Literārā lappuse

2018. gada 20. jūlijs 00:00

Valija Reinicāne ir Bauskas novada literātu apvienības «Akmeņi zied» dalībniece. Mūsu pilsētā dzīvo kopš 1985. gada, viņas dzimtā puse ir Madonas novada Kalsnava. Jūlijā V. Reinicāne svinēja skaistu dzīves jubileju. Tāpēc iepazīstinām lasītājus ar viņas pārdomām un dzejas pasauli.

***
VALIJA REINICĀNE

– Manī joprojām mīt mūžīgais students un kāpēcītis, kas nemitīgi atklāj arvien jaunas atziņas Dieva radītajā, Skaistajā Pasaulē. Es nepārstāju apbrīnot Visuma, Pasaules un Cilvēka unikālo uzbūvi un kārtību, to Gudrību un Skaistumu, kas ielikts Radībā. Tas izskaidro, kāpēc mākslinieki tik dažādi un daudzveidīgi attēlo un apdzied šo Skaistumu. Mēs šajā bezgalībā esam kas vairāk un skaistāks! Rainis ir teicis, «Kas es esmu pats – tas ir mans gars! Es neesmu viens...»

Jau no bērnības ļoti daudz lasīju, pat naktīs, ar lukturīti zem segas. Mani satrieca tas, cik liels ir rakstītā Vārda spēks! Rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki šķita nākam no citas, it kā pārpasaulīgas dimensijas. Manā jaunībā bija grāmatas, dzeja, teātris, muzeji, ceļojumi, kino un sirsnīga draudzība, bet nebija televizora; toties manī bija liela vēlēšanās labāk un pilnīgāk izprast cilvēku un cilvēces vēsturi. Nolēmu studēt gan filoloģiju un literatūru, gan vēsturi, arī mākslas vēsturi un nedaudz medicīnu. Šīs dažādās zināšanas cita citu papildināja un attīstīja vispusīgu skatījumu.

Mūža labākajos gados studēju arī teoloģiju, kas deva pavisam citu priekšstatu par Visu. Studijas joprojām turpinās!

Nesen pavisam negaidīti atkal uzsāku studijas – dzejas mākslas izzināšanā. Apbrīnoju, kā var izteikt dziļas atziņas tikai dažās rindiņās vai pat vienā vārdā, kas ietekmē daudzu cilvēku domāšanu un uzskatus; atziņas, ko atceras no paaudzes paaudzē. Man ir savi favorīti. Neesmu īpaši sapņojusi par rakstīšanu, jo apzinos šīs misijas atbildību. Dzeja pie manis ir atnākusi negaidīti, ciešanās, kā Dieva dāvana. Kādu laiku nevarēju staigāt. Dievs laikam lika apstāties dzīves skrējienā, lai es atklātu citu dzīves dimensiju un pievērstos cilvēka iekšējai pasaulei, kurā ir tik daudz neiepazīta. Dzejā esmu iesācēja. Meklēju savu stilu un formu. Kāpēc man ir jāraksta? Dzeja man ir lūgšana, dialogs ar Dievu, sevi un cilvēkiem par pasauli, par dzīves svarīgiem jautājumiem. Kāpēc es esmu šeit un tagad?

Negaidīti arī haika (haiku – japāņu filozofiskā dzejas forma) atrada mani. Tikai trīs rindiņas, kas uzrunā dvēseli. Acumirklī nāk kāda atziņa. Dzīvē galvenais ir ģimene, attiecības ar cilvēkiem un attieksme pret Dievu, kas ir stiprākais pamats mīlestībai uz savu tuvāko, savu zemi, tautu un valsti. Mīlestībai, kura nevar pastāvēt bez Dieva Vārda Gudrības.

Māras zemei – 800
Māras zeme
Māte Latvija
No nežēlīgiem vējiem
Gadu simtiem
Dieva svētīta
Un sargāta
Kā roze
Kā lilija
Stalta
Pret Debesīm
Paceltās rokās
Cerības zvaigznes
Pāri Latvijai
Mirdz
Esam stipri
Vienotā lūgsnā
Skanīgā dziesmā
Dzīvības dejā
Tu un es
Mēs esam Latvija
No visas sirds

Latvijai
Cieši tik cieši
Saplūst tik cieši
Kā mīļotiem
Savīties apvīties kā vīteņiem
Sadoties rokās un sapīties
Tautu meitu bizēs
Tik garām kā Baltijas ceļš
Ciešai kā kakla rotai
Dzintara krāšņumā košai
Ilgoties vienam pēc otra
Kā debesis pēc Baltijas jūras
Piesprausties piekļauties
Kā saktai pie krūts
Kopīgās slāpēs un sāpēs
Spēsim sajust viens otru
Kā pukst otra sirds
Tautas sirds

Šī Brīnumzeme uzticēta Tev!
Tev šī ziedu krāsu burvība
Un reibinošu smaržu virpulis.
Un valdzinošās skaņas klusumā
Ar saules deju zilās debesīs!
Jel apstājies! Un ieklausies!
Tad ielūkojies ziedu acīs – tas
viss ir Tev!
Tev krāšņais Mīlestības sveiciens!
Tu esi ļoti mīlēts, sargāts, apbrīnots!
Tavs Radītājs ir vēlējies,
Lai Tu šo Brīnumzemi
Sargātu un koptu,
Vairotu un apbrīnotu.
Ar sirdi sajust Mīlestību spēsi,
Ja noticēsi Brīnumiem ap sevi.
Tie aicina būt pamanītiem,
Ar sirdi sadzirdētiem:
«Šī Brīnumzeme uzticēta Tev!»

es esmu no...
No neredzamām stīgām
Visumā
skan Mīlestības dziesma klusumā
es esmu no Mūžības
Svētai Mūžībai
es esmu no Gaismas
dzīvības gaismai
es esmu no Prieka
pāri plūstošam priekam
es esmu no Gudrības
gudrībai radošai dzīvei
laimīgai svētai
es esmu šeit mirklis
lai ieietu Mūžībā jo esmu
no Mīlestības Mūžīgās
spēka Avots
Patiesības Vārds
klusumā skan
tev un man
Es esmu...

Kas esmu es?
Kas esmu es?
Kāpēc es esmu šeit un tagad?
Vai dzirdi – dzīve uzdod jautājumu:
Kas esmu es?
Kāpēc es esmu šeit un tagad?
Tikšķ pulkstenis –
Kā izmantoju laiku,
kas man ir atvēlēts?
Vai dzīve paskrien garām?
Vai dzīvei paskrienu es garām?
Vai jautājumus dzirdu,
Vai vieglāk darbos iegrimt,
Lai nedzirdētu:
Kas esmu es?
Kāpēc es esmu šeit un tagad?
Un pienāk laiks, kad sirdī
Nevar apklusināt balsi,
Kas grib no manis dzirdēt:
Kas esmu es? Ar ko es sākos?
Kāpēc es esmu šeit un
Tagad šai pasaulē?

Tu esi Visuma daļa
Nedzīvo, neriņķo savā
Šaurajā telpā un elpā
Nemanot nonāksi bīstamā
Atvara telpā un elpā
Tur pazūd saprāta spējas
Dzirdēsi bīstamo iedvesmu spējas
Atveries, izej dievišķā
Skaistuma telpā un elpā
Tu esi cilvēces
Visuma daļa.
Elpo ar Visumu kopā
Ar Dievu un cilvēkiem mīlas elpā
Tad Visumā būs pilnīgā elpa

Brīvprātīgā trimda
Dzīve kā svece izdeg
Ciešanās un ilgās
Vai sirdis atmodīsies
No pasaulīgiem maldiem
Valgiem
Nemierīgās sirdis
Brīvprātīgi nonāk
Elku trimdā
Brīvie – nebrīvē
Un dzīves ceļos maldās
Skaistās ilgas
Kā taurentiņi ieslodzīti
Dziļi sirdī
Kā māja pilna krāmu
Tā prātā sirdī
Elki cerība
Un kaut kur vietiņa
Ir Jēzum atvēlēta varbūt
Viņš kādreiz
Noder ar

Sirds dzirde
Cik skaista dzīve kļūtu,
Ja klausīties es spētu
Ar sirdi mīlestībā,
Kas pulsē Visumā.
Kā simfonija skan
Ap mani, manī dzīve
Te minorā, te mažorā
Un bieži maldu skaņās.
Kā sirdij dzirdi attīstīt
Un patiesību saklausīt?
Kā atšķirt viltus skaņas,
Kas maldos ietin mani?
Ir dziļi sirdī Skolotājs,
Mans dzirdes patiess
Skaņotājs,
Kas māca redzēt dzirdēto,
Šo noslēpumu mūžīgo.

Gaisma svētkus svinēs
Ar vēja spārniem skrien
domas
Pāri plašai pasaulei –
Tik tālu esam no sevis pašiem,
Savām mājām.
Bet vasara steidz pretī
Ar jāņuzālēm, ar ziedu pļavām,
Ar rasas dimantiem,
Bet nav neviena mājās.
Pie Patiesības sliekšņa stāvu.
Kas esmu es, ar ko es sākos?
Un skrienot apkārt pasaulei,
Es paskrienu sev pašam
Savām mājām garām.
Sirds – ceļa rādītājs
Pie sevis paša mājās.
Un redzi –
Jāņu tārpiņš pretī steidz
Un mīļi čukst.
Es ticu –
Gaisma svētkus svinēs
Mūsu mājās!

Haikas
Strauts un okeāns
Cilvēks un Dievs
Mūža Noslēpums

Latvija maza
Jūra liela un dziļa
Ticība stipra

Neredzamais sēklā
Lielākais brīnums
Dieva gudrībā.

Patiesības stars
Līdzīgi zvaigznēm staro
Pāri laikmetiem
No pelniem, drupām
Tevī jaunu dzīvi ceļ
Mūžības Sēkla!

Zaudējot Dievu,
Svešinieki kļūstam sev
Iznīcību radam

Dzīves paradokss
Dot, mīlēt, zaudēt, mirt sev.
Gūt pārvērtības.

Dziļākā aka
Kurā reti ieskatās
Ir cilvēka sirds

Ģēnijs ir nīstams
Mīlestība bīstama
Naidam neder abi

Niknums vai rūgtums
Iznīcina tev sirdi
Māksla mīlēt glābj

Jūrai ļoti sāp!
Piedod! Esi mierīga!
Nožēla pieņemta.

Kāpurs. Tauriņš.
Skaistums! Mirklis! Mūžība!
Dzīves Noslēpums!

Visuma skaņas
Operas mistērijā
Mūzikā pārtop

Puķu dārzā
Ieej pazemīgi klusi
Atklājējs tu kļūsi.

Ceriņi zied.
Dzīves prieks gavilē
Ceriņu smaržā!

Rododendri zied.
Dzīves krāsu mūzika
Sirds atmiņā zied!

Rododendru dārzs
Kā daudzkrāsainās dzīves
Smaržu mūzika!

Rožu lapiņu zīds.
Mūžīgās Mīlestības
Pieskāriens dvēselei!

Rožu ziedu zīds
Dvēseli ielūdz Visuma
Mīlestības dejā

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Literārā lappuse

Kategorijas