Pilsēta virmo skaņu un kustību viļņos

Nedēļas nogalē, 13. un 14. jūlijā, svinīgā gaisotnē izskanējis ikgadējais Bauskas kantrimūzikas festivāls. Lai gan piektdienas vakarā laikapstākļi nebija īpaši jauki, festivālu apmeklēja vairāki tūkstoši kantrimūzikas mīļotāju, uz pasākumu ieradās viesi ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm. Divas dienas apmeklētāji dejoja, dziedāja, izklaidējās un baudīja svētkus, uz trim skatuvēm kāpa ne tikai pašmāju iemīļoti mūziķi, bet arī daudzi ārvalstu viesi.
Svarīgs komforts
Divas dienas pilsētā virmoja kantrimūzikas noskaņa, ļaudis no dažādām Latvijas vietām staigāja ar augsti paceltu galvu, ko rotāja krāšņa cepure. Starptautiskā festivāla apkārtnē bija dažādas aktivitātes – izjāde ar zirgiem, sumo cīņas, piepūšamās atrakcijas, viršu rodeo. Šogad daudz labāk tika organizēta ēdināšana, par to liecināja zonas izkārtojums, un pēc kārotā nebija jāstāv ļoti garās rindās. Lauku sajūtu radīja trušu pilsētiņā aplūkojamie dzīvnieki, daudzās siena gubas un paletes, uz kurām varēja atpūsties, kad nogurums ņēma virsroku. Bija iespēja iegādāties kantristila cepures, zirglietas, veterānu apģērbu, festivāla T-kreklus un citas interesantas lietas.
Sarīkojumā piekto gadu piedalījās pašmāju mūziķis Aivars Birzmalis, kas pēc uzstāšanās pauda savas izjūtas, sakot: «Bija daudz labāk, nekā cerēju. Vairāk koncentrējos uz dziedāšanu un izdarīju visu maksimāli labi, jo uz skatuves man ļoti svarīgs ir komforts. Organizācijas ziņā šogad viss ir nopietnāk, vienīgi vēlos vairāk piesaistīt jauniešus.»
Neslēptā sajūsma
Visgaidītākā festivāla māksliniece bija pasaulslavenā stīlģitāriste Sāra Džorija no Lielbritānijas, kas demonstrēja lielisku priekšnesumu. «Šeit esmu otro reizi, šis ir viens no labākajiem kantrimūzikas festivāliem Eiropā. Ir brīnišķīgi atgriezties, esmu aizkustināta par silto uzņemšanu, lielisko vidi. Latvijas iedzīvotāji ir ļoti draudzīgi, smaidīgi un bauda mūziku. Mājās vēl nesteidzos, braukšu uz viesnīcu, spēlēsim ģitāru un dziedāsim,» saviļņota stāsta Sāra.
Tie, kas dažādu apsvērumu dēļ netika uz festivālu pilskalna estrādē, nelielu ieskatu no tā varēja aplūkot sestdien pie Bauskas novada domes administrācijas ēkas, kur pulcējās prāvs interesentu pūlis. Tur sastaptais Amerikas Savienoto Valstu un Slovākijas mūziķu apvienības «Willie Jones Band» solists Villijs «Bauskas Dzīvei» pauda acīmredzamu prieku, sakot: «Šī ir mana pirmā reize Latvijā. Vienmēr esmu vēlējies te atbraukt un esmu ļoti priecīgs, ka to izdarīju. Jauki, ka cilvēki sanāk kopā un svin kantrimūzikas svētkus, tā ir mana sirdslieta. Es atbraucu uz skaistu valsti, satiku cilvēkus un ieguvu lielisku pieredzi. Es izbaudu pilnībā visu, it īpaši pie sirds man iet vietējais ēdiens,» smejot atklāj Villijs, piebilstot, ka Latvijā uzturēsies līdz pat pirmdienai un svētdien aplūkos vidi, cerot vēlreiz te atgriezties.
Vadās pēc noskaņojuma
Pie domes notiekošajā koncertā tika iztaujāti pāris vietējie iedzīvotāji par to, kāpēc viņi šogad neapmeklē festivālu. «Kādreiz jau gājām, bet šogad būtu pārāk nogurdinoši. Priecē, ka šis pasākums palīdz izskanēt pilsētas vārdam. Laba atmosfēra un jestra mūzika dzirdama arī tepat. Nav jau tā, ka reti kaut kur aizejam, daudzus pasākumus apmeklējam, bet ne dārgus. Labi, ka ir piedāvājums dažāda vecuma cilvēkiem, ir, ko izvēlēties, ne par ko nesūdzamies,» atklāj baušķenieces Aina un Irēna.
«Katru gadu vismaz vienu dienu cenšamies aiziet uz festivālu. Skatīsimies, kāds būs noskaņojums un laiks vakarā, ja tas būs labs – tad iesim, pagaidām neko nevar paredzēt. Iespējams, būs jāauklē mazbērni. Neesam lieli kantrimūzikas fani, lai regulāri apmeklētu pasākumu. Vēlētos, lai mazliet pamainās Latvijas mūziķi – vajag kādu svaigāku noti. Salīdzinot ar citiem gadiem, nav vairs īstas kantrimūzikas,» uzskata baušķenieki Aija un Arnis.
Stingrie standarti
«Mēs vairāk tomēr esam rokgrupa. Kantrimūzika ir laba, bet ir ļoti stingri standarti, kas jāievēro grupai, kas to spēlē. Mēs gribam palielināt standartu robežas, pievienojot ko interesantu,» domās dalās grupas «Country Hell» solists Ņikita Rilovs no Krievijas.
Skatuves aizraujošais šovs nav iepriekš iestudēts – katru reizi grupas dalībnieku kustības un saspēle ar skatītājiem ir improvizācija. «Peldam mūzikas viļņos. Galvenais, lai mums un citiem patiktu,» tā Ņ. Rilovs. Bauska viņam un grupai ir iepatikusies. Pirms tam solists vairākus gadus ir dzīvojis Rīgā un Jūrmalā un Latviju zina. Tomēr Bauska bijis jauns atklājums. «Tā ir vēl viena vieta, kuras dēļ man patīk Latvija. Labi savienojas skaista senatne un kantrimūzikas festivāls. Ar koncertu esam ļoti apmierināti un ceram, ka mūs aicinās vēl,» saka mūziķis.
Piektdienas vakarā festivāla organizatori sirsnīgi sveica Nīderlandes grupas «Music Road Pilots» dalībnieku Albertu 50 gadu jubilejā. Portālā «draugiem.lv» Bauskas kantrimūzikas festivāla profila lapā pirms pasākuma bija iespēja balsot par mīļāko dziesmu. Uzvarētāji tika noskaidroti festivāla laikā un ieguva arī balvas. Pirmajā vietā ierindojās grupa «Klaidonis» ar dziesmu «Ceru, gaidu», otrajā – «Sestā jūdze» ar «Pieci soļi, nedēļa vai mūžs», trešajā – «Dakota» ar «Dzeltenajiem aizkariem».
Dvēseles izjūta
Divi pāri, kas festivālu apmeklējuši daudzus gadus, saņēma balvas no «Tallink» – braucienu ar prāmi, kurā tiks demonstrēti līnijdeju priekšnesumi. Viens no šiem pāriem bija baušķenieki Andris un Daina Zvejnieki. Andris bija uzvilcis oriģinālo festivāla kreklu, kas iegādāts pirms 20 gadiem. «Savulaik nācām kā uz vienkāršu pasākumu. Nebija pat domas, ka tas izvērtīsies par kaut ko tik foršu un grandiozu,» smaida baušķenieki. Otrs kantrimūzikas cienītāju pāris bija rīdzinieki Anda un Viktors. Viņi ieguva visatraktīvākā deju pāra titulu un pauda sajūsmu: «Mēs esam šī festivāla cienītāji. Apmeklējam to jau 15 gadu. Neesam līnijdejotāji, bet danči un mūzika mums ir vaļasprieks. Mums tā ir kā dvēseles izjūta kustībās. Sarīkojums nav jāvērtē, tas ir jābauda.»
Ne tikai darbs, bet arī atpūta
Festivāls nebūtu iedomājams bez īpašajām cepurēm. Plašā klāstā jau 18. gadu to piedāvāja jāšanas sporta preču veikals «Zirgu stallis» no Rīgas. Tā esot vienīgā šāda tirgotava Latvijā, kur pārdod šādu apģērbu. Bija plašs pasaulslavenu kompāniju piedāvājums no «Erreplus», «Passier», «Kieffer», «Stubben», «Prestige», «leovet», «Kerckhaert» un citām pazīstamām Eiropas jāšanas sporta preču firmām. «Man šis mūzikas stils iet pie sirds, bet vislabāk patīk «Sestā jūdze» un «Dakota». Mums šeit nav tikai darbs vien, te mēs atpūšamies, paklausāmies gaumīgu mūziku, baudām patīkamu gaisotni,» priecīga pauž darbiniece Ilona Miezīte.
«Lietus mani neuztrauc. Uz šejieni braucu kopš 2003. gada un nevaru teikt, ka apmeklētāju ziņā kaut kas mainījies. Man liekas, ka katru gadu ir aptuveni vienādi,» viedokli pauž rīdzinieks un līnijdejotājs Guntis Roķis no kolektīva «My Way».
Tradicionāli svētki
Aivars un Vita Vāveri dejo Inčukalna līnijdeju grupā «Wild stable» un katrimūzikas festivālu uzskata par «otrajiem Jāņiem». Tie viņiem ir tik nozīmīgi svētki, ka nelaiž tos garām. «Festivāls mums ir tik īpašs, ka justos dīvaini, ja uz to neatbrauktu. Pasākumā iepazīstamies ar daudziem jauniem cilvēkiem. Esam piedalījušies Ogres festivālā, bet tur nebija tik daudz cilvēku kā ir šeit. Problēmas tas mums nesagādāja, jo mākam sarīkot svētkus paši sev. Cerams, ka uz lielās skatuves kādreiz būs slavenā mūziķe Šanija Tveina,» spriež inčukalnieši.
Mūzikas festivāls nebūtu iedomājams bez līnijdejotājiem, kuri vēlā sestdienas pēcpusdienā skatītājiem sniedza baudāmus priekšnesumus rīdzenieces Baibas Biernes vadībā. Jau kopš 2001. gada viņa Rīgā vada līnijdejotāju grupu «My Way». Sākumā kolektīvam nebija nosaukuma, ideja radās, noklausoties Robija Viljamsa gabalu «My Way». «Man nebija doma kļūt par līnijdeju kolektīva vadītāju. Tā sanāca, bez maz vai tiku nostādīta fakta priekšā. Pamazām sāku visu apgūt. Vadīt nenozīmē tikai mācīt dejot – tā ir cilvēku vērošana, jāatrod pareizākā pieeja. Kad sāku mācīt, dejas uztvēru pavisam citādāk. Grūtākais ir sabalansēt, ne visiem viss «aiziet» uzreiz, ir jāatrod vidusceļš. Visi var visu iemācīties, vajadzīga tikai pareiza attieksme un pacietība. Dejas man sniedz lielāku gandarījumu nekā darbs,» stāsta B. Bierne.
Patiesu gandarījumu pauž festivāla producenti. «Esmu pozitīvi noskaņots, mūsu valstī ir atvērti, zinoši un kaislīgi kantrimūzikas cienītāji, palielinās jauno apmeklētāju skaits. Jūs mūs iedvesmojat strādāt vēl vairāk un labāk. Jebkurā gadījumā esmu apmierināts arī ar komandu. Ar viņiem vēlos sadarboties turpmāk. Mēs jau sākam domāt par nākamā gada festivālu un apstāties netaisāmies. Pagaidām skaidrība ir tikai par vienu Nīderlandes grupu. Meklēsim kaut ko jaunu un turpināsim augt,» iedvesmots viedokli pauž festivāla dibinātājs un producents Uldis Ozoliņš. «Esmu aizkustināts par festivāla apmeklētāju un atbalstītāju iesaistīšanos, pozitīvo attieksmi un apsveikumiem svētkos. Divatā mums tas nebūtu izdevies, tāpēc jo īpašs paldies visiem, kuri atnāca, dejoja, priecājās, palīdzēja un baudīja festivālu. Uz tikšanos nākamgad!» teic festivāla producents un mūziķis Mārtiņš Jātnieks.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»