Zieds, kas atver dvēseli un pasauli

2018. gada 17. jūlijs 00:00

829

Karaliskā un noslēpumainā lilija Vecumnieku novadu jau trīspadsmito vasaru rosina un iedvesmo skaistākajam sarīkojumam – Liliju svētkiem. Kuplā skaitā pulcējas mājinieki un viesi, lai baudītu ziedu skaistumu un iepazītu novada kultūru. Arī šogad triju dienu garumā Vecumnieki tika izzināti, izgaršoti un izsmaržoti.

«Bauskas Dzīve» piedalījās svētku atklāšanā sestdien, 14. jūlijā. Klātesošos sveica Vecumnieku novada vadība, kultūras darba organizatori un viesi no Bauskas un Iecavas, kā arī Biržu pilsētas mērs. Amatierkolektīvi un Vecumnieku mūzikas skolas audzēkņi pieskandināja novada centru ar mūziku un dziesmām.

Bagāti krāsām un smaržām
Pie tautas nama, kā apsteidzot tuvojošos dienas karstumu, rosījās floristu konkursa dalībnieki. Viņi gatavojušies rūpīgi, veicot arī mājas darbu. Svētku dienā dalībnieki zālienā izkārtoja mājās sagatavotos interjera objektus, ko apvienoja moto «Vecumnieki krāsā, smaržā un garšā». Parkā savukārt notika darbošanās ar vides objektiem «Sajūti Vecumniekus», kuru tapšanu varēja vērot ikviens apmeklētājs. Maija un Gatis Vēveri, veidojot savu kompozīciju, ar īpašu pateicību minēja liliju audzētāju un leģendārā Jāņa Vasarieša skolnieku Gunti Grantu, kas viņiem uzdāvājis liliju ziedus. Tautas nama telpās bija liliju izstāde, ko lieliski papildināja Brigitas Stenclavas ziedu gleznojumi zīdā.

Floristu konkursā piedalījās trīspadsmit komandas un divdesmit četri dalībnieki. Viņu darbus vērtēja gan skatītāji, gan žūrijas komisija. Ar apskaužamu izdomu un rūpību bija veidota ikviena kompozīcija, arī komandu nosaukumi bija asprātīgi. Piemēram, «Ķirmīši», «Lapsiņas» u. c.

Uzvar daži, iegūst visi
Kopvērtējumā pirmo vietu piešķīra komandai «Cannas», Inetai Kannai un Kristīnei Kuzmai. Otro vietu – «Ezīšiem», Genutei Pilkauskai un Valentīnai Radziņai, bet trešo vietu ieguva «Draudzenes» Solvita Kozlovska un Gundega Kruglova. Skatītāju simpātiju balvu saņēma «Ģimene», Maija un Gatis Vēveri.

Divas veicināšanas balvas «Mazais liliju kauss» saņēma floristu konkursa jaunākie dalībnieki – komanda «Bez draudzības nav uzvaras», Liāna Dukāte un Vanessa Samuša.

Līga Lauriņa, Vecumnieku floristikas studijas vadītāja, Latvijas Amatniecības kameras florista amata meistare un Liliju svētku idejas autore pirms trīspadsmit gadiem, uzsvēra, ka šajā laikā iegūta vērtīga pieredze. Svētki trīs dienu garumā veidoti nolūkā iesaistīt tajos dažādas vecuma grupas. Un šķiet, ka tas ir izdevies.

L. Lauriņa, raksturojot svētku norisi, pastāstīja, ka pirmā diena bijusi veltīta izzināšanas procesam, ne tik daudz fotoorientēšanās sacensībām. Ar lielu interesi iesaistījušies ap trīsdesmit dažāda vecuma dalībnieku. Jaunākajam tikai divi mēneši. Otrā dienā Tvīda brauciens piesaistīja plašu interesentu loku. Gan lielu, gan mazu dalībnieku atsauksmes liecinājušas, ka lietus nebūt nav traucējis. Bet izgaršotājiem vislabāk patikusi rupjmaize, lauku speķītis un ķiploks. Vakars izskanējis Arta Skujas saksofona mūzikas gaisotnē un pie vasarīgas dūmakas apvītā Vecā ezera.

Floristu kompozīcijas būtu bijušas apskatāmas un priecējušas visus vēl četras nedēļas, ja Vecumniekus nebūtu piemeklējusi viesuļvētra un lietusgāzes. Koncertprogrammas «Krāsainais deju rondo» dalībnieki un nesalijušie skatītāji bija spiesti pārvietoties uz tautas nama zāli, bet tas dejotprieku nemazināja. Svētku izskaņa pagājusi, kā plānots – ar Rinaldo no Riču ģimenes koncertu un grupas «Tērvete» muzicēšanu ballē.

Jana Juste, Vecumnieku tautas nama vadītāja: «Ir attaisnojusies gatavošanās Liliju svētkiem teju pusgada garumā. Tie izdevušies, paldies visiem, kas piedalījās un atbalstīja mūs.» Pēc Vitas Vēveres, mākslinieciskās vadītājas, domām, Liliju svētkos veiksmīgi piedalījušies gan Vecumnieku, gan kaimiņu novadu mājražotāji. Viņi šo iespēju uzņēmuši ar atsaucību.

No liliju vēstures

Pasaulē
Nosaukums «lilija» ir cēlies no grieķu vārda «leirion» – baltā, no kura vēlāk atvasināts latīņu nosaukums «lirium», ko pārdēvēja par «lilium». Lilijas ir vieni no senākajiem kultūraugiem.

Pirmā tika atklāta baltā lilija (‘Lilium candidum L’). Par tās dzimteni uzskata Vidusjūras floristiskā apgabala austrumdaļu. Baltās lilijas ornaments Senajā Ēģiptē attēlots jau pirms 4000 gadiem.

Liliju audzēšanā jauns novirziens izveidojās 1903. gadā, kad Rietumķīnā atrada īpaši smaržīgo un krāšņo karalisko liliju ‘Lilium regale’.

Latvijā
Karaliskā lilija parādījās 1925. gadā. Vislielākais nopelns šo ziedu ieviešanā pie mums ir izcilajam speciālistam agronomam Viktoram Orehovam. Kā selekcionārs viņš izveidoja ap 300 šķirnēm, bet starptautiskajā liliju sarakstā reģistrētas 130 V. Orehova jaunšķirnes.

Pirmā liliju izstāde Latvijā notika 1986. gadā, bet trīs gadus vēlāk Nacionālais botāniskais dārzs organizēja pirmo Starprepublikānisko liliju audzētāju sanāksmi – semināru. Neilgi pēc šī semināra interesenti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas pulcējās Nacionālajā botāniskajā dārzā un nodibināja pirmo neatkarīgo liliju audzētāju apvienību Baltijas republikās – asociāciju «Lilium Balticum».

Vecumniekos
Lilijas ir Vecumnieku lepnums; trīs ziedi novada ģerbonī simbolizē, ka no šī novada nākuši vairāki izcili liliju selekcionāri, bet vistiešāk to selekcija un audzēšana šeit saistās ar Jāņa Vasarieša vārdu, Vecumnieku Goda pilsoni un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. Viņš radījis 260 liliju šķirņu un ir pirmais dienliliju selekcionārs Latvijā.

Jāņa Vasarieša izlolotās, daudzu jo daudzu selekcijas darba rezultātā izveidotās lilijas sāka audzēt un selekcijas darbu turpināja Ivars Zilgalvis un Dāvids Hercbergs. Ik gadu skaistākajos novada svētkos ikviens liliju audzētājs var atnest uz izstādi tautas namā skaistākos ziedus un iepriecināt svētku apmeklētājus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zieds, kas atver dvēseli un pasauli

Kategorijas