Komentāri: eksāmenu rezultāti

Kā vērtējat un skaidrojat 12.klašu centralizēto eksāmenu rezultātus šogad?
Grāmatas no Oksfordas
Aija Cibule, Bauskas Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja:
– Angļu valodas eksāmenā Bauskas Valsts ģimnāzijā vidējais rezultāts 80 procentu. Pedagogu pieredze – tas ir viens no galvenajiem faktoriem. Mēs ar kolēģi Inu Spēkmani mākam salikt pareizos punktus. Pagājušajā gadā arī bija labi rezultāti un prieks par audzēkņiem.
Daļēji panākumus var izskaidrot ar mācību līdzekļiem un grāmatām. Tās ir izstrādātas Oksfordā, profesionāli autori. Papildus katrai grāmatai skolotājas strādā ar interneta materiāliem, autentisku valodu. Tas arī ir sasniegums.
Eksāmenu struktūra ir skaidra. Angļu valodā centralizētais eksāmens ir kopš 1996. gada.
Jaunieši angļu valodai pievērš lielāku uzmanību, vairāk skatās filmas angļu valodā. Angļu valodas popularitāte ir augusi, ir topā.
Jāņem vērā, ka angļu valodas eksāmens ir tāds, kuru kārto gandrīz visi. Tāpēc šeit parādās kopējais skolēnu sagatavotības līmenis.
Patriotu eksāmens
Ingrīda Vaisjune, Vecumnieku novada Misas vidusskolas vēstures skolotāja:
– Labi bērni, kas izvēlas kārtot vēstures eksāmenu, – tā šoreiz ir augstu rezultātu atslēga, jo izvēles eksāmenu parasti liek skolēni, kam priekšmets patīk vai ir labas attiecības ar skolotāju.
Esmu apmierināta ar rezultātiem – vidēji 70 procentu. Žēl, ka darbus nevar redzēt. Tad būtu skaidrāks, pie kā nākotnē piestrādāt un kur skolēni kļūdījušies.
Vēstures eksāmens patiesībā nekur nav vajadzīgs. To izvēlas jaunieši, kas grib apliecināt savu piederību valstij. Tas ir patriotisms, un es saucu viņus par patriotiem. Dzīvē šo eksāmenu neviens neprasīs. Tikai dažiem, kas izvēlēsies ar vēsturi saistītu izglītību.
Vēstures priekšmetā ir labākas grāmatas, sakarīgākas, ar radošiem uzdevumiem. Daudz radošuma. Kad runā par kompetencēm, tas te jau ir. Kā uzrakstīt Periklam atbildes runu, kā izvērtēt, kurš valstsvīrs ir bijis labāks? Galvenais ir dot izpratni par pamatlietām – zināt, kur to atrast, kā tas veidojies, un tam var audzēt izpratni klāt.
Grūti saprast, kur ir problēma, kāpēc tik maz izvēlas eksaktos priekšmetus kārtot. Varbūt tomēr vajag piezemēt prasības?
Pieredzei – Dagdas vidusskola, kas atrodas Latgalē, tur mācās 374 bērni. Mazo skolu reitingā darbā ar talantīgiem bērniem izglītības iestāde atrodas sestajā vietā Latvijā.
Vija Gekiša, Dagdas vidusskolas direktore:
– Mūsu skolā daudzi bērni piedalās olimpiādēs. Skolotāji ar viņiem darbojas individuāli arī pēc stundām. Zinātnisko darbu izstrāde nav obligāta, bet bērni izraugās tēmas un piesakās. Viena no mūsu skolniecēm izvēlējās medicīnas tēmu, izmantojot Stradiņa universitātes mājaslapas materiālus, un Latvijā ieguva pirmo vietu.
Izmantojam arī projektus – dabaszinībās pamatskolas vecumā apmeklējām daudzas vietas. Talantīgiem bērniem rīkojam nometnes.
Tomēr viens ir reitings par darbu ar talantīgiem bērniem un kas cits – centralizēto eksāmenu rezultāti. Labi rezultāti ir angļu un krievu valodā, arī ķīmijā, fizikā un bioloģijā. Grūtāk ir ar matemātiku. Matemātikas pedagoģe atzina, ka uzdevumi šoreiz bija tiešām sarežģīti arī tiem bērniem, kas piedalās reģionālajās olimpiādēs, kas ir labi eksaktajās zinībās. Matemātikas eksāmenā vajadzētu izmaiņas valsts mērogā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»