No konkurentiem – par labiem draugiem

2018. gada 10. jūlijs 00:00

Nedaudz negaidītu un interesantu reklāmas pasākumu «Ekonomikas un attīstības rīts» īstenoja bankas «Citadele» pārstāvji – pamanījās pozitīvus vārdus par sevi saistīt ar noderīgu informāciju par ekonomikas jomu Latvijā un pasaulē.

«Ekonomikas un attīstības rītā», kas notika Bauskas novada domē 6. jūlijā, piedalījās apmēram 20 klausītāju. Lektori pamatā apskatīja ekonomikas attīstības tēmas un pieskārās jautājumam par Eiropas Savienības nākamās septiņgades budžetu, bija arī interesants stāsts par klasteriem – jaunu uzņēmumu apvienības sistēmu.

Vēl uz pozitīvisma viļņa
Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš iezīmēja pašreizējās ekonomikas tendences Latvijā un Eiropā. Kopējā atziņa – Eiropas pozitīvais vilnis nedaudz noplacis. Tomēr pagaidām vēl aizvien pozitīvisma ir vairāk. Pieaug tirdzniecības apmērs ar interneta palīdzību, ceļas arī vidējā alga. M. Āboliņš aicināja vairāk vērtēt jaunās paaudzes atalgojumu – Rīgā darbiniekiem no 30 līdz 40 gadu vecumam vidējais atalgojums ir apmēram 1200 eiro. Pēc ekonomista vērtējuma, tas var samazināt vēlmi emigrēt no Latvijas.

Interesanti bija vairāki demonstrētie statistikas grafiki, lai arī par konkrētiem secinājumiem M. Āboliņš nerunāja. Nerezidentu noguldījumi no Latvijas bankām sāka pazust jau 2016. gadā, nevis pēc šī gada notikumiem, kas saistīti ar «Aizkraukles banku». Tāpat bija saistoša statistika par nodarbinātību. Zemgales reģionā ir mazs bezdarba līmenis, visvairāk darbaspēku meklē Latgalē un Rīgā. Tomēr nevienu no šiem faktoriem lektors neanalizēja.

Kavēsies arī nākamajā
Par to, kas mūs sagaida pēc 2020. gada, kad būs nākamais Eiropas Savienības septiņgades budžets, stāstīja Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks. Viņš atzina, ka patīkami būt Bauskā, jo dzimtas saknes ir turpat netālu Vecumnieku novada Kurmenē, kur ik pa brīdim apciemojot radiniekus.

Latvijai jaunais budžeta periods sāksies 2023. vai 2024. gadā, atzina M. Zemītis. Tas saistīts ar projektu un nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu, līdzīgi kā šajā septiņgades periodā. Par to liecināja arī M. Āboliņa statistikas dati – būvniecības bums, ko lielā mērā veicina tieši Eiropas Savienības fondi, savulaik sākās 2011. gadā un savu augstāko punktu sasniedza 2012. gadā, un tagad arī tas sākās 2017. gadā un pašlaik piedzīvo strauju pacēlumu. Tas nozīmē, ka tradicionāli jāgatavojas kritumam pēc 2019. gada – kā jau iepriekš runāts, saistībā ar Eiropas Savienības fondu īstenošanu, šajā jomā neizdodas rast līdzenu attīstību – ir regulāri uzplaukumi un kritumi.

Kaut salīdzinoši nedaudz, tomēr sagaidāms, ka samazinās budžeta atbalstu lauksaimniecībai un kohēzijas fondiem.

M. Zemītis atzina, ka Eiropā aptaujās aicina lielāku vērību pievērst drošībai, konkurētspējai un ilgtspējīgai izaugsmei. Attiecīgi ir izmaiņas arī Eiropas budžeta sadalē.

Starptautiski mērogi
Ar klastera veida uzņēmumu apvienību iepazīstināja Evita Feldberga, Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktora vietniece. Klasteri parasti veido, trim pusēm sadarbojoties. Vispirms ar kādas valsts vai pašvaldības iestādes atbalstu. Otra puse ir kāda zinātniski izglītojoša iestāde, kas pievieno inovācijas produktam. Un trešā, galvenā sastāvdaļa ir noteiktas nozares uzņēmumi – nelielā teritorijā, bet pietiekami daudzi un sadarboties spējīgi.

Kā veiksmīgāko klastera piemēru minēja Spānijas basku zemes mēbeļu ražotāju klasteri, kas kopā spēja gan pārstāvēt savus ražotājus lielākajās pasaules dizaina izstādēs, gan uzaicināt pie sevis 85 dizaina industrijas pārstāvjus no Londonas, tādā veidā piesaistot sev lielu starptautisku uzmanību. E. Feldberga atzina, ka individuāli šie ražotāji to nepaveiktu. «Šajā situācijā konkurenti kļūst par sabiedrotajiem, reizē daloties pieredzē un piedzīvojot ieguvumus, kādi individuāli nebūtu sasniedzami,» pauž speciāliste. Viņa uzsver, ka vienas nozares pārstāvjiem Latvijā jāatceras, ka savā valstī viņi varbūt arī ir konkurenti, bet starptautiskajā tirgū vairāk ir vērts sadarboties, lai gūtu panākumus kopā. E. Feldberga atzina, ka Latvijā ļoti labs piemērs ir kooperatīvs «Latraps», kurš gan nav klasisks klasteris, bet tam ir daudz līdzīgu īpašību. «Klasteru uzņēmumos atalgojums vidēji ir par 16 procentiem lielāks nekā pie citiem attiecīgās nozares pārstāvjiem,» pauda E. Feldberga. Latvijā pašlaik darbojas 14 klasteri, kur katrs no tiem pārstāv apmēram 30 attiecīgās nozares mazos vai vidējos uzņēmumus.

Domā par atbalstu
Pasākuma rīkotāju pārstāve, «Citadeles» Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītāja Anna Fišere-Kaļķe atzina, ka galvenais šajā pasākumā ir nozīmīga informācija. «Jo vairāk mēs zinām, jo vairāk mēs varam izmantot situācijas, ar kurām saskaramies, sev par labu,» uzsvēra A. Fišere- Kaļķe.

Codiete Anda Niedre, kas apmeklēja pasākumu, atzina, ka kaut ko noderīgu varēja uzzināt. Viņas vīram ir transporta uzņēmums, bet pašu vairāk interesē, kā efektīvāk darboties ar Codes muižas ēku. «Domājam arī par to, kā izmantot Eiropas fondu atbalstu. Pagaidām visu, kas tur notiek, darām pašu spēkiem – palēnām. Tāpēc vairāk interesēja tieši informācija par Eiropas Savienības budžeta lietām,» atzina A. Niedre.

UZZIŅAI

Latvijas oficiālie klasteri:

Gaujas Nacionālā parka klasteris – «Enter Gauja»;

Informācijas tehnoloģiju klasteris;

Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris;

Latvijas Dzīvības zinātņu nozares attīstības klasteris;

Latvijas Eksporta klasteris;

Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas nozares klasteris;

Latvijas Koka būvniecības klasteris;

Latvijas Veselības tūrisma klasteris;

Metālapstrādes klasteris;

Pārtikas produktu kvalitātes klasteris;

Tīro tehnoloģiju klasteris;

Viedās pilsētas klasteris;

Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris;

Drukas un mediju klasteris;

Latvijas Drošības un aizsardzības klasteris.

Eiropas Savienības 2021. – 2027. gada budžeta perioda prioritātes. Nozares un tām atvēlētā finansējuma pieaugums procentos pret 2014. – 2020. gada periodu

Avots: Mārtiņa Zemīša prezentācija

BauskasDzive.lv ARHĪVS

No konkurentiem – par labiem draugiem

Kategorijas