Jauns solis «Gaižēnu» kompleksa attīstībā

2018. gada 13. jūlijs 00:00

833

Jauns solis «Gaižēnu» kompleksa attīstībā

Cūkkopības komplekss Baus-kas novada Brunavas pagasta «Brūveros» attīsta kūts un mēslu krātuvju būvniecību piecu miljonu eiro apmērā, no kuriem divi miljoni ir Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalsts.

Projektā paredzētas telpas biodrošības prasību izpildei, slēgtas betona krātuves šķidrmēslu uzglabāšanai, trīs jaunas kūtis un citas mūsdienu prasībām atbil-stošas būves. Kopējā plānotā platība – 9415 kvadrātmetri. Projektu attīsta SIA «Gaižēni», ko vada dāņu lauksaimnieks Alekss Skovgords-Rasmusens, tā izpildes termiņš ir šī gada 28. decembris.

Sivēni ceļo no «Skalderiem» uz «Brūveriem»
A. Rasmusens pirms saimnieciskās darbības sākšanas bija labi iepazinis Latviju, jo darbojās tūrisma biznesā, organizēja dāņu ekskursiju braucienus uz mūsu zemi. Taču viņa lopkopības speciālista izglītība mudināja Aleksu pievērsties lauksaimniecībai, arī viņa brālis darbojas šajā nozarē. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Alekss Rasmusens iegādājās fermu kompleksu «Skalderi» Īslīces pagastā. Bet viņa pirmais īpašums bija lauku sēta ar piecdesmit hektāriem zemes Cēsu pusē, netālu no Raiskuma ezera. Tur arī pašlaik A. Rasmusenam ir divas cūkkopības saimniecības. Kopējā apsaimniekojamā zemes platība ir 1600 hektāru.

«Plašāku būvniecību sākām 2012. gadā, kad izraudzījāmies vietu lielam cūkkopības kompleksam Bauskas novada Brunavas pagastā, klajā laukā. Mūsu apsvērumi bija, lai tas atrastos pēc iespējas nomaļākā vietā un netraucētu vietējiem iedzīvotājiem,» stāsta Alekss Rasmusens. «Brūveri» ir nobarojamo cūku komplekss, uz kuru pārvieto sivēnus no «Skalderiem» (kur ir 2700 sivēnmātes), kad tie sasnieguši trīsdesmit kilogramus un tiek nobaroti līdz simts desmit kilogramiem dzīvsvarā. Tur pašlaik ir divdesmit divi tūkstoši nobarojamo cūku. Viens no svarīgākajiem argumentiem «Brūveru» paplašināšanai ir novērst sivēnu eksportu, tajā skaitā uz Lietuvu. Saimnieks tālredzīgi rēķinās ar to, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības dēļ var gadīties piedzīvot karantīnas ierobežojumus, kas liegtu dzīvniekus pārvietot, un tad vēl nepieaugušos sivēnus nāktos izkaut.

Alekss Rasmusens ir apmierināts, ka kompleksa jaunās kārtas būvniecība «Brūveros» nodrošinās pilna cikla ražošanu. Visu iegūto produkciju paredzēts realizēt Latvijā, gadā ap deviņdesmit pieciem tūkstošiem cūku. «SIA «Gaižēni» ir Latvijas Cūku audzētāju asociācijā, kurā ir ap piecdesmit saimniecību un kuras ar cūkkopību nodarbojas profesionāli, tas nemaz nav tik daudz,» saka
A. Rasmusens.

Jānodrošina konkurētspēja
«Lopbarību gatavojam paši. Graudus audzējam savā saimniecībā, bet tas ir mazāk nekā puse no nepieciešamā daudzuma. Pārējo iepērkam no vietējiem zemniekiem, kā arī Lietuvā. Graudus varam uzglabāt uzņēmumā lielākā daudzumā.,» stāsta Alekss Rasmusens.

Kāda zemniece «Bauskas Dzīvei» sadarbību ar dāņu saimnieku raksturoja tā, ka latviešiem būtu vērts pamācīties precizitāti solījumu izpildē. Nekādu aizķeršanos maksājumu termiņu ievērošanā par nodotajiem graudiem, pat ja vienošanās bijusi tikai mutvārdos.

«Mums ir laba sadarbība gan ar pašvaldību, gan vietējām skolām. Latviešu darba tikums nav zudis, bet mums vajadzīgi izglītoti strādnieki. Darbam kompleksā apmācām paši. Ja ir vēlēšanās, prasmes var apgūt īsā laikā. Mums nav fiziska darba, bet tas saistīts ar tehnoloģijām, un darba uzdevumu izpildē vajadzīga liela precizitāte. Tomēr cieņai starp darba devēju un ņēmēju jābūt abpusējai. Tu nevari iedot strādniekam salauztu lāpstu un likt ātri izrakt bedri. Mans mērķis ir augstas, skaidri izvirzītas prasības un laba samaksa par padarīto. Mūsdienās vajadzīgs produktīvs darbs, nevis liels darbinieku skaits. Efektivitāti nodrošina zināšanas un darba kultūra; ar algu, kas ir mazāka par tūkstoti eiro bruto, nevar nodrošināt normālu dzīves līmeni,» uzskata Alekss Rasmusens.

Uzņēmējs pārliecināts, ka jāstrādā tā, lai nebūtu nevajadzīgas cilvēku «staigāšanas», tad turas darba kvalitāte un uzņēmums ir ilgtspējīgs, kas mūsdienu konkurences apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. «Mūsu uzņēmuma apgrozījums uz vienu strādājošo ir ap divsimts četrdesmit tūkstošiem eiro gadā. Tas ir labs rādītājs. Mums jābūt konkurētspējīgiem Eiropas kontekstā, citādi attīstīt Latvijas ekonomiku nebūs iespējams, tas ir vienīgais ceļš,» teic komersants.

Dezinfekcijas māja transportam
Ar humoru varam atcerēties pasaku par trim sivēntiņiem un vilku. Kāda būtu tās mūsdienu versija – «trīs sivēntiņi un... mēris»? Vilks atnāktu, paņemtu dažus sivēnus, paēstu un aizietu. Āfrikas cūku mēris atnāk, paņem visus un nekur neiet... Alekss, protams, smejas par šādu līdzību, bet atzīst, ka tiem saimniekiem, kas to piedzīvojuši, tas ir ne tikai materiāli, bet arī morāli smags, pat neizturams trieciens. Ieguldīts taču daudzu gadu darbs, īpaši, ja tā ir šķirnes cūku audzēšana.

«Biodrošība ir galvenais jautājums, par ko mums jādomā nemitīgi. Pie «Skalderiem» Īslīcē būvējam mazgāšanas un dezinfekcijas māju, kur iebrauks viss transports, kāds vien tuvosies fermai. Būve izmaksās divsimt sešdesmit tūkstošus eiro,» stāsta Alekss, «taču mani satrauc piemājas saimniecību nevērība vai nespēja pildīt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasības. Tas apdraud visu nozari – gan lielus, gan mazus saimniekus.»

Vēlas caurspīdīgumu valsts naudas sadalē
Alekss Rasmusens Latvijā dzīvo un strādā pietiekami ilgi un var novērtēt gan pozitīvo, gan negatīvo. Viņš atzīst, ka mēs spējam radīt tiešām brīnumus, kādi ir Dziesmu un deju svētki, bet atklāj arī to, ka neizprot novēroto nesaimnieciskumu. «Maksāju nodokļus, pildu savas saistības ar pašvaldību, cenšos uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem, nodrošinu sociālās garantijas darbiniekiem – mana saimnieciskā darbība ir godīga un caurspīdīga. Es tiešām to gribu sagaidīt arī no valsts. Visvairāk traucē infrastruktūras jautājumi, nesakoptie ceļi un ceļmalas. Esmu valsts un pašvaldības ceļu uzturēšanā ieguldījis ap simt tūkstošiem eiro. Valstij jābūt svarīgam arī tam ceļam, kas ved uz viensētu. Nodokļu ieņēmumus taču veido uzņēmējdarbība, pat ja tā neliela. Sagaidu, ka arī valsts politika naudas izlietošanā būs caurspīdīga. Citādi nodokļu maksātāji var justies muļķīgi... Ierēdņi patiesībā ir mūsu sabiedrības spogulis.»
A. Rasmusens ir domājis par Tunkūnu iedzīvotājiem Brunavā, kur ceļš ved cauri ciematam. Sadarbībā ar va/s «Latvijas Valsts ceļi» iegādājies pretputekļu materiālu, lai tādējādi mazinātu lielo kravas mašīnu radītos putekļu mākoņus, īpaši sausā laikā.

«Jo lielāks un veiksmīgāks uzņēmējs esi, jo lielākai atbildībai jābūt par vidi un sabiedrību, kurā tu dzīvo. Tas ir pienākums. Tāpēc labprāt finansiāli atbalstu tuvējo skolu viscentīgākos un sekmīgākos audzēkņus, piešķirot stipendijas. Mana uzņēmuma nopelnītie līdzekļi paliek Latvijā un ir ieguldījums tās labklājībā,» pārliecināti teic Alekss Rasmusens.

FAKTI

SIA «Gaižēni»

iegulda attīstībā 5 milj. eiro;

apsaimniekojamā zemes platība kopā 1600 ha;

valsts un pašvaldības ceļu uzturēšanā uzņēmums ieguldījis ap 100 tūkst. eiro;

gadā plānots realizēt gaļas produkcijā 95 tūkst. cūku.

SIA «Gaižēni» 2017. gada dati:
· realizācijas apgrozījums: 10 320 tūkst. eiro,
· kopā realizētas cūkas (iesk. sivēnus): 98 339 gab.,
· vidējais darbinieku skaits: 50,
· vidējā darba alga: 1565 eiro,
· nodokļu maksājumi kopā: 1 727 000 eiro.

VĒRTĒJUMS

Iveta Rundele, veterinārārste:
«Strādāt ar Aleksu Rasmusenu ir viegli. Precizitāte un iedziļināšanās katrā jautājumā ir apbrīnojama. Turklāt viņš īsā laikā labi apguva latviešu valodu. Tas, protams, mums atviegloja sadarbību, kurai šogad aprit desmit gadu. Rasmusens ir ļoti inteliģents, prasīgs un godīgs darba devējs. Viņu uzņēmumā respektē. Viņš ir korekts un lojāls pret Latvijas valsti, varbūt pat vairāk nekā mēs paši. Mēs daudz ko varētu no viņa mācīties. Ja mums kaut puse darba devēju būtu tādi, mēs dzīvotu gluži citādāk. Alekss daudz prasa, bet daudz dod arī pretī. To viņš sagaida arī no citiem. A. Rasmusens nešķiro cilvēkus savējos un pārējos, viņš vienādi izturas pret visiem, un to cilvēki novērtē.
Patlaban vasaras periods ir ļoti saspringts ĀCM izplatības dēļ. Diemžēl mazo zemnieku izpratne par situāciju nav tik pozitīva, un tas mūsu darbu patiešām apgrūtina, bet cerēsim, ka lielas nelaimes nozarei ies secen.»

Jānis Grosbārdis, PVD Dienvidzemgales reģiona pārvaldes direktors:
«Situācija ar ĀCM tiešām ir nemierīga. Ja visiem cūkkopības nozarē izdotos tā saimniekot kā Aleksam Rasmusenam, apdraudējums būtu daudz mazāks. Pašlaik ir noteiktas sešas karantīnas zonas, taču situācija var mainīties. Latvijā mēneša laikā bijuši vairāki saslimšanas gadījumi mājas cūkām. Slimība ienāk caur mazajām piemājas saimniecībām, bet jāatzīst, ka arī ne visas lielās saimniecības izturas tik rūpīgi pret vidi kā A. Rasmusens, no viņa var mācīties, kā saimniekot un domāt ilgtermiņā.»

Anita Vismane, LLKC Bauskas biroja lauku attīstības konsultante:
«Alekss Rasmusens ir sadarbības partneris, kas izturas ar dziļu cieņu pret ikvienu valsts iestāžu darbinieku vai kolēģi savā nozarē. Viņa precizitāte ir apbrīnojama, un tas viņa fermai ĀCM kontekstā noteikti palīdz. Patlaban svarīgākais ir maksimāli ievērot visus noteikumus, bet cūku novietnēm bez īpašas vajadzības vislabāk netuvoties, par nepiederošām personām nerunājot. Diemžēl jāaizmirst vecas labas lietas, kad cūkas izlaidām aplokos ganīties vai devām pļautu zāli. Neko termiski neapstrādātu nedrīkst izbarot. Nav jau tā, ka biodrošības pasākumi pa spēkam tikai lielajiem, kā A. Rasmusenam un citiem. Noteikumi jāievēro visiem – gan mums, iestāžu darbiniekiem, kad izbraucam vizītēs, gan vismazākā ganāmpulka īpašniekiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jauns solis «Gaižēnu» kompleksa attīstībā

Kategorijas