Pie sirsnības un spēka avota

Elīna Jegorova, Elvīras Piebalgas un Jāņa Pavāra mazmeita

2018. gada 24. jūlijs 00:00

Vecvecāku stādītajās ābelēs satupušie āboli gatavinās, un tā ir kā savdabīga laika atskaite līdz vasaras nogalei, kad ābeles rokas tos iesēdinās rudens iekrāsotajā zālē. Jāņogas krūmos kā koši sārtas krelles izrotā vasaras zaļi krāsoto dārzu manu vecvecāku mājās, Bārbeles pagasta «Veldzēs». Uzturot dzimtu kopību, šeit notika otrā mūsu satikšanās.

14. jūlijā, atvēlot laiku starp Dziesmu un deju svētku emocijām un futbola kaislībām, pulcējās Mustermaņu, Druseiku, Āžu, Piebalgu, Upelnieku un Bikšu senču atvases, kuru priekšteči 19. gadsimta sākumā ir Piebalgu dzimtai piederīgie. Kopš pirmās tikšanās ir aizritējuši divi gadi. Turpinājām toreiz sāktās tradīcijas: mastā pacēlām dzimtu satikšanās karogu, saredzēšanos nostiprinājām ar uguns rituālu un kopīgi dziedājām senču iemīļoto dziesmu «Spīdēj’ mani glāžu logi». Juris Bikšus, pirmais no mūsu saimēm, 1993. gadā sāka izzināt Bikšu dzimtas saknes. Viņa pierakstītās atmiņas man ir bijušas ļoti lietderīgas tālākajiem pētījumiem. Šoreiz aicinājām, lai viņš paceļ dzimtu satikšanās karogu. Sanākušie bildējās pie īpaši izveidotās senču bilžu sienas. Bija iespēja iesaistīties novusa un galda hokeja spēlē. Savukārt Kārļa Piebalga mazmazmeita Ieva Piebalga bija parūpējusies par radošām nodarbēm, piemēram, sapņu ķērāju veidošanu, hennas zīmējumiem u. c. Katrs varēja sevi atrast apskatē izvietotajā kuplajā dzimtu kokā un «nokļūt» līdz senākajiem, man zināmajiem senčiem no 19. gadsimta sākuma.

Gatavojoties šim saietam, sāku realizēt ideju par mūsu dzimtu apvidvārdu, teicienu un nostāstu apkopošanu. Īpašajā izdevumā bija lasāmas dažas atmiņas, kas pierakstītas, tiekoties ar Laimdotu Mustermani Jaunsaulē, Kārli Āzi Jelgavā un Helēnu Fišeri Rīgā. Šo ideju turpinu realizēt.

Satikšanās idejas mūžīgais dzinējs un sirds ir mana mamma Brigita Krauze. Viņas roku aprūpētas un koptas ir vecvecāku mājas, kuras, vienmēr sapostas, mūs gaida! Tamdēļ Tev, māmiņ, vismīļākais un vislielākais paldies!

Pateicos ikvienam par atbalstu un kopā būšanu! Prieks, ka mūs uz tikšanos aicina pašu vēlme, nevis pienākums. Zinu, ka vēl daudzi vēlējās nokļūt 14. jūlijā Bārbelē un domās bija kopā ar mums!

Ticu, ka ikkatram šo tikšanās reižu viens no lielākajiem ieguvumiem ir apziņa, ka spējam vienoties idejā, lai taptu kas skaists un vērtīgs. Tas ir mūsu sirsnības un spēka avots, kas skar dvēseles, tā ir apzināšanās, ka mūsu mājas ir tur, kur ir mūsu sirds, – Latvijā.
Rudens vēl nebūs paspējis atvest garos novakarus, kad ar bilžu albumiem klēpī un pilnu ķoci (kā sacīja senāk) ar āboliem no vecvecāku dārza dosimies ciemos pie vecākajiem dzimtu pārstāvjiem, kuri nevarēja mērot ceļu līdz Bārbelei.

Uz tikšanos dzimtu pulcēšanās trešajā reizē!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pie sirsnības un spēka avota

Kategorijas