Ar ziemas rapšu pļauju sāk ražas cēlienu

Pavasara sausie mēneši jau agrīni ļāva izteikt prognozes, ka ražas samazinājums būs visām graudaugu kultūrām.
Ziemāju sējumus šī gada laika apstākļi tik krasi nebūs ietekmējuši, bet par vasarājiem zemnieku secinājumi ir skeptiski. Sevišķi, ja tika apsēts vēlu, īsi pirms sausuma perioda.
Zeme ļauj spītēt gadiem
Patlaban gan tikai izlases veidā sākusies ziemas rapšu pļauja. Iekūlums vidēji par tonnu mazāks. Masveidā pļauja varētu sākties nedēļas nogalē vai nākamnedēļ, jo rapši daudzviet vēl nav nogatavojušies, bet, protams, ja netraucēs lietavas.
Nedēļas sākumā Codes pagasta laukā ziemas rapšus sāka kult zemnieku saimniecība «Purvišķi». Īpašnieks Uldis Purvišķis ir viens no visvecākajiem novada zemniekiem, cienījams vīrs, kam jau pāri astoņdesmit. Vai daudz ir tādu zemnieku, kas būtu gatavi tik ilgi strādāt? Kopējā saimniecības zemes platība, ieskaitot nomas laukus, ir simt desmit hektāru. Ziemas rapši iesēti trīsdesmit hektāros. «Pirmdien pirms negaisa nokūlām tikai divus bunkurus, steidzāmies aizvest uz «Bauskas klēti», taču labprāt vedam arī uz «Ciņiem», kur tuvāk. Lai gan šodien ir mākoņains, noteikti kulšanu atsāksim, par laimi, laika apstākļi ir labvēlīgi. Sējumi ir gan Gailīšu pagastā, gan citviet. Pirmajai kraviņai mitrums bija trīspadsmit procenti,» tā kulšanas sākumu raksturoja ceturtdien laukā sastaptais Uldis Purvišķis. Ražas laiks sācies arī dēla Raita saimniecībā SIA «Maiss RP», kurā ir ap astoņdesmit hektāriem.
Iekūlums mazāks nekā pērn
Mārīte Ķikure, kooperatīva «Saimnieks–V» vadītāja, par saviem laukiem saka: «Vēl rapšiem jāgatavojas, varētu sākt nedēļas nogalē vai vēlāk, bet vairākas Codes pagasta saimniecības mums jau ved ražu: «Zeltkalniņi», «Līdumi», SIA «Mālnieki», z/s «Līgas» no Mežotnes pagasta. Ātri pārejošs lietus neskādē rapšiem, bīstamas ir ilgstošas lietavas, kā tas bija pagājušajā gadā.»
Mežotnes pagastā zemnieku saimniecības «Kaigari» saimnieks Artis Dzelzkalējs novācis jau piecdesmit procentu ziemas rapšu. «Reāli rapši gatavi, raža gan zemāka, nokuļam vidēji līdz trim tonnām no hektāra. Mitrums bija labs – ap astoņiem procentiem. Turpinām strādāt.»
Ilmārs Pētersons no zemnieku simniecības «Baltiņi» Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā atzīst, ka ir spiests nogaidīt, jo ceturtdien sākt rapšu pļauju traucējis lietus. Viņš teica, ka raža simt trīsdesmit hektāros gatava novākšanai.
Mums, satiksmes dalībniekiem, tikai jāatceras, ka jāizturas iecietīgi, ar cieņu pret zemniekiem, kad pa šosejām pārvietojas kombaini un kravas ar jauno ražu.
VIEDOKLIS
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti atzinuši, ka graudi būs rupjāki, bet ne ražīgāki. Šī gada sausums un karstums, kas lielākajā valsts daļā valdīja aprīlī, maijā un jūnijā, ievērojami ietekmēs graudu ražu. Eiropas Komisija prognozē, ka kviešu raža Latvijā samazināsies par deviņiem procentiem. Arī LLKC augkopības speciālistu apsekojumi liecina – vasarāji, it īpaši
Kurzemē, šogad cerojuši maz vai nav cerojuši vispār, kas uz labu ražu cerēt neļauj.
Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs:
«Maijā un jūnijā graudaugiem formējas raža, veidojas attiecīgo stiebru skaits uz kvadrātmetru un graudi vārpās. Svarīgs ir mitrums, šogad tā trūcis gandrīz visos laukos. Sausuma ietekmē Kurzemē vasaras rapši maz zarojuši, daudzi ziedi tukši, un tie nobirst. Biezība vasarājiem arī nav apmierinoša. Vidzemē un Latgalē atkarībā no tā, kur nokrišņi tikuši vairāk, lauki izskatās apmierinoši, tomēr mitrums, kas sagaidīts jūnija beigās un jūlija sākumā, ļauj cerēt vien uz lielāku graudu rupjumu. Savukārt Zemgalē mitruma trūkumu vizuāli tik ļoti novērot nevar, jo šajā reģionā vairāk dominē ziemāji, kas spēja izmantot agro pavasara mitrumu.» Kopējās graudaugu platības šogad ir 703,5 tūkstoši hektāru.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»