Mūsas ūdeņos Mežāžos uzstāda peldošu laipu

Uzlikt savu zvilni un ļauties saules staru valdzinājumam, izklāt dvieli uz gludu dēļu rindas un, atlaižoties uz līgani šūpojošas virsmas, justies kā uz jahtas klāja vai arī piesēst, iemērkt kājas ūdenī un raudzīties uz neskaitāmiem raudu bariem kristāldzidrajā ūdenī. Tas viss iespējams tepat Bauskas novada Gailīšu pagasta Mežāžu peldvietā.
Jūnija pēdējā dienā projektā «Mēs savam novadam» te uzstādīta peldoša laipa. «Pasakaina vieta, prieks par labi paveiktu darbu. Savulaik te bija čūskulājs. Zalkši ir iecienījuši šīs puses krūmājus un zālienu, pārošanās laikā tuvējos dārziņos to ir ka biezs,» teic Mežāžu peldvietā sastaptā uzvariete Lija Stīpniece.
Īpašs prieks bērniem
«Tagad peldvieta regulāri tiek pļauta un uzturēta kārtībā, ir sakārtota, skatam tīkama vide,» vērtē L. Stīpniece. Viņa uz upi dodas ik rītu un, ja sanāk, arī pa dienu, vakaros gan peldētluste esot mazāka. Peldētāji sarodoties jau ap sešiem rītā, pirms darba pagūstot veldzēties Mūsas ūdeņos. «Jābauda vasara, tās pēdējā laikā tik cimperlīgas, pērn bija ļoti maz siltu dienu, bet šogad saule lutina. Ja upe ir deguna galā un ja nevar atnākt, tad ko vēl vajag?!» teic L. Stīpniece.
Īpaši liels prieks par peldvietu ir Uzvaras bērniem. Desmit gadu vecā Adriana Maļeca labprāt sauļojas uz jaunās laipas, demonstrē mums arī dažus lēcienus un aizrautīgi stāsta, ka šeit iespējams spēlēt paslēpes. Arī zivis parocīgi ķert ar makšķeri, tik skāde, ka tās kārtīgi piebarotas un cope nav interesanta.
Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis atklāja, ka vietējiem puišiem ideja par šādu peldošu laipu bijusi jau pagājušajā gadā, taču tā palikusi vien «prāta vētras» līmenī. «Stiprais dzimums vairāk ir darītāji, ne papīru rakstītāji. Tāpēc prieks, ka pagastā ir biedrība «Sadarbības tilts», kuru dibinājušas māsas Irēna un Laila Kalniņas, kurām ir krietna pieredze projektu gatavošanā. Kopsadarbībā vēl viens projekts realizēts,» gandarīts ir A. Gurkovskis.
Daudz paveic pašu rokām
«Laipas konstrukciju nedaudz «nošpikojām» no uzņēmumiem, kas pārdod līdzīgas. Firmu mājaslapās izpētījām, zvanījām un teicām, ka vajag tikai caurules, uz kurām montēt dēļus. Tos pirkām gaterī, jo tā ir lētāk. Par dēļiem un peldošo pontonu iekļāvāmies piešķirtajā 960 eiro novada finansējumā. Par pagasta naudu iegādājāmies skrūves, ķēdes un stiprinājumus. Uz pašu pleciem palika piegādes, uzstādīšanas un krāsas izmaksas. Sanāca vairāk nekā 1000 eiro,» raksturo A. Gurkovskis.
Viņš nosauc nozīmīgākos palīgus: Mārtiņš un abi Māri Bluši, Jānis Rullis, Egils Buls, Jānis Aizbalts, Leo Linards Tamašūns, Kristers Ķūrēns, Mārcis Pļaviņš un citi. Tagad virmo jaunas idejas – vajag vēl vienu peldošu konstrukciju, tikai mazāku, ko novietot upes vidū, lai arī pieaugušie var droši lēkt ūdenī. Pret šo aktivitāti ir divējāda attieksme. Vieni teic, ka ir liels traumatisms, citiem tā šķiet jauka izklaide.
A. Gurkovskis atminas, ka šeit peldvieta bijusi jau 80. gados, taču tad tā aizaugusi un piemirsta, bijušas citas, kas iedzīvotājiem šķitušas tīkamākas. Pēc tam aizaugušas arī tās, bet ap 2013. gadu pārrobežu projektā iztīrījuši krūmus, aizaugušo dūksnāju, labiekārtojuši teritoriju, un līdz šim brīdim pašvaldība to uzturot pienācīgā kārtībā. «Lielus ieguldījumus tas neprasa, grants krava izmaksā ap 160 eiro, to katru gadu arī neatjaunojam, vien izlīdzinām, pielabojam. Mazuļiem tīkamākās ir rotaļas piekrastes smiltīs. Zāli upmalā pļaujam regulāri, upes gultne, kur aktīvi peldas, tik ļoti neaizaug, pārējo par novada līdzekļiem jau trešo gadu pēc kārtas iztīra amfībija,» stāsta A. Gurkovskis.
Viņš ir pārliecināts, ka arī par mazu naudas summu ļoti daudz var izdarīt. Pašvaldības piedāvātā iespēja iesaistīties projektā un īstenot kaut ko savas dzīves telpas sakārtošanai ir vairāk jāizmanto. A. Gurkovskis piekrīt, ka daudzus attur birokrātiskās prasības, taču šis kumoss esot jānorij. «Ja ir, kas uzņemas papīra lietas, var īstenot daudzas idejas. Vajadzīgi divi trīs cilvēki, kuri iedod impulsu, «iedegas» par kaut ko, tad visas lietas aiziet. Vajadzības jau ir. Esmu pieredzējis ne mazums situāciju, kad nāk uz pārvaldi un norāda, ka tas jāsakārto un tas jāizdara. Es pavēstu, ka arī pašiem ir iespēja kaut ko darīt,» stāsta A. Gurkovskis.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»