Dalībnieku pulkā daudzas novadnieku ģimenes

2018. gada 6. jūlijs 00:00

863

Dalībnieku pulkā daudzas novadnieku ģimenes

Kā mūsu novadnieki dienas vada Rīgā, XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI deju svētkos, deju lieluzveduma «Māras zeme» mēģinājumos, kāda sadzīve, kāds noskaņojums – to «Bauskas Dzīve» trešdien skaidroja un vēroja «Daugavas» stadionā.

Ceļš līdz skaistajai deju performancei ar izdejotajām zīmēm un rakstiem nav tas vieglākais. Mēģinājumu ir daudz, tie notiek no rīta pulksten astoņiem līdz pat vēlai naktij.

Ir ēdamais un dzeramais
Dalībnieki tiek nodrošināti gan ar brīvpusdienām, piemēram, rīsiem, mērci un salātiem, gan arī uz vietas tirgotāju piedāvātiem labumiem, sākot ar saldējumu un smalkmaizītēm, beidzot ar šašliku un štovētiem kāpostiem. Jāmin gan, ka ēst gribētājiem pēc pusdienu porcijām nācās stāvēt garā rindā, ko organizatori, šķiet, līdz galam nebija atrisinājuši. Dalībnieki par slāpēm nevarēja sūdzēties. Visa stadiona teritorijā bija pieejams bezmaksas ūdens, ko sponsorēja veikals «Rimi».

Arī ar labierīcībām problēmu nebija.Tās bija pietiekamā skaitā, izvairoties no lielu rindu veidošanās. Svētku brīvprātīgie rūpējās par to, lai tualetēs netrūktu papīra, kas bieži vien pasākumos ātri izgaist, kā nebijis. Ja kādam no dalībniekiem kļūst slikti, tika nodrošināta medicīniskā palīdzība.

Dejotājiem vieglāk nekā dziedātājiem
Stadions sadalīts trijās zonās, kurās katrā paralēli noritēja deju mēģinājumi. Santa Zemīte, Bauskas kultūras centra vidējās paaudzes deju kopas «Biguļi» vadītāja, atzina, ka mēģinājumi ne vienmēr ir tie vieglākie, tajos valda stingrs grafiks. Iepriekšējās dienās esot ļoti salijuši, bijis smags mēģinājums. Tomēr vadītāja atzīst, ka dejotājiem ir vieglāk nekā dziedātājiem, kuriem ilgs laiks jāpavada, stāvot kājās. Dancotāji ir visam gatavi. Ja ir auksti, palēkā, sasildās. Ja ir karsti, uzlej uz galvas ūdeni. «Labi, ka ir dejošana. Tā uztur cilvēku noteiktā tonusā. Viņam ir labāka veselība nekā citiem, ilgāk dzīvo. Mēs protam gan strādāt, ko iemāca deja, gan arī atpūsties, esam dzīves baudītāji.»

Santa stāsta, ka citreiz dejotāji pukojas, kāpēc divus gadus jāmācās dejas, un tad atnāk virsvadītājs un visu pārmaina. Un tomēr tad, kad viņi paši savām acīm bildēs un video redz, kādas rakstu zīmes tikušas izveidotas, tad pretenzijas noplok, un to vietā nāk liela sajūsma. Zīmes ir ļoti skaistas, raksti ir spēks. Tā ir unikalitāte, kas nav nekur citur pasaulē.

Par svētku organizatorisko pusi Santa nesūdzas: «Transports ir ļoti labi sakārtots. Autobusi izvadā, kur vien vajag, mums ir fantastiski šoferīši. Naktis pavadām 88. vidusskolā. Dzīvošana ir šaura, bet mīļa. Ēdināšana arī apmierina. Ir garšīgi.»

Pāris danco kopš kolektīva dibināšanas
«Bauskas Dzīve» «Daugavas» stadionā sastop Andri Smilškalnu, kurš ir Bauskas kultūras centra senioru deju kopas «Senbiguļi» vecākais dejotājs, viņam ir 67 gadi. Dejas mīlestība Andri ir pavadījusi visu jaunības laiku līdz pat šodienai. Viņš kopā ar sieviņu Inesi Smilškalni «Biguļos» dejojis jau kopš kolektīva dibināšanas – 80. gadiem. Pirms tam kopā dancojuši Brunavas kolektīvā. Ineses tētis savulaik arī darbojies tautas deju kolektīvā, šo mantojumu vēlāk pārņēmusi meita. Danco gan abas Smilškalnu meitas, gan arī mazbērni. Tieši Inese bijusi tā, kas pamudinājusi Andri iet dejot. Toreiz puiši esot bijuši piekāpīgāki un labprāt piekrituši idejām.

Pāris kopā ir izdzīvojis daudzus Dziesmu un deju svētkus, izlaižot vien pāris no tiem. Lai gan katru reizi svētki ir īpaši un neaizmirstami, visskaistākie tomēr bijuši pirmie Dziesmu svētki tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Noskaņa esot bijusi neaprakstāma. Arī herogrāfija bijusi ļoti skaista.

Smilškalni ne reizi nesūkstās, arī par dzīvošanu skolā. «Protams, ir tā, kā ir, kā jau senioriem. Bet nedēļu taču var pārdzīvot, nav tik traki. Kolektīvs arī labi sadzīvo, nav nesaskaņu,» stāsta Inese.

Mamma uz vienas skatuves kopā ar dēlu
Dziesmu un deju svētki patiešām vieno gan emocijās un pārdzīvojumos, saliedē gan draugus, gan pārus un ģimenes. Baušķenieces Agritas Ozolas sapnis bija nokļūt uz vienas skatuves kopā ar dēlu Reini. Un nu viņai tas ir sanācis. Agrita vienmēr ir atbalstījusi aktīvu dzīvesveidu, un jau pāris gadu viņa domājusi par tautas dejām, tagad ir Ceraukstes vidējās paaudzes deju kopas «Dzirnavnieki» dalībniece. Savulaik daudz braukājusi līdzi dēlam uz skatēm, koncertiem, arī uz ballītēm, un viņu tas viss ļoti aizrāvis. Arī dēls vienmēr pozitīvi izteicies par tautas dejām un iedrošinājis viņu iet un piedalīties. Bieži vien sagādājis arī ielūgumus uz koncertiem Rīgā, lai tikai brauc un skatās.

Ozolu ģimene vienmēr atbalstījusi latvisko dzīvesziņu. Pirms kāda laika viņi pārvācās dzīvot uz lauku māju ārpus pilsētas, kur īpaši tiek svinēti Jāņi. Svētku tērps tradicionāli ir tautastērps, kas Agritai tika uzšūts pēc mēriem. Tradīcijas katru gadu ģimene cenšas nedaudz pamainīt tā, lai pašiem interesantāk. Agrita atzīst, ka deja palīdz viņai izkļūt no ikdienas rutīnas. Garajos ziemas vakaros, lai nevajadzētu sēdēt pie televizora un adīt zeķes, viņa dod priekšroku mēģinājumiem. Deja prasa domāt, tā nav tikai kāju cilāšana, aktīvi strādā arī galva, visu laiku sekojot līdzi deju soļiem. Agritai šie ir pirmie Dziesmu un deju svētki, kas, lai gan ir saviļņojoši, tomēr arī ar savām grūtībām.

Dēls Reinis pašlaik mācās Rīgas Stradiņa universitātē, cītīgi izglītojas medicīnā. Viņš vienmēr ir atradis savu kolektīvu, kur dejot. Bauskā bija aktīvs tautas deju ansambļa «Jandāls» dalībnieks, bet pašlaik dejo Rīgas Stradiņa universitātes studentu kolektīvā «Ačkups». Reinis atzīst – lai gan «Jandāls» esot bijis labs kolektīvs, tomēr jaunajai kopai ir ievērojami augstāks līmenis. «Rīgā cilvēki iet dejot tad, ja viņi patiesi to vēlas. Turklāt gribētāju ir vairāk, tāpēc deju kolektīva vadītāja var izvēlēties labākos no labākajiem,» skaidro Reinis. Viņš atzīst, ka iepriekšēja pieredze ne vienmēr ir vajadzīga. Ir nepieciešama tikai centība un vēlme strādāt. Reinis danco ne tikai tāpēc, ka deja viņu aizrauj, bet arī tādēļ, ka ar gadiem jau ir izveidojies pieradums, bez dejas vairs nav iedomājama ikdiena. «Ir patīkami uzvilkt tautastērpu, ieklausīties mūzikā un ļauties pacilātības izjūtai,» nosaka puisis. Izjūtas uz lielām skatuvēm ar daudziem skatītājiem ir neaprakstāmas.

Dejošana iemāca ar kritisku aci paskatīties uz sevi un veselīgi uztvert kritiku arī no citiem. Ja vadītāja aizrāda, tas ir labi, tas nozīmē, ka viņa pievērš uzmanību, un viņai nav vienalga. Lai gan Reinis ir priecīgs par svētkiem, tomēr min, ka Rīgas kolektīviem diemžēl nav nodrošināts transports, tas nozīmē, ka pēc vēlajiem koncertiem vai mēģinājumiem pašam ir jādomā, kā tikt mājās, bieži vien kājām. Rīdziniekiem ir nodrošinātas pusdienas un launags, par brokastīm un vakariņām jāparūpējas pašiem. Par ēdināšanu Reinis nesūdzas, ēdiens ir garšīgs, tomēr viņš nav pārliecināts, vai līdz galam ir bijusi izplānota ēdienreižu kārtība, par ko liecina milzīgās cilvēku rindas.

Pirmo reizi – visi kopā
Ikars Ūdrēns, Ceraukstes deju kopas «Dzirnavnieki» dalībnieks, Dziesmu un deju svētkos pirmo reizi piedalās ar visu ģimeni – sievu un divām meitām. Lai gan Ikaram šie ir jau piektie Dziesmu un deju svētki, tomēr vismīļākie šķituši tie, kas rīkoti tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Deju Ikars raksturo kā akaci, kas ievelk, katram pašam jāpamēģina, lai saprastu. Viņš uz svētkiem skatās pozitīvi – tie ir labi organizēti, un arī laiks lutina – ne par aukstu, ne par karstu.

Seniori turas brīnišķīgi
Vecumnieku novadu Dziesmu un deju svētkos pārstāv 14 amatieru kolektīvi, kuros savu meistarību rāda ap 300 dalībnieku, informē Vita Vēvere, Vecumnieku tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja un senioru deju kolektīva «Ozols» pavadone svētkos. Viņa «Bauskas Dzīvei» stāsta: «Seniori turas brīnišķīgi, ir apmierināti un priecīgi. Ģenerālmēģinājumā visi senioru kolektīvi bija labi organizēti un sadancošanās ritēja bez aizķeršanās. Tas ļāva ekonomēt laiku, un varējām apmeklēt gan izstādes, gan citu kolektīvu koncertus un arī muzejus. Mūsu jauniešiem, šķiet, problēmu nav, jūtas «savā elementā». Svētki ir noorganizēti ļoti pārdomāti, lai arī dalībnieki tos varētu baudīt. »

Vecumnieku novadā padomāts par svētku TV tiešraidēm uz lielā ekrāna, kur iedzīvotāji varēs pulcēties un kopīgi baudīt svētku programmu. Tautas nama terasē raidīs deju lieluzvedumu «Māras zeme» un arī svētku noslēguma koncertu. Bet 6. jūlijā Skaistkalnes tautas namā būs skatāma pūtēju orķestru dižkoncerta tiešraide.

+ 3

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dalībnieku pulkā daudzas novadnieku ģimenes

Kategorijas