brokastu vai pusdienu maltītes vislabāk piederas vīns. Tagad arvien populārāks kļūst lūgums pasniegt alu. Daudzās zemēs pusi no tirgus aizņem mazajās darītavās tapušais dzēriens.

Nelielajos brūžos ražotais alus ir piesātinātāks, dabiski tīrs, ilgāk noturēts. Daudzviet to pasniedz nefiltrētu. Tas nozīmē, ka dzērienā paliek visas labās īpašības, dabiskās sastāvdaļas, kas citādi būtu nošķirtas. Šādam alum nepievieno papildu piedevas (ir īpašo garšu alus – ķiršu, meža ogu, tur liek klāt šos augļus, citas dabas veltes un garšvielas). Tādējādi tiek ievērots klasiskais vācu alus darītāju likums (Reinheitsgebot), kas vēstī, ka alus top no četrām sastāvdaļām: ūdens, rauga, graudiem un apiņiem.»

Drošs bērniem
Artūrs alus tēmā «peld» profesionāli, iestarpinot stāstījumā dažādus interesantus faktus. Izrādās, ka Eiropā 16. gadsimtā alu deva arī bērniem. Skaidrojums tam gaužām vienkāršs – alus jāgatavo ļoti rūpīgi, brūzī nevar strādāt pavirši. 16. gadsimtā Eiropā bija izplatījušās daudzas lipīgas slimības, arī mēris. Ūdens kvalitāte bija ļoti zema, kas nereti kalpoja par cēloni slimību izplatībai. Savukārt alus darītāji izmantoja ļoti augstas kvalitātes ūdeni, citādi dzēriens nesanāca labs. Tādējādi alus bija droši dodams arī bērniem, protams, saprātīgos daudzumos. Ūdens dzeršana bija riskantāka.

Stāstot par ieradumiem un modi, Artūrs izklāsta viedokli par aizraušanos ar alus pildīšanu skārda bundžās. Vienubrīd tā bijusi teju obligāta lieta katrā brūzī. Nu šī mode attālinās, tāpat kā alus liešana plastmasas pudelēs. Baudītāji apjautuši – stikla un plastmasas tarā pildītie dzērieni nav salīdzināmi. Alum piemērotāka tomēr ir stikla pudele.

Ziemā lielākais patēriņš
Pēc tik saistoša ievada nevaru nepalūgt sarunu biedram raksturot somus kā alus lietotājus. Mūsu priekšstats par Somiju ir kā par zemi, kurā ir auksts un sasildīšanās nolūkos jālieto karstas tējas, kāds stiprāks grādīgais dzēriens. Šajā sortimentā vismazāk iederētos vēss un atspirdzinošs alus.

«Jums tas šķitīs neparasti, bet Rovaniemi alus sezona ir tieši pusgadu gara – tā ilgst no oktobra beigām līdz aprīļa beigām. Tas gan nenozīmē, ka Somijā alus ir ziemas dzēriens. Alu Rovaniemi dzer arī vasarā. Taču mūsu īpatnība, varbūt pat priekšrocība ir tūrisms. Ziemas mēnešos vērojams milzīgs iebraucēju pieplūdums. Te, lūk, atbilde par šo šķietami dīvaino statistiku,» skaidro Artūrs.

Zināšanai – tūristu lielo skaitu ziemā nosaka arī tas, ka daudzi apmeklē Ziemassvētku vecīša ciemu, kas atrodas tieši uz Ziemeļu polārā loka Rovaniemi pašvaldībā. Somiem ir izkopta bairīša baudīšanas kultūra. Somijā gada laikā izdzer pāri par 400 miljoniem litru alus. Artūrs novērojis, ka, piemēram, Vācijā un Austrijā alus saistās ar brīvības mirkli, ar pasēdēšanu draugu lokā, ar skaļiem festivāliem, ar vērienu. Arī Somijā alus saistās ar svētkiem – tas ir dzēriens saunā, pie ēdiena.

Jaunums ir došanās ar speciāliem dēļiem (ilahu) sērfot pa sniegu. Katram braucējam kā stila elements līdzi ir viena vai divas pudelītes alus. Tas kalpo par enerģijas avotu, jo ir barojošs dzēriens.

Vasarā lasīja ogas
Siekalām mutē sariešoties, nolemjam ar alus tēmu piepauzēt, lai atgrieztos pie tās pēcāk. Interesanti ir uzzināt, kā Artūrs, Mežotnes pagastā dzimis puika, nonācis Somijā. Atbilde pārsteidz ar šķietamo banalitāti. Jaunietis devies līdzi draudzenei uz pusgadu iepazīt Somiju, paraudzīties uz sevi no malas, šo to pamācīties, lai pēc tam atgrieztos Latvijā un meklētu turpmākos virzienus dzīvei.

«Rovaniemi sāku mācīties starptautisko projektu vadības programmā, brīvajā laikā šur tur pastrādāju, vasarā lasīju ogas (tikai savām vajadzībām). Pamazām Somija mūs ar Sintiju «ievilka sevī». Es deviņarpus gadu nostrādāju par dažādu Eiropas Savienības projektu ieviesēju. Darbs bija interesants, radošs, daudz nācās ceļot. Tas ļāva izkopt angļu valodu, apgūt somu valodas prasmes,» atceras Artūrs.

Interesants ir stāsts, kā no projektu menedžera viņš nonācis līdz savam biznesam un kāpēc tā izrādījusies tieši alus ražošana. Somijā Artūrs ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbībā, vēlēšanās veidot savu uzņēmumu bijusi jau labu laiku. Tikai īstā niša, kurā iesaistīties, vēl gaidīja atbilstīgu mirkli. Alus ideja iezibējās 2009. gadā, kad «Lapin Kulta» (latviešu valodā – ‘Lapzemes Zelts’) ražotni no Rovaniemi pārvietoja uz Somijas dienvidiem, atstājot Lapzemi bez savas alus ražotnes. Taču tad šis zibsnis vēl nepārvērtās realitātē.

Pārsteigums vietējā bārā
Reiz kopā ar norvēģu partneriem esot bārā, viņus pārsteidza vietējā alus trūkums piedāvājumā. Norvēģiem glāzēs ielēja firmas «Lapin Kulta» brūvējumu. Šajā uzņēmumā topošās dziras kvalitāte Somijā tiek ļoti zemu vērtēta. Šajā brīdī Artūru sasniedza īstais signāls.

Rovaniemi gadā apmeklē vairāk nekā 600 000 tūristu. Lapzemē viņus interesē viss: vietējo kultūra, daba, izklaides iespējas, arī ēdieni un dzērieni. Tūristi var baudīt somu degvīnu, bet viņiem nebija iespējas dzert kvalitatīvu vietējo alu. Tā dzima biznesa ideja.

Ar savu stāstu
Tika atrasts biznesa partneris, 2015. gada rudenī aizsākās uzņēmējdarbības aktivitātes, kas vainagojās ar uzņēmuma «Lapin Panimo» atvēršanu 2016. gadā. Pirmās pudeles pildītas 2016. gada septembrī. Uzņēmumā strādā pieci cilvēki. Patlaban top 12 dažādu nosaukumu dzērieni, kurus pilda tikai 0,3 litru tilpuma stikla pudelēs. Trīs šķirnes ir privātie pasūtījumi – šo alu piegādā konkrētiem pasūtītājiem, un to var baudīt tikai pie viņiem. Alus darītavas gada ražošanas jauda sasniedz 150 000 litru.

Katrai šķirnei ir savs nosaukuma stāsts. «Hippu» alus vēstī par Lapzemes zelta atradnēm. Tajās, lai arī nelielos apjomos, iegūst pasaulē tīrāko, kvalitatīvāko zeltu. Dažviet Lapzemē sastopamie kailie kalnu pauguri iedvesmojuši meistarus radīt «Kero» alu. Šie stāsti un idejas ir dabas iedvesmoti un pašu radīti.

Emocionāls notikums
Alus darīšanai Rovaniemi ir interesanta vēsture. Pagājušā gadsimta 30. gados te, skaistā no ķieģeļiem būvētā ēkā, bija augstas kvalitātes alus ražotne, ko kara laikā nopostīja. Pēc kara ražotne atjaunota, bet 60. gadu beigās to pārcēla uz Tornio, apmēram 130 kilometru no Rovaniemi, atstājot vien bezalkoholisko dzērienu ražotni.

Daudziem vietējiem alus brūža atjaunošana 2016. gadā bija emocionāli spilgts notikums. Pilsētā atgriezās nozare, kas savulaik Rovaniemi bija ļoti populāra. Pašreizējais Rovaniemi mērs jaunībā bija strādājis toreizējā alus darītavā. Ierodoties «Lapin Panimo» ražotnē, viņa acīs bija aizkustinājuma asaras. Pilsētā atjaunota nozare, kurā savulaik viņš, viņa tēvs bija strādājuši. Šis ir viens no Artūra aizkustinošākajiem stāstiem.

Vissvarīgākā ir ģimene
Noslēgumā vēlreiz novirzāmies no alus tēmas, lai daudzpusīgāk iepazītu Artūra personību. Tās svarīgākā iezīme izskan viņa atbildē, kad tiek lūgts nosaukt dzīvē nozīmīgāko, – bez apdomas izskan vārds «ģimene».

Artūra un Sintijas Dutku ģimenē lielākie bērni skolā mācās somu valodā, mājās visi runā latviešu valodā. Tā tiek turēta lielā godā, jo ir dzimtā valoda. Latviski bērniem jāprot arī tādēļ, lai vecmāmiņas, kuras mazie Latvijā regulāri apciemo, varētu ar viņiem sarunāties. «Bērni mums ir Somijā dzimuši un dzīvojoši mazie latvieši. Mums visiem ir saglabāta Latvijas pilsonība.

Cilvēki, ar kuriem dzīvē sastopamies, nāk un iet. Mūsos paliek saskarsme ar viņiem. Sevi, savus nospiedumus mēs atstājam citos. Tomēr ir pamatvērtības, kas neizzūd. Man jēdziens «mājas» asociējas ar skaisto Jumpravmuižas parku, ar Lielupi. Ģimenē esmu vidējais no trim bērniem. Savulaik daudz nācās vecākiem palīdzēt darbos. Savā mājas saimniecībā tāpat vajadzēja daudz strādāt. Tie ir mani bērnu dienu atmiņu nospiedumi – neizzūdoši.

Tas viss veido mūs kā personības. Par sevi varu teikt, ka esmu sabiedrisks, komunikabls, lai gan atceros, ka skolā uzstāšanās publikas priekšā nāca ar lielu stresu un pārdzīvojumiem. Īsti nemāku pateikt, kur šīs bailes pazuda. Varbūt viesnīcā strādājot, jo tur izejas nebija – ej, runā, sniedz kvalitatīvus pakalpojumus klientiem, ja ne, vari doties cita darba meklējumos,» vērtē Artūrs.

Somiem atšķirībā no latviešiem nav tik izteikta sava kaktiņa, sava stūrīša zemes izjūtas. Ja soms atradis saistošu darbu un dažādu iemeslu dēļ tas nav tuvu viņa mājvietai vai tiek pārcelts citur, viņš maina dzīvesvietu. Somiem salīdzinājumā ar latviešiem pārdot māju un doties dzīvot citur ir daudz vieglāk. Jaunajai paaudzei tas ir īpaši izteikts. Kad dzīvē pietiekami sasniegts, daudzi atgriežas pie savām saknēm. Par sevi Artūrs pašlaik konkrēti neizsakās.

ARTŪRS DUTKA. PIETURAS PUNKTI

Artūram Dutkam pasē ierakstīts vārds Arturs. Bauskas slimnīcā viņu pieņēma vecmāte krieviete. Rakstot bērna vārdu, viņa «pazaudēja» garumzīmi. Dokumentos tā arī tas palika.

Dzimtās mājas atrodas Mežotnes pagasta Karogā. Mācījies Mežotnes pamatskolā. Nav vēlējies turpināt mācības vidusskolā Bauskā, devies uz arodskolu Cēsīs. Tur puisis apguvis mēbeļu galdnieka arodu. Pusgadu nostrādājis šajā profesijā, Artūrs sapratis, ka ikdienas darbā vēlas būt cilvēku vidū. Rīgā viņš apguvis viesnīcas darbinieka un bārmeņa prasmes. Trīs gadus nostrādājis viesnīcā «Radison SAS». Studējis arī biznesa augstskolā «Turība» un Rīgas Tehniskajā universitātē.

Somijā Artūrs nonāca 2004. gada rudenī. Kopā ar draudzeni bija nolemts šajā ziemeļvalstī pavadīt sešus mēnešus. Taču tas ievilcies
14 gadu garumā.

Ar sievu Sintiju apprecējās 2006. gadā. Ģimenē aug divas meitiņas un dēls.

Artūra sirdslieta ir aktīva sportošana. Savulaik bijuši labi rezultāti skriešanā. Daudz laika aizvada volejbola treniņos, spēlē basketbolu. Kopā ar dēlu trenējas hokejā, spēlē futbolu.

Dzīvē vislielāko prieku dara ģimene, tracina iecerētā ritma, plānotās notikumu gaitas nojukšana. Tam gan nereti ir risinājums – jāspēj klausīties, sadzirdēt otru. Protot ieklausīties citā cilvēkā, sadzirdot viņa auru, var iemācīties ko jaunu. Ieklausoties citos, iespējams izvairīties no nevajadzīgiem, negaidītiem pārsteigumiem.

IEDVESMAI

Uzņēmuma «Lapin Panimo» iedvesmas avots ir Lapzeme. Te viss kļūst skaists un nobriest bez papildu piedevām un krāsvielām. «Lapin Panimo» alus papildu aromatizētāji ir svaigais vējš, kas pūš no polārā loka, sniegā mirdzošie pakalni, ziemeļblāzma polārās nakts debesīs un pusnakts saule polārās vasaras zilajā debesu jumā, krāšņām liesmām degošās koku lapas rudens ainavā un somu dvēsele.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Seši mēneši izvērtušies četrpadsmit gados

Kategorijas