BauskasDzive.lv ARHĪVS

Interese vairo zināšanas

Indra Vētra

2018. gada 13. jūlijs 00:00

49
Interese vairo zināšanas

Rundāles novada Svitenes bibliotēkā interesentiem un kultūras iestādes apmeklētājiem šovasar bija iespēja aplūkot un novērtēt Rundāles novada domes juridiskās nodaļas vadītāja Edgara Paiča kolekciju «Haizivis».

Viesturu pagastā dzīvojošā domes speciālista krājumā ietilpst 60 dažādu veidu haizivju figūras, neviena neesot vienāda. Dažām ir pat praktisks pielietojums – vīna pudeles attaisāmais, zīmuļu asināmais, krūzītes.

Sākums – grāmatās
Kā atzīst E. Paičs, sākumā viņam vispār nav bijusi doma kaut ko kolekcionēt. Viss sākās pamatskolas laikā ar grāmatu šķirstīšanu pie vecvecākiem. Viņiem vienmēr mājās plauktos esot bijis daudz un dažādas lasāmvielas. Kādreiz internets nebija tik aktuāls, kā tas ir tagad, un bērni vairāk pievērsās citām lietām. Aplūkojot un izlasot izdevniecības «Apvārsnis» grāmatu par haizivīm – Žaka Īva Kusto «Haizivs – varenā jūras plēsoņa», Edgaru tās ieinteresēja. Viņu aizrāva šīs mistiskās un bīstamās, bet tajā pašā laikā skaistās okeāna būtnes.

Vēl lielāka ieinteresētība par šīm zivīm radās, izlasot Pītera Benčlija sarakstīto bestselleru «Žokļi» un noskatoties filmu, kas veidota pēc šīs grāmatas motīviem. Bestsellers radās, pamatojoties uz traģiskajiem haizivju uzbrukumiem 1916. gadā pie Ņūdžersijas krastiem. Interese par haizivīm izveidojās tik liela, ka kolekcionārs pat burtnīcā zīmēja to uzbūvi ar visiem skaidrojumiem.

Kolekcija radās tikai vēlāk, kad radi, draugi un paziņas zināja par Edgara lielo interesi par šīm zivīm. Katrs, kas to zināja, no kāda ceļojuma atveda nelielu suvenīru. Pirmā haizivs figūra tika iegādāta Austrijā par aptuveni astoņiem eiro. Pašlaik cena izsolēs šim eksponātam noteikti esot lielāka – ap 50 eiro. Vairums kolekcijas suvenīru nākuši no ārzemēm, bet ir arī tādi, kas iegādāti tepat Latvijā. Kolekcionārs nepērk katru haizivs figūru, kas tiek ieraudzīta, bet cenšas nopirkt kvalitatīvus un interesantus eksemplārus. Kolekcionārs lēš, ka viņam mājās esot gan dažādas grāmatas par šīm zivīm, gan žurnāli, kā arī redzētas dažādas dokumentālās filmas par haizivīm. Bērnības mājās Jūrmalā atrodas arī vecāku dāvinātā glezna, kas gleznota pēc individuāla pasūtījuma un kurā attēlotā haizivs ir stilizēta ar ūdens dziļuma un citiem parametriem.

«Vēl aizraujošāku šo hobiju dara fakts, ka haizivju figūras nav tik bieži izplatītas kā, piemēram, suņi, kaķi, delfīni un tamlīdzīgi,» atzīst Edgars. Pašlaik kolekcionārs ir noskatījis internetā jaunu haizivs figūru Amerikas Savienotajās Valstīs, ko vēlētos iegūt savā īpašumā. Kolekcionārs nepērk haizivs figūras vairākos eksemplāros, lai pēc tam tās pārdotu vai iemainītu pret citām. Tām haizivju figūrām vai modeļiem, kuras vairāk neražo, vērtība aug arvien lielāka.

Bīstamas tikai dažas
Viens no kolekcionāra sapņiem ir aizbraukt specifiskā ceļojumā, iegremdēties okeāna dzelmē pie lielās baltās haizivs un, garām peldot, viņai pieskarties. «Iespējams, kādreiz nākotnē arī to izdarīšu,» atklāj Edgars, piemetinot, ka vairums šo skrimšļzivju klases sugu neesot bīstamas. No visām vairāk nekā 500 haizivju sugām cilvēkam bīstamākās ir vēršhaizivis (buļhaizivs), tīģerhaizivis, baltspuru okeāna haizivis un lielā baltā haizivs, kas kolekcionāram šķiet visinteresantākā. Tā garumā varot izaugt līdz pat septiņiem metriem. Tomēr vislielākā esot vaļhaizivs – ap 20 metriem.

«Es nekrāju katru haizivi konkrēti pa sugām, bet izvēlos piesaistošākās. Nevaru apgalvot, ka katrai haizivij ir kāda nozīme, bet īpašas atmiņas saistās ar katru no eksemplāriem. Vēl interesants fakts, ka nepazīstu tik daudz zivju sugu tepat Latvijā kā haizivis,» smejoties teic Edgars.
 
Vēl viens no viņa hobijiem ir biškopība, bet bišu figūriņas viņš gan nedomājot kolekcionēt. Atbildēt uz jautājumu, kam kolekcija paliks, Edgars nesteidzas. Pagaidām viņš vēl nevar pateikt, ko ar tām darīs tālāk, iespējams, kādreiz kolekcija tiks pārdota.