BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzimšanas diena Mežaparka estrādē

Indra Vētra

2018. gada 13. jūlijs 00:00

15
Dzimšanas diena Mežaparka estrādē

50 gadu jubileja Aivai Kalniņai Īslīcē.

Pagājušās nedēļas izskaņā 50 gadu jubileju nosvinēja Aiva Kalniņa no Bauskas novada Īslīces pagasta. Viņa sirdsmieru rod jūras un meža gaisotnē, vērojot dabu un klīstot savās domās. «Galvenais, lai visiem ir veselība, pārējais pēc tam nāks pats par sevi. Ja katrā sīkumā neiedziļinās, tad var dzīvot labi. Prieku no dzīves var gūt, neesot miljonāram, galvenais ir laime, saticība un sapratne. Lielākā daļa cilvēku mūsdienās nemāk pārtikt no mazumiņa, gribas visu un uzreiz, bet tā nenotiek,» savās domās dalās jubilāre.

Aizrāvusies ar sportu
Aivas dzimtā puse ir Valka. Bērnība pavadīta ļoti jautrā un patīkamā gaisotnē draugu lokā. Mamma Zaiga strādāja lauksaimniecības pārvaldē, bet tēvs Kārlis bija inženieris. Jubilārei ir vecāka māsa Inga, kura strādā par mūzikas skolotāju Rīgas 6. vidusskolā. Īslīciete 1986. gadā pabeidza kādreizējo Valkas 1. vidusskolu. «Skolas laikos bija ļoti forši, jo mācījos sportistu klasē. Tur apguvu vieglatlētiku un braukāju uz sacensībām dažādās Latvijas vietās. Man vislabāk padevās 400 līdz 800 metru garās skriešanas distances, to apliecināja godalgotas vietas. Par mani interesējās Murjāņu sporta ģimnāzija, bet vecāki bija pret to,» atklāj Aiva. Jubilāre līdz astotajai klasei mūzikas skolā apguva klavierspēli, un līdz vidusskolas beigām iemācījās spēlēt flautu. 1991. gadā viņa absolvēja tagadējo Daugavpils Universitāti un ieguva mūzikas skolotājas profesiju. Tur viņa sporta iemaņas turpināja apgūt basketbolā. Neesot bijusi cita izvēle, atlika tikai iet studēt par mūzikas pasniedzēju, jo jubilāres mamma nevēlējās, lai meita visu savu dzīvi nodarbotos ar profesionālo sportu.

Viņas ģimeni papildina trīs meitas – Alise, Nikola un Liene. Vecākā meita Alise ir izmācījusies biznesa psiholoģiju un ieguvusi maģistra grādu lauksaimniecībā. Nikola mācoties Rīgas Stradiņa universitātē, bet jaunākā meita Liene pabeidza pirmo kursu mūzikas jomā. Tāpat kā mamma, arī divas meitas mūzikas skolā apguvušas klavierspēli. Pašlaik Nikola spēlējot klarneti, bet jaunākā atvase pūšamo instrumentu altu.

Katram sava saimniecība
Pēc kādreizējā Daugavpils Pedagoģiskā institūta Aivas dzīves ceļi krustojās Siguldas 1. vidusskolā, kur dažus gadus viņa pasniedza mūzikas nodarbības. Tur viņa iepazinās ar savu bijušo vīru Modri. Uz tagadējo dzīvesvietu jubilāre pārcēlās 1993. gadā un sāka biznesu lauksaimniecības nozarē. Tā ir viņas vecvecāku māja, kurā tagad mitinās kopā ar saviem vecākiem un meitām.

Gandrīz katram ģimenes loceklim esot sava saimniecība – gan mammai, gan vecvecākiem, gan jubilārei pašai. «Pamatā mēs audzējam graudus, bet agrākos laikos bija garas kartupeļu vagas, kas sasniedza līdz pat desmit hektāriem lielu platību. Atceros, cik pilns ar dārzeņiem bija piebērts pagrabs, bet tagad tam visam esam atmetuši ar roku. Piemājas dārzā aug augļu koki un dažādi dārzeņi pašu vajadzībām. Domāju, ka graudu raža nebūs tik laba kā citus gadus, bet mums tie neizdega tik ļoti kā citiem zemniekiem. Kvalitāte, protams, nebūs tāda, kādai tai būtu normāli jābūt,» spriež zemniece.

Muzikāla ģimene
Brīvajos brīžos īslīciete aizbrauc uz kādu pasākumu mūspuses novados vai uz Ameriku ciemos pie mammas māsīcas. Paralēli tam visam viņa no 2001. gada spēlē pūtēju orķestrī «Bauska» kopā ar meitu Lieni. Muzikālajam ģimenes pulciņam piebiedrojusies arī Inga, kas spēlē pūtēju orķestrī «Auseklītis». Mēģinājumi notiekot vienu reizi nedēļā, bet noteikti būtu nepieciešams vairāk.
«Mani iecienītākie hobiji ir vaska sveču liešana un fotografēšana. Sveces leju divas reizes ga-dā – Ziemassvētku laikā un pavasarī. Parasti tās dāvinu draugiem un radiem. Foto uzņemu mājas apkārtnē un tikai sev. Mans sapnis būtu iegādāties labu tehniku lauku darbiem, jo tagadējā ir nolietojusies, bet jaunu nopirkt liekas nereāli. Tad arī varētu pilnvērtīgāk strādāt,» uzskata Aiva.

«Ja man nebūtu mūzikas skolotājas izglītības un ja nebūtu saimniecības, tāpat es atrastu ko citu, ar ko nodarboties. Kaut kādu biznesu jau izdomātu, jo man patīk ko veidot un taisīt ar rokām. Vienu gan zinu – par mūzikas pasniedzēju noteikti nevēlētos strādāt, jo, paskatoties pašlaik uz mūsdienu bērniem, jūtos šokēta, kāda visatļautība valda. Lielākā daļa bērnu un jauniešu dara, ko grib, nerēķinoties ar citu cilvēku vajadzībām un domām,» nesaprašanā teic Aiva Kalniņa.

Jubilāre dzimšanas dienas parasti svinot bez īpašām tradīcijām mājās mazā radu pulkā. Toties šogad jubileja tika atzīmēta citādāk, nekā ierasts, jo tā tika aizvadīta XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI deju svētkos Rīgā, ģenerālmēģinājumā Mežaparkā.