BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Pašvaldības meklē labākos latvāņu apkarošanas veidus

Indra Vētra
Vietējās ziņas

2018. gada 23. jūlijs 07:45

762
Pašvaldības meklē labākos latvāņu apkarošanas veidus

Cīņa ar latvāni, ko Latvijā ieveda 20. gadsimta 40. gadu beigās, sākot audzēt lopbarību, ir sarežģīta, lai arī tiek izmantotas gan mehāniskas, gan ķīmiskas, gan bioloģiskas apkarošanas metodes un to kombinācijas. Auga sēklas ir ārkārtīgi izturīgas, ar pļaušanu vien nepietiek, sērgu izplata putni, ūdens, lauksaimniecības vai cita tehnika.

Rundāles novadā nevēlamos augus divreiz gadā pļauj individuālā uzņēmuma «Gita Muceniece» darbinieki. Šogad latvāņi pļauti 12. un 20. maijā, visvairāk to esot Rundāles novada Saulaines ciemā – pushektārs. Pļaušanu finansē no Rundāles novada pašvaldības labiekārtošanas budžeta. «Ar latvāņiem ir ļoti grūti cīnīties, jo tie nepārstāj augt. Ir iegādāta inde, lai starp pļaušanas reizēm augus novājinātu,» skaidro Rundāles novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilvija Tetērina.

«Jāpļauj pirms sēklas dzīšanas. Man nav grūti, to daru aptuveni četrus gadus, sēžot traktorā. Šopavasar latvāņu augšanas vietas migloja. Nav indes, kas to iznīcinātu pašā saknē. Visvairāk ir aizaugusi privātā zeme. Esmu redzējis, ka saimnieki pļauj, bet ne regulāri,» stāsta rundālietis Normunds Mucenieks.

Arī Iecavas novadā latvāņus pļauj divas reizes gadā. Šogad tas darīts jūnija beigās. Visvairāk latvāņu esot Zorģu ciemā – viens hektārs. Tos izpļauj vietējā ciema zemnieku saimniecības strādnieks un finansē Iecavas pašvaldība. «Šogad pie šī darba ķērāmies nopietnāk. Jebkurš nevar tos pļaut, jābūt ļoti uzmanīgam, lai nesavainotos. Ceru, ka nākamgad mums būs lielāki panākumi – gatavojamies augus indēt,» atklāj Iecavas novada domes izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs.

Zemkopības ministrijas lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente Daiga Bajale atgādina, ka Augu aizsardzības likumā noteikts aizliegums audzēt un ievest invazīvās augu sugas, bet, ja tās izplatījušās valdījumā vai īpašumā, zemes īpašniekam tās jāiznīcina un jāziņo Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) par to izplatību. Latvijas likumos paredzēta iespēja, ka VAAD, Vides aizsardzības valsts iestādes un pašvaldības var sodīt īpašnieku, ja tas neko nedara.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu zemes valdītājs vai īpašnieks var tikt brīdināts, tāpat viņam var uzlikt naudas sodu – fiziskai personai no 100 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro. 2008. gada 14. jūlija Ministru kabineta noteikumi Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvā ņa – izplatības ierobežošanas noteikumi paredz: ja zemes īpašnieks neveic latvāņa ierobežošanas pasākumus, tos jāorganizē un jākoordinē vietējai pašvaldībai. Zemes īpašnieks sedz izdevumus, kas saistīti ar latvāņa izplatības ierobežošanu.

Latvāņu izplatību kontrolē gan VAAD, gan pašvaldības. Dažas novadu domes ir izstrādājušas latvāņa izplatības ierobežošanas organizatorisko plānu. Lai ieinteresētu arī zemes īpašniekus, vairākas pašvaldības par cīņu ar latvāņiem piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, rīko talkas, kā arī par zemes īpašnieku pozitīvo pieredzi ievieto informāciju reģionālajos preses izdevumos.
Kategorijas

Kategorijas