Lauki – gan ražošanai, gan dzīves videi

2018. gada 10. jūlijs 00:00

Konferencē par Eiropas kopējo lauksaimniecības politiku, kas notika pagājušajā nedēļā Viļņā, tika pieņemta rezolūcija, kas vēlreiz atgādina un uztur spēkā galvenos principus, ko vēlas lauksaimnieki, – vienādas tiesības, vienādas iespējas un godīgu konkurenci visām dalībvalstīm.

Šajā forumā 5. jūlijā piedalījās arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks. Viņš «Bauskas Dzīvei» atklāj galvenos secinājumus un pārdomas no konferences.

Viensētas un ģimenes saimniecības
«Mūsu lauki ir bagāti un interesanti ar savām viensētām un ģimenes saimniecībām. Tās veidojušās vēsturiski, un to nozīme mūsu dzīvesveidā jāizprot un jānovērtē. Šī saimniekošanas forma ir ilgtspējīga un stabila, jo, mainoties paaudzēm, darba tikums, pieredze un zināšanas paliek ģimenes šūpulī. Eiropas politika mudina dalībvalstis rūpīgi apsvērt tās iespējas, ko valsts lauksaimnieku labā var paveikt pati un ko risināt Eiropas kontekstā,» pārdomās dalās A. Jātnieks.

Protams, situācija laukos pašlaik ļoti atšķiras no deviņdesmitajiem gadiem un tā laika, kad balsojām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Iezīmējušās arī pretrunas nosacījumos, kādi Latvijai tiek izvirzīti. «Izdevumi par ražošanas līdzekļiem un resursiem ir līdzīgi visā Eiropā. Ja mēs saņemam tikai septiņdesmit procentus no Eiropas vidējā naudas atbalsta, tad nevajadzētu būt tā, ka prasības mums jāpilda par visiem simts procentiem... Atklājas arī līdz galam nepārdomāti lēmumi; ne tik viennozīmīgi vērtējami augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumi,» stāsta A. Jātnieks.

Rudens ražas prognozes
Uzstājoties debatēs, Arnolds Jātnieks raksturojis pašreizējo situāciju zemnieku saimniecībām bagātajā Bauskas novadā un iepazīstinājis konferences dalībniekus ar mūsu lauksaimnieku rudens ražas prognozēm. Runāts arī par sausumu Latvijā, kas ietekmējis gan ziemājus, kam raža varētu samazināties par apmēram 20%, gan vasaras sējumus, kur kritums varētu būt pat par 40 – 60%.

«Bez šaubām, krasās klimata svārstības un atšķirīgie dabas apstākļi arī citur Eiropā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem liek pieņemt lēmumus daudz straujāk un lietišķāk. Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka tas ietekmē arī situāciju tirgū. Mums jāmācās būt vienotiem, jāprot kooperēties, vairāk diskutēt un meklēt tādus risinājumus brīvā tirgus apstākļos, lai svešu vai pat sliktākas kvalitātes pārtiku Latvijā nebūtu izdevīgi pārdot,» teic Arnolds Jātnieks.

Neaizbaidīt cilvēkus
«Ļoti aktuāls ir jautājums par to, kā palīdzēt cilvēkam laukos, lai viņš nejustos «pamests un aizmirsts» ar savām problēmām. Infrastruktūras jautājumus tik ļoti esam pakārtojuši statistikai, ka aizbaidām cilvēkus, bet lauki nav tikai ražošana, tie var būt arī dzīves vide ar cita veida nodarbinātības iespējām,» uzskata Arnolds Jātnieks. Viņš turpina: «Konferences dalībvalstīm, tāpat kā Latvijai, ir svarīgs jautājums par finansiālā atbalsta veidu un tā sauktajiem griestiem. Nebūtu racionāli dalīt zemkopjus lielajos vai mazajos. Politikai jābūt tādai, lai saimniecības rastu un attīstītos katra savā nišā gan lauku vidē, gan pārtikas tirgū. Varbūt finansiālais atbalsts ap simts tūkstošiem būtu optimāls. Mums nopietni jādomā arī par paaudžu maiņu zemniecībā, kur četrdesmit procenti pašlaik ir vecumā ap sešdesmit. Tāpēc valsts atbalsts ģimeņu saimniecībām un draudzīgas kredītpolitikas veicināšana būtu svarīgs stūrakmens lauku ilgtspējīgai attīstībai. Būtu vēlams mainīt arī projektu finansējuma pieejamību, lai tie regulāri būtu atvērti – bez striktiem termiņiem. Tas novērstu kampaņas raksturu un ieviestu lielāku stabilitāti un mērķtiecību finansējuma iegūšanā un atdevē.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lauki – gan ražošanai, gan dzīves videi

Kategorijas