Nesamazināt lauksaimniecības budžetu

2018. gada 6. jūlijs 00:00

162

Eiropas Komisija (EK) stratēģiskajā plānā par Kopējo lauksaimniecības politiku 2020. – 2027. gadam «Pārtikas un lauksaimniecības nākotne» jūnija sākumā definējusi galvenos mērķus un prioritātes.

Mērķis ir veicināt viedu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, atbalstīt rūpes par vidi un atbildīgu rīcību klimata jomā, kā arī stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos.

Vēl var paust viedokli
Par prioritāti tiks uzskatīta lauku saimniecību taisnīga un pietiekama ienākumu sekmēšana un to noturības veicināšana visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā, konkurētspējas vairošana, akcentējot pētniecību, tehnoloģijas un digitalizāciju. Nemainīgs arī akcents uz līdzsvarotu spēku samēru pārtikas ķēdēs, sekojot labas biznesa ētikas principiem un uzlabojot lauksaimnieku līdzdalību pārtikas tirdzniecībā.

Īpaši svarīgs būs valstu ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā, attīstot ilgtspējīgu enerģētiku, rūpes par vidi, dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīva apsaimniekošana, bioloģiskās daudzveidības un raksturīgās ainavas saglabāšana.

Daudz lielāka uzmanība būs jāpievērš gados jaunu lauksaimnieku piesaistei lauku dzīvesveidam un saimniekošanai. Tas veicinātu plaukstošu lauku vidi, nodarbinātību valstu reģionos, to izaugsmi un iedzīvotāju sociālo iekļautību. Svarīgi respektēt sabiedrības prasības drošas pārtikas un veselības jomā.

Kā starpnozaru mērķis izvirzīta zināšanu, inovācijas un digitalizācijas veicināšana lauksaimniecībā.

Latvijas Republikas Zemkopības ministrija sadarbībā ar Valsts lauku tīkla sekretariātu vēlas noskaidrot lauksaimnieku un lauku uzņēmēju domas par Latvijas lauku attīstības nākotni. Tāpēc tā aicina ikvienu nozarē iesaistīto piedalīties aptaujā, līdz 10. jūlijam (ieskaitot) pārdomāti atbildot uz 21 jautājumu, tie pieejami interneta vietnē www.visidati.lv/aptauja/1359502604/.

Aptaujas rezultāti jāizvērtē un jāpublicē
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) direktors Mārtiņš Cimermanis atzīst, ka LLKC organizētā sabiedriskās domas aptauja par KLP pēc 2020. gada nav kampaņa bet gan nopietna darba sastāvdaļa, kurā katram Latvijas lauku uzņēmējam ir iespēja paust savu viedokli par to, kādiem būt lauku atbalsta instrumentiem nākotnē, un galvenais padomāt par to, kādus gribam redzēt Latvijas laukus nākotnē.

Pēc viņa domām, sabiedrībā gan aptauju jēga ir devalvēta, jo bieži to rezultāti paliek bez politiķu ievērības lēmumu pieņemšanā. Tas gan ir pretrunā ar Eiropā vispārpieņemtām demokrātijas normām, kur šāda prakse «noskaidrot sabiedrības viedokli» ir ļoti izplatīta un pašsaprotama.

«Mēģinājām aptaujas jautājumus veidot lietišķus un ikvienam saprotamus. Aicināts piedalīties ikviens lauku uzņēmējs un zemnieks. Savas atbildes var iesniegt līdz 10. jūlijam ieskaitot, var meklēt palīdzību mūsu LLKC birojos.

Lauku teritorijas 25 gados ir ļoti mainījušās, visskumjāk ir par zaudētajiem un aizbraukušajiem cilvēkiem. Neatrodot alternatīvas nodarbes formas, esam zaudējuši daudz enerģisku un lojālu cilvēku. Redzot, kā lauki dažādu iemeslu dēļ iztukšojušies, nepieciešama ne tikai indivīda labā griba, bet arī skaidri definēta lauku attīstības politika un visiem saprotami attīstības mērķi,» saka M. Cimermanis.

LLKC direktors uzskata, ka mazo un vidējo saimniecību atbalstam jāpievēršas daudz nopietnāk, nekā tas darīts līdz šim. Proti, pašreizējā situācija visā Eiropā ir tāda, ka ap 80% atbalsta naudas saņem 20% zemes apsaimniekotāju. Šādu disproporciju nevar nepamanīt un atstāt bez ievērības. Viņš domā, ka ekonomiskie saimniecību rādītāji ļauj droši skatīties nākotnē un būt konkurētspējīgiem. Eiropas kopējie mērķi ir nodrošināt lauku apdzīvotību un vitalitāti ar dažādām nodarbinātības formām. «Es joprojām ceru, ka mūsu galvenais mērķis paliks nemainīgs, tas ir, līdzsvarota valsts attīstība, nevis sabiedrības noslāņošanās. Lauku tīkla uzdevums ir iesaistīt lēmumu pieņemšanā pēc iespējas vairāk cilvēku. Svarīgi, lai viedokļus izvērtētu un ar tiem iepazīstinātu sabiedrību, nevis tikai «pieņemtu zināšanai». Rudens pusē esam plānojuši publicēt minētās anketas rezultātus,» stāsta M. Cimermanis.

Konferencē Viļņā
Pārrunas un domu apmaiņa par Eiropas kopīgo lauksaimniecības politiku sākās pagājušā gada nogalē un tik drīz nebeigsies, jo jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Latvijā ir gana daudz lauksaimnieku organizāciju, kas diskutē par prioritātēm un risinājumiem.

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre 4. un 5. jūlijā bija Lietuvas Lauksaimniecības kameras rīkotā konferencē Viļņā. Tā organizēta, lai runātu par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada. Uz konferenci bija uzaicināti lauksaimnieku organizāciju pārstāvji no Baltijas valstīm, Polijas, Čehijas, Ungārijas, Bulgārijas, Horvātijas un Slovākijas. Ieradās arī Lietuvas lauksaimniecības ministrs, Lietuvas Seima un Eiropas Komisijas pārstāvji. 5. jūlijā konferencē iesaistījās arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks.

Jāiegūst izdevīgi nosacījumi
Maira Dzelzkalēja-Burmistre raksturo konferences gaitu: «Noskaņojums bija kareivīgs, jo ar pašreizējo piedāvājumu neviens nav apmierināts un apzinās, ka tuvākā gada laikā būs jāmeklē kompromiss. Visu klātesošo valstu pārstāvji bija vienisprātis, ka nav pieļaujama lauksaimniecības budžeta samazināšana, pamatojot to ar pieaugošajām prasībām vides aizsardzībā, attieksmes maiņu jautājumos par ietekmi uz klimatu, augu aizsardzības līdzekļu klāsta samazināšanu, jaunu starptautisko tirdzniecības līgumu slēgšanu utt. Neviena valsts nav apmierināta ar piedāvāto tiešmaksājumu izlīdzināšanas tempu. Eiropas Komisija piedāvā līdz 2027. gadam Latvijai sasniegt tikai 77% līmeni no ES vidējā, Horvātijai – 84% līmeni. Izlīdzināšanai jānotiek daudz straujāk, bet valstis, kurās ir lieli maksājumi, dara visu iespējamo, lai tos nesamazinātu par labu mums.»

Kā uzsver M. Dzelzkalēja-Burmistre, vēl viens «karstais» jautājums jaunajā politikā ir piedāvātie maksājumu «griesti» vienai saimniecībai. Par šo daudz diskutēts, galvenais, ko ierosina, – šādu jautājumu nevar risināt ES līmenī, jo, kas der vienam, neder citam. «Dalībvalstis ir pārāk atšķirīgas. Piemēram, Čehijā vidējai saimniecībai ir 130 ha zemes un tās piedāvātie maksājumu «griesti» 60 tūkstošus eiro var skart. Savukārt Horvātijā vidējais saimniecību lielums ir pieci hektāri un maksājumu «griesti» varbūt nevienu neietekmēs,» stāsta
M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka arī Igaunija ir modulējusi iespējamo šāda priekšlikuma ietekmi. Viņu analīze rāda, ka šāda pieeja skars lielas bioloģiskās saimniecības, kā arī specializētās graudkopības saimniecības. Taču galvenais var būt negatīva ietekme uz zemes un nomas tirgu, saražotās produkcijas daudzumu un nodarbinātību.

Maira Dzelzkalēja-Burmistre stāsta: «Prezentējot Latvijas pozīciju, uzsvēru, ka ļoti gribētu reālu lauksaimniecības politikas reformu, kura piedāvātu ceļu, kā nonākt atpakaļ pie reālām pārtikas cenām un mums kā lauksaimniekiem nejusties kā lūdzējiem. Pašreizējā situācija ved uz bezizeju – lauksaimniekiem nekad nepietiks atbalsta, bet pilsētniekiem vienmēr šķitīs, ka tiek maksāts pārāk daudz, tāpēc var diktēt noteikumus. Sacīju – ja jau vēl nākamā perioda beigās mums būs 77% atbalsts, tad arī prasības jāpilda par 77, nevis 100%! Uz ko EK pārstāvis reaģēja nikni un teica, ka prasības jāpilda vienādi, jo tirgus ir viens. Tāda, lūk, dubultā morāle!

5. jūlijā tika parakstīta kopīga deklarācija, bet rudenī lauksaimnieki turpinās cīnīties par savām interesēm Eiropas kopējās lauksaimniecības politikā. Patlaban Latvijai svarīgākais iegūt izdevīgus nosacījumus un noturēt pozīcijas pēc iespējas lielāka kopīgā finansējuma saņemšanā.»

Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka:
«Tāpat kā iepriekš, lielākā daļa naudas nonāk pie dažām saimniecībām, kam ir prāva apsaimniekojamā platība. Vai šī zemnieku noslāņošanās dod laukiem labumu? Cilvēki aizbrauc, jo saprot, ka netiek cienīts viņu darbs un ka viņi ar šādu KLP (Kopējo lauksaimniecības politiku) nekad nesasniegs pārticību. Tie daži, kas to sasnieguši, nedomā par kaimiņiem, ciematu un valsti kopumā.
Latvijas Zemnieku federācijas deklarācijā mēs mēģinājām iezīmēt, par ko valstij jādomā politiskā līmenī. Mēs un mūsu atbalstītāji iestājamies par šādām lietām:

lauku atbalsta politikā paredzēt lielāku atbalstu ģimenes saimniecībām, īpaši līdz pirmajiem 100 ha;

tiešo maksājumu atbalsta «griestiem» uz vienu saimniecību gadā – 100 000 eiro;

investīciju ieguldījumiem lauku saimniecībās maksimālās attiecināmās izmaksas uz vienu saimniecību plānošanas periodā – 500 000 eiro;

atbalsts pirmā mājokļa un zemes pirkšanai lauksaimniekiem;

atbalsts zināšanu (mācības, konsultācijas) pieejamībai saimniecību efektivitātes kāpināšanai, profesionālās izglītības stiprināšana;

atbalsta programmas kopdarbībai un kooperācijai saražotās produkcijas efektīvai realizācijai;

lauku apdzīvotības nodrošināšanai atbalstīt lauku teritoriju izglītības iestāžu darbību atbilstīgi iedzīvotāju vajadzībām, nevis pēc ierēdņu aprēķiniem. Lauku infrastruktūras (ceļi, meliorācija, internets) nodrošināšana;

atbalsts paaudžu maiņai saimniecību pārņemšanai.

Viedokļi ir dažādi, bet ceram, ka diskusijās tiks rasts labākais risinājums gan lauksaimniekiem, gan valstij un svarīgos jautājumos būsim vienoti, veidojot Latvijas kopējo lauksaimniecības politiku.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nesamazināt lauksaimniecības budžetu

Kategorijas