Rīko svētku atskaņas koncertu

Agnija Ruhocka, Bauskas muzeja speciāliste

2018. gada 10. jūlijs 00:00

471

Vēstures mozaīka. 1938. gada 31. jūlijā Bauskā notiek Dziesmu diena.

Dziesmu un deju svētku atskaņās – ieskats svētku vēsturē. Pirms 80 gadiem, 1938. gada 16. – 19. jūnijā, Rīgā risinājās IX Dziesmu svētki. To vajadzībām Uzvaras laukumā (tagadējā Uzvaras parkā) pēc arhitekta Aleksandra Birznieka projekta uzcēla pagaidu estrādi. Gatavošanās svētkiem notika Dziesmu svētku rīcības komitejas un komponista Jāzepa Vītola vadībā.

Svētku šūpulis meklējams Skaistkalnē
Svētki galvaspilsētā bijuši grandiozi – piedalījušies 380 koru (ap 16 000 dziedātāju) un 100 000 klau-sītāju. No Bauskas apriņķa uz Dziesmu svētkiem devušies seši kori. Pēc koncerta mūspusē vēl kādu laiku nav mitējušās svētku atbalsis. Dziedātāji bijuši ļoti priecīgi, un nolemts dziesmu skaistumu un tērpu krāšņumu demonstrēt vēlreiz, 31. jūlijā Bauskā rīkojot Dziesmu dienu jeb Dziesmu svētku atskaņas koncertu. Līdz ar to 1938. gada jūlijs Bauskas pusē aizvadīts pacilājošā noskaņojumā, gatavojoties Dziesmu dienai.

Baušķenieki ar plašām Dziesmu dienām iepriekš nebija lutināti. Šī tradīcija nostiprinājās tikai 30. gadu otrajā pusē, pateicoties Bauskas 13. aizsargu pulka entuziasmam. Dziesmu svētkus rīkoja Bauskas aizsargu pulks kopā ar apriņķa un pilsētas pašvaldību un dažām sabiedriskām organizācijām. Toreiz svētkus noslēdza pulka gadadienas svinības.

Bauskas puses Dziesmu svētku šūpulis meklējams Skaistkalnē 1933. gada jūnijā. Tolaik svētkos piedalījušies 19 apriņķa kori ar aptuveni 550 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā, programmā iekļaujot labākos latviešu komponistu darbus.

Organizē aizsargi
Toreiz, 1938. gada 31. jūlijā, Dziesmu svētki Bauskā notika otro reizi. To iniciators bija Bauskas 13. aizsargu pulka komandieris – Bauskas apriņķa priekšnieks Arveds Blanka. Viņš kopā ar Bauskas 13. aizsargu pulku bija arī svētku organizators. Dziesmu diena Bauskā sasaucās ar nesen Rīgā notikušajiem Dziesmu svētkiem.

Pirms svētkiem Bauskas un apkārtnes strādnieku arodbiedrība gatavojās svinīgi iesvētīt karogu. Pasākumu solīja pagodināt sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš. Dziesmu dienai Bauskā bija ideoloģiska pieskaņa. IX Dziesmu svētki Uzvaras laukumā tika aizvadīti vareni: «Cik skaisti tika apliecināta Kārļa Ulmaņa nodibinātās un nostiprinātās tautas vienības lielā griba un spēks, kam jāizpaužas un kas arī izpaužas lielas vienprātības, saprašanās un saskaņas darbos, lielos mūsu nacionālā gara un kultūras darbos!»

Bauskas novada Dziesmu diena iekļāvās 15. maija ideju un sasniegumu plūdumā, nesdama līdzi prieku no lielajiem Dziesmu svētkiem: «Lai plūst mūsu dziesmas par godu Latvijas diženumam un daiļumam, par godu cilvēces miera un kultūras garam! Bauskas
31. jūlija Dziesmu svētki un visas šīs dienas svinības lai būtu atkal jauns apliecinājums ne vien no rīkotāju un aktīvo dalībnieku, bet arī no mazāk aktīvo klausītāju un apmeklētāju puses, apliecinājums atdzimušās Latvijas darbīgam un rosmīgam garam, vienprātības, saprašanas un saprašanās garam, vienotās tautas radošam un dzīvu darošam garam!»

Top krāšņi goda vārti
Bauska 31. jūlija agrā rītā tika tērpta karogu rotā, valdīja svētku noskaņojums. Bauskas 13. aizsargu pulka Skaistkalnes nodaļas kora 32 dalībnieki jau pulksten četros devās ceļā, lai pirms desmitiem būtu uz estrādes un piedalītos kopmēģinājumā.

Pa visiem ceļiem uz Bausku plūda dziedātāji krāšņos tautiskos tērpos, skanēja dziesmas un gaviles. Šajā dienā pilsētā bija divkārši svētki: notika oficiāli pasākumi par godu Bauskas strādnieku arodbiedrībai un Bauskas 13. aizsargu pulkam, pēc tam bija Dziesmu svētki.

Bauskas strādnieku arodbiedrība un Bauskas 13. aizsargu pulks lielā vienprātībā svinēja karoga svētkus un Dziesmu dienu, kurā piedalījās visas Bauskas organizācijas un iestādes. Augsto viesu sagaidīšanai pie jaunā tilta bija izveidoti krāšņi goda vārti, ko rotāja vārdi «Darba spars – dziesmu gars».

Viesos ierodas ministrs
Uz svētkiem, kā bija solīts, ieradās sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš. Pie Bauskas apriņķa robežas viņu sagaidīja apriņķa priekšnieks Arveds Blanka un apriņķa vecākais Valdis Annuss. Pie goda vārtiem ministru sveicināja Bauskas pilsētas valdes pārstāvis Augusts IIziņš un Bauskas strādnieku arodbiedrības priekšnieks V. Gobnieks. Pilsētas iedzīvotāju vārdā Ilziņa kundze ministram dāvāja ziedus. Tirgus laukumā goda ierindā stāvēja aizsargi, aizsardzes, arodbiedrību pārstāvji, strādnieki un ugunsdzēsēji.

Ministram bija īsa vizīte pilsētas valdē, viņš parakstījās viesu grāmatā. Pēc tam augstais viesis devās uz svētku dievkalpojumu Sv. Gara luterāņu baznīcā. Pie dievnama vārtiem ministru sagaidīja draudzes padome, valde un mācītāji. Draudzes priekšnieks Jēkabs Ķivulis sveica ministru.

Dievkalpojumu kuplināja muzikāli priekšnesumi. Armijas mācītājs Pēteris Apkalns, asistējot mācītājam Gustavam Tursam un J. Kovalim, pārpilnajā baznīcā iesvētīja Bauskas strādnieku arodbiedrības karogu, ko rotāja Kārļa Ulmaņa vārdi «Katrs savā, bet visi valsts darbā».

Pēc tam visi devās uz Bauskas 13. aizsargu pulka namu (tagadējo kultūras centru), kur notika svinīga karoga pasniegšana. Karogiem, lauru kokiem un ozolu vijām greznoto aizsargu nama plašo zāli piepildīja viesi. Uz skaisti greznotās skatuves puslokā stājās delegācijas ar karogiem, gar galvenās ejas malām strādnieku goda ierinda sagaidīja ministru A. Bērziņu.

Bauskas strādnieku arodbiedrības priekšnieks V. Gobnieks sacīja: «Darbs ir mūsu saimnieciskās un kulturālās dzīves pamats, bet dziesma – tautas tradīciju glabātāja. Nacionālais strādnieks ir stiprs balsts nacionālās Latvijas celtnei tagad un nebeidzamā nākotnē. Šodien, saņemot karogu, Bauskas strādnieki ieiet mūsu nacionālo strādnieku saimē kā pilntiesīgi locekļi.»

Svētkos piedalījās sporta arod-organizācijas, ādu rūpniecības, elektrotehniskās, tekstilrūpniecības, saldumu rūpniecības, mājkalpotāju, Jelgavas un Latvijas stiklstrādnieku arodbiedrības, Veco strēlnieku biedrības Bauskas nodaļa un Bauskas ugunsdzēsēju biedrība.

Dāvina gleznu un revolveri
Pēcpusdienā laukumā līdzās Bauskas Valsts ģimnāzijai notika Dziesmu diena. Ar jūsmīgiem aplausiem skatītāji sveica 14 koru dalībniekus un virsdiriģentu Teodoru Reiteru. Koristes ar ziediem sumināja ministru A. Bērziņu. No vārtiem līdz svētku vietai vijās aizsargu un aizsardžu goda ierinda.

Atklājot svētkus, ministrs uzsvēra to audzinošo nozīmi. Viņš atgādināja, ka dziesma jau sen vienojusi latviešus abos Daugavas krastos.

Apriņķa priekšnieks A. Blanka ministram pasniedza mākslinieka Egona Zvirbuļa gleznu «Bauskas pilsdrupas». Ar savu klātbūtni sanākušos pagodināja Bauskas 12. kājnieku pulka delegācija – 27 virsnieki un viņu kundzes ar pulka komandieri pulkvedi Kārli Dzenīti-Zeniņu. Pulka komandieris sveica baušķeniekus un aizsargiem uzdāvināja revolveri.

Koncerta programmā bija iekļautas devīto Dziesmu svētku melodijas. Noslēgumā aizsargu pulka kulturālās nozares vadītājs un Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors Pēteris Andersons pateicās virsdiriģentam, dziedātājiem, svētku dalībniekiem un atbalstītājiem. Šķiroties visi vienojās «Dziesmā brīvai Latvijai», to atkārtojot trīs reizes.

Klausītājus priecēja Bauskas 13. aizsargu pulka koris ar diriģentu Jāni Spalviņu, Bauskas 13. aizsargu pulka Skaistkalnes nodaļas koris ar diriģentu Jāni Dūmiņu, Bārbeles apvienotais koris ar diriģentu Arnoldu Pinku, Brunavas apvienotais koris ar diriģentu Gotardu Bajāru, Ceraukstes lauksaimniecības biedrības koris ar diriģentu Jēkabu Induli. Uzstājās arī Jelgavas mūzikas biedrība «Līra» ar diriģentu Vinteru, Jelgavas latviešu biedrības koris ar diriģentu Pēteri Vīķeli, Jelgavas strādnieku amatnieku biedrības koris ar diriģentu Ludvigu Leiti, Misas pagasta Dugānes pamatskolas koris ar diriģenti Almu Kraķi, Misas pagasta Lambārtes pamatskolas koris ar diriģentu Frici Uisku, Vecsaules skolas padomes un aizsargu pulka orķestris ar direktoru Kārli Hamsteru u. c. Svētkos piedalījušies aptuveni 500 dziedātāji. Dziesmu dienas gaita atskaņota radiofonā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rīko svētku atskaņas koncertu

Kategorijas