Iepazīst tautu kultūru, pārvar valodas barjeru

2018. gada 10. jūlijs 00:00

Pagājušajā nedēļā, no 1. līdz 7. jūlijam, Bauskas Valsts ģimnāzija uzņēma skolēnus un pedagogus no sadraudzības pilsētas Ripinas Polijā.

Šogad aprit desmit gadu, kopš Ripinas un Bauskas novada pašvaldības ir parakstījušas sadarbības līgumu par savstarpēju sadarbību kultūras, sporta un izglītības jomā.

Sadarbība desmit gadu garumā
«Mūsu sadarbība ilgst desmit gadus, tas ir, kopš 2008. gada. Esam lepni par to un priecājamies, ka pašlaik varam sadarboties nu jau ar divām Bauskas skolām – klāt nākusi Bauskas pamatskola,» stāsta Ripinas 1. skolas izglītības kompleksa vadītāja vietnieks Vitolds Karoļčiks, «mūsu delegācijas sastāvā ir pieci pedagogi un 29 skolēni no četrām Ripinas pilsētas skolām – no divām pamatskolām, ģimnāzijas (13 – 16 gadu) un no mākslas skolas. Šiem skolēniem brauciens uz Latviju ir kā balva no Ripinas pilsētas mēra ne tikai par labām sekmēm mācībās, bet arī par sasniegumiem mākslā un sportā.»

V. Karoļčiks informēja, ka līdz šim 300 skolēnu no Bauskas esot apmeklējuši Ripinu un 300 bērnu no Ripinas – Bausku. Pašā sākumā esot rīkojuši desmit dienu apmaiņas programmas, bet, vēlāk apspriežoties, nolēmuši, ka tās būs septiņas dienas. Galvenais mērķis – lai skolēni iepazīst citu tautu kultūru, pārvar valodas barjeru un spēj adaptēties nestandarta situācijās.

Programma – piesātināta un dinamiska
V. Karoļčiks vēstīja, ka vienmēr laikus tiekot izveidots darbības plāns. Pirmajā vizītes dienā viņi parasti dodoties uz oficiālo pieņemšanu Bauskas novada domē. Šogad viņus uzņēma domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, viņš iepazīstināja ar Bauskas novada aktualitātēm, lielākajiem projektiem un kultūras pasākumiem. Pēc tam delegācija dodoties iepazīt Bausku. Šoreiz brauca uz Bauskas un Rundāles pili.

Nākamajās trijās dienās poļu delegācija parasti apmeklējot dažādas Latvijas vietas, un katru reizi tās esot citas ar domu, ka pakāpeniski apskata visu valsti. Šogad tā bija Kurzeme (Saldus, Liepāja, Sabile). Abas skolas parasti cenšoties parādīt to, kas visvairāk izceļas, – gan interesantas vēsturiskas vietas, gan iecienītus tūrisma maršrutus, gan to, kas vistipiskākais konkrētam reģionam. Parasti viena pilsēta tiekot izvēlēta par galveno apskates objektu. Latvijā tā vienmēr esot Rīga. Poļiem – Varšava vai Toruņa, vai cita pilsēta. Šoreiz delegācijas dalībnieki varēja izbaudīt Dziesmu un deju svētku gaisotni Rīgā. Organizatori centās parādīt, ka katra valsts patur savu identitāti, kaut arī esam vienā Eiropas Savienībā. Un, par spīti visām atšķirībām un ģeogrāfiskajam novietojumam, tomēr esam kopā vienoti ES.

«Lai būtu pozitīva apmaiņa skolotājiem un bērniem, ļoti svarīgs ir pedagogu ieguldītais darbs. Šī apmaiņas programma nevarētu notikt bez naudas, tāpēc esam priecīgi un pateicīgi, ka mūs atbalsta abas pašvaldības,» atzina V. Karoļčiks.

Atceras ar prieku
Savu prieku un gandarījumu par veiksmīgo sadarbību pauda arī Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors Raimonds Žabovs. «Lielākais ieguvums bērniem ir gandarījums, ka var iepazīt Ripinas pilsētu un citas Polijas vietas, kas ir vēsturiski interesantas. Bērni to novērtē tagad un arī pēc ilgāka laika kā pieauguši cilvēki ar prieku atceras braucienus uz Poliju. Viņi atminas, ka bija ļoti labi izplānots maršruts, viņi redzēja Polijas cilvēkus, kultūru, vēsturi.»

R. Žabovs uzsvēra, ka skolēniem tādējādi esot iespēja praktizēties angļu valodā un apgūt komunikācijas prasmes pirmās dienas sadraudzības vakaros. Skolotājiem, protams, tas neesot viegli, un gatavošanās esot laikietilpīgs process, bet lielākie ieguvēji esot jaunieši. «Man prieks, ka mēs spējam viņiem to piedāvāt. Lai arī ne vienmēr lutināja laika apstākļi, bija noberztas kājas un citas ķibeles, tomēr ieguvām labas emocijas, izdzīvojām īstu vienotības izjūtu, tas bija interesanti un skaisti!» tā iespaidos par sadarbību ar Polijas skolu dalās R. Žabovs.

Atšķirības izglītības sistēmā
Arī Polijas izglītības sistēmā pašlaik notiek reformas. Viņi atgriežoties pie astoņu klašu pamatizglītības un četru klašu koledžas. Pašlaik mācības notiekot divās sistēmās – vecajā un jaunajā. Ģimnāzija (13 – 16 gadi) esot jāpabeidz vecajā sistēmā, nākamie sākšot jaunajā sistēmā. Viņiem tagad esot divu veidu koledžas.

A līmeņa koledžas un profesionālās koledžas apvienotas ar A līmeni. Pie otrā tipa esot arī mākslas novirziens, kad iegūst izglītību mākslās, bet jākārto arī visi A līmeņa eksāmeni. Pēc vienas no šīm trim pabeigtajām koledžām varot turpināt mācības universitātē. Esot iespēja arī strādāt un mācīties. Nokārtojot galaeksāmenus, varot iegūt profesiju un vidējo izglītību. Tomēr ar to nepietiekot, ja vēloties mācīties universitātē. Tad vēl esot jāapmeklē trīs gadu koledža, kas apvieno visus A līmeņus.

Jautāts par mācību gada garumu, A. Karoļčiks atbildēja, ka mācības sākoties 1. septembrī un beidzoties jūnija pēdējā nedēļā, tātad mācīšanās Polijā ir vienu mēnesi ilgāka nekā Latvijā. Mācību gads, tāpat kā pie mums, esot sadalīts divos semestros. Mācību stunda ir 45 minūtes gara. Stundu skaits nedēļā atkarīgs no bērnu vecuma un skolas tipa. Piemēram, mākslas koledžā viņiem varot būt pat 41 stunda nedēļā, jo profesijas apguves dēļ ir liela noslogotība. Bērniem, kas vēl mācās vecā tipa ģimnāzijā, no 13 līdz 16 gadiem, var būt 31 līdz 33 stundas nedēļā. Pēc jaunā tipa 7. klasei tās varētu būt 33 stundas nedēļā. Līdzīgi kā Latvijā esot ētika vai kristīgā ētika, Polijā vecāki varot izvēlēties reliģijas mācību vai ģimenes mācību. Pirmā svešvaloda tiekot mācīta no pirmās klases, otrā – no ceturtās. Skolas beigšanas eksāmeni, tāpat kā Latvijā, esot centralizēti valsts eksāmeni.

Pirmajā klasē pēc jaunās reformas sākot iet no septiņu gadu vecuma. Ja vēloties no sešu gadu vecuma, tad ekspertu grupa izvērtējot, vai konkrētais bērns to spēs. No piecu gadu vecuma arī Polijā esot obligāta pirmsskolas apmācība.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iepazīst tautu kultūru, pārvar valodas barjeru

Kategorijas