Izvēlas sēsties nevis pie auto, bet gan velosipēda stūres

2018. gada 22. jūlijs 13:51

333

Izvēlas sēsties nevis pie auto, bet gan velosipēda stūres

Pēdējā laikā arvien aktīvāki kļūst cilvēki, kuri ikdienā pārvietojas ar velosipēdu. Viņi veido domubiedru grupas, savam pulciņam aicinot pievienoties arvien jaunus biedrus. Diezgan regulāri tiek rīkotas dažādas kampaņas, lai ikvienu pievērstu veselīgajam pārvietošanās veidam, piemēram, akcija «Diena bez auto». Riteņbraukšana nodrošina veselīgu un izdevīgu dzīvesveidu. Velosipēds kļuvis par daudzu iedzīvotāju neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.

Bauda svaigu gaisu
Aktīva velobraucēja ir Sintija Leigute – ceļu uz un no darba jaunā sieviete mēro ar riteni. Tā kā darbs ir pilsētas centrā, ceļā no dzīvesvietas viņa pavada 15 minūtes. «Es jau divus gadus izmantoju velosipēdu, braucot uz darbu, jo tā ir ērtāk nekā ar autobusu vai kādu citu transporta līdzekli. Patīk, ka varu justies brīvi, ieelpot svaigu gaisu, nevis sēdēt piesmakušā autobusā,» izvēli ikdienā pārvietoties ar velosipēdu pamato S. Leigute.

Tā kā ikdienas darba vajadzībām S. Leigutei jāmēro ceļš arī uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, tad velosipēds tiek izmantots arī ceļam uz turieni un atpakaļ. Arī ārpus ikdienas vajadzībām S. Leigute labprāt pārvietojas ar riteni. «Ar velosipēdu dodos visur,» stāsta S. Leigute.

Ērti un ātri
S. Leigute ir pārliecināta – braukšana ar velosipēdu ir ērts, ātrs, veselīgi sportisks un lēts pārvietošanās veids. «Netiek piesārņots gaiss, un būtiski tiek ietaupīti līdzekļi,» vērtē S. Leigute. Finanšu ietaupījums ilgākā laikā ir ļoti jūtams. Sieviete izrēķinājusi, ka, ikdienā neizmantojot auto, ietaupa tik daudz, lai varētu doties kādā ceļojumā. Jaunā sieviete saskata daudz priekšrocību šādam dzīvesveidam, tādēļ atgādina: «Braucot ar velosipēdu, mēs kļūstam veselīgāki un enerģiskāki, pozitīvi uzlādējamies. Nav jāsēž sastrēgumos, visur var ātri nokļūt.»

S. Leigute iesaka ikvienam ķerties pie velosipēda stūres un nebaidīties braukt arī ziemā. Tieši tā viņa dara arī pati. Liela motivācija tam, lai divriteni izmantotu visu gadu, ir infrastruktūra – pilsētā izveidoti veloceliņi, pa tiem pārvietošanās ir ērta un ātra.

Arī neatkarīgais producents, kādreizējais grupas «Credo» mūziķis Verners Bokums, kas ar velosipēdu dodas uz darbu, domā līdzīgi: «Pilsētā tas ir vislabākais transports – vari braukt pa ietvi, daudzviet izbūvēti veloceliņi.» Viņš visiem iesaka ikdienā izmantot velosipēdu, jo tas ir ērts un veselīgs pārvietošanās veids. Ar riteņbraukšanu vīrietis aizrāvies jau bērnībā, kad kopā ar draugiem ik dienu devušies tuvākos un tālākos pārbraucienos. Ziemā, kad ceļi slideni, V. Bokums ar riteni nebrauc, jo nevēlas iedzīvoties likstās.

Veselības uzlabošanai
V. Bokuma ceļš no dzīvesvietas uz darbu ir 16 kilometru. Dienas laikā vīrietis pieveic pat 40 kilometru, taču tas problēmas nesagādā. Viņš atklāj, ka pirms desmit gadiem viņam veikta gūžas operācija, kas ilgstošu iešanu un skriešanu krietni apgrūtina. Taču braukšana ar velosipēdu, kā arī peldēšana ir ikdienas labākās fiziskās aktivitātes.

Uz jautājumu, kādēļ uz darbu brauc ar velosipēdu, nevis ar auto, V. Bokums atbild: «Man bērnībā bija vīzija, ka nekad nesēdīšos pie auto stūres. Varbūt, tā ir māņticība, bet esmu to ņēmis vērā, tādēļ man nekad nav bijusi autovadītāja apliecība. Man ir trīs tabu – azartspēles, braukšana ar automašīnu un narkotikas.»

Cieņā no padomju gadiem
Ikdienā ar velosipēdu brauc arī Pāvilostas muzeja vadītāja Irina Kurčanova. «Padomju gados ļoti daudz cilvēku pārvietojās ar riteņiem. Braucot ar velosipēdu, var daudz ātrāk un vieglāk mājās pārvest pārtiku,» pārliecināta I. Kurčanova. Tieši tāpēc joprojām daudzi izmanto velosipēdu.

Muzeja vadītāja priecājas, ka viņai ikdienas riteņbraukšanu tīkamāku dara fakts, ka brauc ar skaistu, sievišķīgu velosipēdu. To jubilejā saņēmusi dāvanā no radiem. Ar velosipēdu muzeja vadītāja pārvietojas gada siltajā periodā – vasarā, rudenī un pavasarī. Ziemā braukt ar velosipēdu Irinai Kurčanovai nešķiet droši.

Arī I. Kurčanovas kolēģes Larisa Ķipste un Sandra Tetere ir aktīvas velobraucējas. Tālāko ceļu uz darbu un atpakaļ mēro S. Tete
re – viņai jāveic astoņi kilometri, L. Ķipstei – trīs, savukārt I. Kurčanovai – pieci. L. Ķipste atzīst, ka «maza kustība ir labāka nekā nekas». S. Teterei daļa ceļa jāmēro pa grantsceļu. Uz jautājumu, vai pārvietošanās pa šo segumu nesagādā grūtības, muzeja darbiniece atbild: «Nav tik traki! Esmu pieradusi.» Viņa gan smej par kādu vērojumu – ja pirmdienā braukts ar auto, tad tā paiet visa nedēļa. Tādēļ pašai jāapņemas ikreiz, kad ārā ir labvēlīgi laikap-stākļi, sēsties pie velosipēda, nevis auto stūres.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izvēlas sēsties nevis pie auto, bet gan velosipēda stūres

Kategorijas