Dzīve ievīta dejās

2018. gada 13. jūlijs 00:00

1004

Mājas vārds. «Dančos» mājo ģimeniskums un mīlestība.

Valsts simtgades gaidās XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki oficiāli izskanējuši, bet tie joprojām ir mūsu domās un sirdīs. Īpaši nozīmīgas tautas dejas ir Bauskas novada Vecsaules pagasta Jaunsaules iedzīvotājai Dacei Tirzmalei, jo par godu tautas dejām viņa savas mājas nosaukusi vārdā «Danči».

Nosaukums hobija dēļ
Mājas priekšā nevar nepamanīt dekoratīvo stārķi, kas piešķir skaistu «odziņu» videi. Ienākot pagalmā, skatam paveras īsta bērnu valstība – tā vidū neliels piepūšamais baseins, turpat blakus batuts, netālu smilškaste, šūpuļtīkls starp divām ābelēm. Labajā pagalma pusē atrasta vieta arī nelielam piemājas dārziņam ar dažādiem vasaras labumiem. Gar malām žoga vietā slejas krāšņi zaļi krūmi, bet nelielā akmeņu ielenkumā krāsainas puķes.

Dace visu savu dzīvi ir saistījusi ar tautiskajām dejām – jau no pirmās klases. Viņa ir mācījusies Kalnciema vidusskolā, bet vēlāk pabeidza Jelgavas 4. vidusskolu. Vecsauliete ir darbojusies piecos deju kolektīvos. Ar pirmo vīru viņa iepazinās tautas deju ansamblī «Jaunība» Jelgavā. Kopā ar bijušo vīru no Jelgavas rajona uz Bauskas puses laukiem Dace pārvācās 1985. gadā tādēļ, ka viņai tur bija iespēja strādāt par mežkopi kolhozā «Vecsaule». Jaunajam pārim tajā laikā tika piedāvāta māja uz izpirkšanu, un viņi to arī iegādājās, bet pirms tam miteklim vajadzēja izdomāt nosaukumu. Izvēlēties un prātot nenācās ilgi, tā kā abi aktīvi dejoja, mājas nosaukumam arī bija jābūt saistībā ar hobiju. Ideja nāca viegli.

Dace ar dejošanu nodarbojas jau 50 gadus, un tas neesot apnicis. Pašlaik viņa danco Bauskas kultūras centra senioru deju kopā «Senbiguļi». Tikko izskanējušie Dziesmu un deju svētki vecsaulietes kontā bija desmitie. «Pirmie tika piedzīvoti 1973. gadā sešpadsmit gadu vecumā. Tad man likās, ka esmu iekļuvusi īstā pieaugušo pasaulē. Slodze tad bija lielāka, bet izjūtas pašlaik ir tikpat jaukas. Es labprāt atkal atgrieztos tajā vecumā,» atklāj Dace. Pēc nule piedzīvotajiem Dziesmu svētkiem emocijas ir tik spilgti palikušas atmiņā, ka vēl īsti vārdos nevarot aprakstīt. Dejotāja uzskata, ka danči visu gadu garumā viņas raksturā ir palīdzējuši izveidot perfekcionismu, kas, viņasprāt, neesot tā labākā īpašība.

Pirmajā vietā ģimene
Tā kā Dace ir pirmā mājas īpašniece, tad tai nekādas dziļas vēstures nav. Pirms miteklis tika uzcelts, tajā vietā esot bijis dīķis. Ievācoties jaunajā mītnē, ārpus tās nebija nekas, tikai saimniecības ēka. «Atceros pirmo nakti, kad ievācāmies. Mēs nogājām lejā pagrabā apskatīties, kā iekurināt krāsni. Pēkšņi dzirdu, ka pa spraugām tek ūdens. Nodomāju: «Šausmas, kā mēs te tagad dzīvosim!?» Viss jau bija labi, jo pamazām sataisījām, ko vajadzēja, un iekārtojāmies. Ļoti pretī mums nāca kolhoza vadība – palīdzēja sagādāt melnzemi, dēļus kūtij. Liels paldies bijušā vīra vecākiem par atbalstu,» teic Dace.

Tagad pa «Danču» mājām vairāk saimnieko dēls Kristaps kopā ar sievu Egiju un divām meitām. Nelielas pārmaiņas īpašumā tiek veiktas arī tagad – kūts vietā būšot pirts un Egijas nelielais tetovēšanas salons. Pašlaik jau esot nomainīts skurstenis. Sākumā mājā iekārtojušies aptuveni divus gadus – viss nāca pamazām un ar laiku, nevis uzreiz. Tika sastādīti dažādi koki, krūmi, zemenes, nopļauta garā zāle. Tagad no kokiem ir palikušas tikai divas ābeles, pārējās tika nozāģētas. Kā jau daudzi cilvēki agrākos laikos, arī viņi audzēja dārzeņus, veda uz Krieviju tirgot un turēja lopus. Iespējams, plānā vēl esot nomainīt mājai jumtu un turpināt remontēt istabas.

Nu jau piecus gadus Dace ir jaunsauliete. Viņa dzīvo pie otrā vīra Jāņa. Viņam ir sava zemnieku saimniecība, kurā aktīvi darbojas, bet viņa pati ir sociālā darbiniece Vecsaules pagastā. Ar Jāni viņa iepazinās autobusā, braucot uz nometni. Tā kā transportlīdzeklī nebija vietas, kur sēdēt, Dacei nācās apsēsties blakus šoferim – viņas tagadējam vīram. Vārds pa vārdam, un tā radās simpātijas vienam pret otru. «Darbs man patīk, domāju, ka te palikšu. Man vienmēr pirmajā vietā ir bijusi ģimene, jo tā ir vissvarīgākā. Bez dejošanas man citu hobiju nav. Kā jau lielākajai daļai sieviešu, arī manā dzīvē ir pietiekami mājas un dārza darbu. Īpašas ir manas mazmeitiņas, kuras labprāt pieskatu. Kopā ar Jāni mums ir septiņi mazbērni, vienmēr mīļi gaidīti ciemos un lutināti.»

Ceļojumu pasaule
Dace savu brīvo laiku pavada, paceļojot gan kopā ar deju kolektīvu, gan vīru. «Ar Jāni šad tad braucam pie viņa meitas uz Norvēģiju, pie viņa māsas Īrijā. Apceļoju savas draudzenes citās valstīs. Ar dejotājiem pirms diviem gadiem biju divpadsmit dienu ceļojumā uz Sardīniju. Pērn dejojām Horvātijā, bet man karstās valstis ne īpaši patīk. Ar kolektīvu lielākos izbraukumos pa Latviju dodamies reizi mēnesī,» stāsta jaunsauliete.

Daces mamma ir bijusi dejotāja, dēls gan atteicās, tāpēc D. Tirzmale cer, ka vismaz viena no mazmeitām būs tajā visā ieinteresēta.

Uz bijušo dzīvesvietu dancotāja aizbraucot katru otro dienu. Pa šiem gadiem labajā mājas pusē kaimiņi neesot nomainījušies, bet otrā pusē kaimiņos mitinoties jau trešā ģimene.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīve ievīta dejās

Kategorijas